Igaunijas iekšlietu ministrs nāk klajā ar nepārprotamu prasību Krievijas tūristiem Eiropas veikalos un pludmalēs
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro šonedēļ Luksemburgā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšējo lietu padomes sēdē aktualizēja jautājumu par iebraukšanas aizliegumu bijušajiem Krievijas karavīriem, norādot, ka Eiropas veikali un pludmales Krievijas tūristiem ir jāslēdz.
Turklāt Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministri apspriedīs Eiropas Komisijas priekšlikumu pagarināt pagaidu aizsardzību Ukrainas iedzīvotājiem līdz 2028. gada martam un iespējas nākotnē ierobežot pagaidu aizsardzības saņēmēju loku.
Tiks apspriesta arī efektīvāka Šengenas zonā pieņemto izraidīšanas lēmumu izpilde un ES stratēģiskā ietvara izveide cīņai ar narkotikām.
Pirms oficiālās tikšanās Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro paziņoja, ka apspriedīs ar kolēģiem nepieciešamību ieviest iebraukšanas aizliegumu Šengenas zonā bijušajiem Krievijas karavīriem, kas karojuši pret Ukrainu.
"Šengenas zonas slēgšana Krievijas karavīriem, kas karojuši Ukrainā, atbilst mūsu kopējās drošības interesēm. Tāpēc Igaunija ir ieviesusi iebraukšanas aizliegumu Šengenas zonā vairāk nekā 2000 bijušajiem Krievijas karavīriem, kas karojuši pret Ukrainu. Mēs sadarbojamies šajā jautājumā ar Ukrainas drošības dienestiem, un es vēlreiz aicinu visus kolēģus rīkoties kopīgi," sacīja Taro.
Igaunijas centienus pastiprina arī nesen nosūtītā vēstule, ko Igaunija un vēl desmit ES vienotās vīzu zonas valstis adresēja Eiropas Komisijai un ES augstajam ārlietu pārstāvim.
Vēstulē tika izteikti priekšlikumi kritiski pārskatīt tūristu vīzu izsniegšanas noteikumus Krievijas pilsoņiem, jo nepārtrauktas agresorvalsts pilsoņu ceļošanas iespējas rada draudus Eiropas drošībai.
Taro norādīja, ka, lai gan Igaunija un tās kaimiņvalstis jau atteikušās izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, tas nav pietiekami, jo vairākas valstis joprojām atstāj atvērtus savus veikalus un pludmales šiem cilvēkiem.
"Tāda vienkārša ceļošanas iespēja rada nopietnus drošības riskus. Nemaz nerunājot par to, ka agresorvalsts pilsoņiem kopumā nevajadzētu būt piekļuvei labumiem, no kuriem viņi tiek atņemti savā dzimtenē tās noziedzīgo rīcību dēļ. Īsāk sakot, Šengenas durvīm jābūt ciešāk aizvērtām," sacīja Taro.
Tāpēc Igaunija pievienojās Zviedrijas iniciētajai kopējai vēstulei, aicinot Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis ieņemt stingrāku nostāju vīzu izsniegšanas jautājumā Krievijas pilsoņiem, īpaši ņemot vērā draudus, ko rada bijušie karavīri.
Igaunija šo jautājumu aktualizēja gandrīz pirms gada, 2023. gada jūnijā, NB8 iekšlietu ministru sanāksmē Igaunijā, kur tika parakstīta Tallinas deklarācija par šo pašu tēmu.
Pagājušajā gadā Krievijas pilsoņiem tika izsniegtas gandrīz pusmiljons Šengenas vīzu tūrisma mērķiem.
Attiecībā uz pagaidu aizsardzību Ukrainas karavīru bēgļiem, kas tiks apspriesta sanāksmē, Igaunija uzskata par svarīgu ES vienotu un koordinētu pieeju.
"Šeit dalībvalstīm jāievēro vienas un tās pašas juridiskās normas, citādi pastiprinās sekundārā migrācija starp mūsu valstīm, kas savukārt palielinās administratīvo slogu dažām valstīm, apstrādājot pieteikumus pagaidu aizsardzībai. Skaidrība nepieciešama arī pašiem Ukrainas bēgļiem, kuriem pagaidām nav iespējas atgriezties Ukrainā," skaidroja Taro.
Ministrs piebilda, ka teorētiski ierosinātais ierobežojums varētu attiekties tikai uz tiem, kas nākotnē iebrauks Eiropas Savienībā no Ukrainas, tomēr uzsvēra, ka pirms tik svarīga lēmuma pieņemšanas ir rūpīgi jāizanalizē, kādas sekas radīs šāda principiāla izmaiņa.
"Līdz 2028. gada martam plānots pagarināt pagaidu aizsardzību Ukrainas iedzīvotājiem esošajos apstākļos. Nākamie soļi prasa ilgākas diskusijas un analīzi. Ir skaidrs, ka valstīm, kas nodrošina pagaidu aizsardzību ļoti daudziem Ukrainas iedzīvotājiem, tas ir slogs, bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst, ka šajā situācijā vainīga nav Ukraina un tās pilsoņi, bet agresors – Krievija."
