Peldēšana labvēlīgi ietekmē veselību, tomēr 23% senioru Latvijā neprot peldēt
Pretēji citiem sporta veidiem, peldēšanā tiek iesaistītas visas galvenās muskuļu grupas. Ieviešot aktivitātes ūdenī ikdienā, laika gaitā tiks uzlabota organisma izturība, spēks, koordinācija un vispārējā fiziskā sagatavotība.
Peldot tiek attīstīta roku, kāju, muguras un arī vēdera muskulatūra, kā arī tiek stiprināta kardiovaskulārā (sirds un plaušu) veselība.
Tāpat, atrašanās ūdenī un kustības tajā, paātrina vielmaiņu, kas ir īpaši būtiski, ja ir vēlme ātrāk samazināt svaru un izvadīt no organisma lieko. Ūdenī ķermenis ir arī vieglāks, līdz ar to veikt kustības ir vieglāk, salīdzinot ar to, kā tas ir, dodoties uz sporta zāli. Ja peldas dabiskās ūdenstilpnēs, jūrā vai baseinos, kur temperatūra ir zemāka, norūdās organisms un līdz ar to arī stiprinās imūnsistēma. Peldēšanai ir arī labvēlīga ietekme uz muguru. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri pavada garas darba stundas sēdus pozā, piemēram, pie datora. Muguras muskuļi ilgi ir nekustīgi, savelkas un kļūst stīvāki. Rodas muguras saslimšanas, taču peldēšana to var mainīt. Peldot gravitācijas ietekme uz muguru samazinās. Lai uzlabotu stāju, vēl labāka būs peldēšana tieši uz muguras. Turklāt, peldēšana ir viena no retajām fiziskajām aktivitātēm, kas nav uzskatāma par traumatisku.
Peldēšana var būt nomierinoša un terapeitiska aktivitāte. Sajūta, atrodoties ūdenī, ir relaksējoša, savukārt ritmiskajām peldēšanas kustībām piemīt meditatīvas īpašības.
No peldētprasmes ir daudzi un dažādi ieguvumi un vislabāk, ja cilvēks šo prasmi labā līmenī apguvis jau bērnībā. Tomēr 2024. gada Latvijas Peldēšanas federācijas publiskotajā ziņojumā par kvantitatīvās aptaujas rezultātiem atklājies, ka 23 % senioru vecumā no 65 līdz 74 gadiem peldēt neprot. Savukārt 21 % aptaujas dalībnieku šajā vecuma grupā savas peldētprasmes raksturo kā sliktas vai ļoti sliktas. Pētījumā uzsvērts, ka investīcijas peldbaseinu un citu peldēšanas infrastruktūras objektu būvniecībā un uzturēšanā ir būtiskas, lai nodrošinātu pieejamību kvalitatīvai peldētapmācībai visos reģionos. Īpaši jādomā par peldbaseinu pieejamību Madonas, Tukuma un Talsu novados, kā arī Rīgā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
