Vai tavam organismam pietiek šo uzturvielu? Tās var būt svarīgas cīņā ar vēzi

Ikviens integratīvās medicīnas speciālists zina, ka uztura bagātinātāji var būt zelta vērtē. Vitamīnu, minerālvielu, augu un citu uzturvielu dziedinošā potenciāla izmantošana ir spēcīgs medicīnisks instruments. Tomēr vēža gadījumā, tāpat kā gandrīz jebkuras veselības problēmas gadījumā, nepastāv brīnumtablete vai viens vienīgs uztura bagātinātājs, kas var pilnībā izskaust slimību. Tomēr ir vairāki būtiski elementi, kam būtu vērts pievērst uzmanību. Pirms sākt jebkuru jaunu ārtēšanas režīmu, iesaku strādāt kopā ar integratīvās medicīnas ārstu, lai nodrošinātu to tieši to uztura bagātinātāju saņemšanu, kas nepieciešami jūsu veselības izaicinājuma pārvarēšanai. Aplūkosim sīkāk, kāpēc pretvēža uztura bagātinātāji var būt apsverams papildinājums ārstēšanas plānam.

Pārspēt vēzi ar uztura bagātinātājiem

Vēzis ir sarežģīta slimība, tādēļ, lai palielinātu laba rezultāta izredzes, tam parasti jāpieiet no vairākām pusēm vienlaikus. Tieši te savu lomu iegūst uztura bagātinātāji. Vēža ārstēšanas kontekstā tiem ir četri galvenie uzdevumi.

1. Palīdzēt organismam detoksificēties.

2. Nodrošināt pamatuzturvielas.

3. Līdzsvarot un atbalstīt imūnsistēmas darbību.

4. Ietekmēt cirkulējošās audzēja šūnas (CTC) un vai cilmes šūnas (CSC).

Būtisks ieteikums ir ne tikai izmantot mērķētus pretvēža uztura bagātinātājus, bet arī tos mainīt un rotēt atkarībā no vēža veida. Asins analīzes, ko nozīmē ārsts, var palīdzēt noteikt, kuri uztura bagātinātāji var iedarboties uz konkrētiem cirkulējošo audzēja šūnu un cirkulējošo cilmes šūnu tipiem. Tāpat veic arī uzturvielu līmeņa pārbaudi. Priekšstats par iespējamiem uzturvielu trūkumiem palīdz ārstam izveidot atbilstošu pamatuztura protokolu, kas pielāgots tieši tavām vajadzībām un veselības izaicinājumiem

Ieteicams lietot ikvienam – būtisks trijnieks

Šīs pamatuzturvielas iesaku pilnīgi visiem saviem pacientiem, tāpēc, ka tām būtu jābūt jebkuras pretvēža pieejas pamatā. Līdzīgi kā lasis vai spināti ikdienas ēdienkartē, arī šiem uztura bagātinātājiem būtu jābūt balsta punktiem neatkarīgi no tā, kādu ārstēšanas ceļu izvēlaties. Ķīmijterapija un staru terapija var būt organismam smags pārbaudījums. Tādēļ ir īpaši svarīgi stiprināt savu uzturvielu rezerves, lai ķermenis varētu atjaunoties un dzīt.

1. C vitamīns

C vitamīns ir smagsvars cīņā pret vēzi, turklā arī imunitāti stiprinošs elements. Nobela prēmijas divkārtējais laureāts bioķīmijā Lainuss Polings (Linus Pauling) bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kas izteica pieņēmumu, ka lielas šā vitamīna devas varētu būt nāvējošas vēža šūnām.

Ievadot C vitamīnu intravenozi lielās devās, tas vēža šūnās veido ūdeņraža peroksīdu, izraisot to pašiznīcināšanos. Lietojot iekšķīgi, C vitamīnam ir izteiktas imunitāti stiprinošas īpašības, un tas ir viens no labākajiem uzturvielu pamatiem gan vēža profilaksei, gan atbalstam ārstēšanas laikā. Var apsvērt liposomālo C vitamīnu. Šī forma organismā parasti uzsūcas labāk, jo C vitamīns ir ietverts fosfolipīdu slānī, kas iegūts no saulespuķu lecitīna, tāpēc organismam to ir vieglāk izmantot. Tas ir dārgāks nekā citas C vitamīna formas, taču bieži vien pietiek ar salīdzinoši nelielu tā daudzumu. Ieteicams izvairīties no C vitamīna produktiem, kas ražoti no ģenētiski modificētas kukurūzas.

Vidējais C vitamīna dienas daudzums, ko iesaku pacientiem ar vēzi, ir 8000 miligrami. Profilaksei un vispārējai labsajūtai parasti pietiek ar 4000 mg dienā.

