Latvijā pasliktinājies viens no svarīgākajiem valsts ekonomiskās sekmības rādītājiem
Darba ražīgums Eiropas Savienībā 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauga tikai nedaudz. Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn tas palielinājās par 0,1% gan uz vienu nodarbināto, gan uz vienu nostrādāto stundu. Latvijā šis būtiskais valsts ekonomiskās sekmības rādītājs samazinājās.
Darba ražīguma rādītājs tiek aprēķināts, balstoties uz datiem par iekšzemes kopproduktu (IKP) un nodarbinātību, un tas atspoguļo reālās produkcijas apjomu, ko saražo viens nodarbinātais vai kas tiek saražots vienā nostrādātajā stundā.
Kā informē “Eurostat”, lielākajā daļā ES valstu darba ražīgums pārskata periodā pieauga. Lielākais darba ražīguma kāpums uz vienu nodarbināto fiksēts Dānijā — par 4,8% salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni. Tai seko Lietuva ar 3,5% kāpumu un Slovēnija ar 2,7% pieaugumu. Rādītāja kritums reģistrēts tikai divās valstīs — Īrijā par 16,9% un Itālijā par 0,3%.
Darba ražīgumā, rēķinot uz nostrādātajām stundām, līdere arī bija Dānija ar 5,1% kāpumu. Tai seko Zviedrija ar 3,0% un Polija ar 2,8%.
Darba ražīguma kritums uz vienu nostrādāto stundu reģistrēts sešās ES valstīs. Lielākais samazinājums fiksēts Īrijā par 17,1%, Latvijā par 1,3% un Čehijā par 0,8%.
Tāpat "Eurostat" dati liecina, ka nodarbināto cilvēku skaits Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 1,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji.
Nodarbinātības kāpums pirmajā ceturksnī reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, bet visstraujākais tas bijis Maltā (+4,2%), Spānijā (+2,6%), Kiprā (+2%) un Portugālē (+1,7%).
Tikmēr kritums pagājušajā ceturksnī fiksēts Nīderlandē un Slovākijā (abās valstīs -0,1%), Austrijā (-0,2%), Vācijā un Lietuvā (abās valstīs -0,3%), kā arī Rumānijā (-1,2%), bet Īrijā un Francijā nodarbināto cilvēku skaits gada griezumā saglabājies nemainīgs.
Gan ES, gan eirozonā nodarbinātība pirmajā ceturksnī bija par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni šis rādītājs ES saglabājies nemainīgs, bet eirozonā tas pieaudzis par 0,1%.