Piezīme par ieteicamajām dienas devām

Mēdz gadīties, ka daudzas uztura bagātinātāju devas, ko izraksta integratīvās medicīnas ārsts, pārsniedz konkrētu vitamīnu un uzturvielu ieteicamo dienas devu (RDA), kas nereti ir ļoti zema. Tas ir tādēļ, ka ieteicamajā dienas devā norādīts minimālais daudzums, kas nepieciešams, lai novērstu deficīta slimības.

Piemēram, C vitamīnam ieteicamā dienas deva ir 60 mg, bet augšējā robeža ir 2000 mg. Šie 60 mg ir daudzums, kas jāuzņem ik dienu, lai novērstu cingu, nevis tas, kas nepieciešams organisma optimālai darbībai.

2. D3 vitamīns

D3 vitamīns šā vitamīna forma, kas uzsūcas vislabāk un varētu būt viena no dabas spēcīgākajām pretvēža uzturvielām. D vitamīnam ir pozitīva ietekme uz 200 organisma gēniem. Tas ir labi zināms ar spēju stiprināt imūnsistēmas darbību un samazināt iekaisumu. Pētījumos arī novērots, ka tas var kavēt vēža šūnu augšanu un vairošanos, samazināt jaunu asinsvadu veidošanos audzējos un, iespējams, rosināt vēža šūnu apoptozi jeb pašiznīcināšanos.

Neatkarīgi no veselības stāvokļa D3 vitamīna papildu uzņemšana var būt noderīga gandrīz ikvienam. Lai gan daudzi cilvēki var droši lietot nelielu devu arī bez iepriekšējas pārbaudes, vienkārša asins analīze, ko nozīmē ārsts, palīdzēs precīzi saprast, cik daudz D3 vitamīna jums nepieciešams, lai sasniegtu terapeitisko līmeni.

Pēc manas pieredzes lielākajai daļai pacientu nepieciešami 5000–15 000 SV dienā, lai asins rādītājus paaugstinātu līdz optimālajam 50–70 ng/mL diapazonam.

3. Aizkuņģa dziedzera proteolītiskie enzīmi

Daudziem cilvēkiem neizstrādājas pietiekams aizkuņģa dziedzera enzīmu daudzums. Neatkarīgi no tā, vai zemāka enzīmu ražošana saistīta ar stresu, toksīniem, nepilnvērtīgu uzturu vai citiem faktoriem, šo enzīmu uzņemšana uztura bagātinātāju veidā var nākt par labu gandrīz ikvienam.

Vienkārša asins vai fēču analīze var palīdzēt ārstam saprast, vai organisms enzīmus saražo pietiekamā apjomā. Gremošanas enzīmu līdzsvars ir būtisks, jo tie palīdz aizkuņģa dziedzerim sašķelt un sagremot pārtiku, kā arī pasargā to no pārslodzes, ko var radīt pārmērīgs olbaltumvielu daudzums. Turklāt aizkuņģa dziedzera enzīmi, iespējams, var noņemt no vēža šūnām fibrīnu jeb ārējo pārklājumu, kas tās pasargā no imūnsistēmas. Šī ārējā slāņa šķīdināšana var palīdzēt imūnsistēmai labāk atpazīt un iznīcināt ļaundabīgās šūnas.

Aizkuņģa dziedzera enzīmu nozīme vēža ārstēšanā pirmoreiz plašāk aprakstīta 20. gadsimta sākumā, kad skotu embriologs Džons Bērds (John Beard) pievērsa uzmanību enzīmu terapijai. Viņa teorija un pētījumi apkopoti monogrāfijā “Vēža ārstēšana ar enzīmiem” (The Enzyme Treatment of Cancer). Džons Bērds novēroja, ka ar šo metodi atveseļojas tūkstošiem vēlīnas stadijas vēža pacientu.

Jāņem vērā, ka ne visi aizkuņģa dziedzera enzīmu preparāti ir vienlīdz kvalitatīvi. Izvēloties produktu, ieteicams meklēt plaša spektra formulu, kurā ir vairāki enzīmi, piemēram, pankreatīns, bromelaīns, papaīns, lipāze, amilāze, tripsīns un alfa-himotripsīns. Lieto preparātus, kā norādīts instrukcijā.

Ar to noslēdzas trīs uztura bagātinātāju saraksts, ko iesaku visiem saviem pacientiem neatkarīgi no tā, vai vēža diagnoze ir vai nav. Tālāk aplūkosim citus papildinājumus, kas dažos gadījumos var būt īpaši noderīgi.

Vairāk lasi izdevumā “Ko ārsti tev nestāsta Nr.2”