"Daudzi baidās no vingrošanas, jo..." - fizioterapeite Alise Puķīte senioriem iesaka, kā sevi izkustināt ziemā
Saulkrastu veselības un sociālās aprūpes centrā fizioterapeite Alise Puķīte ņem seniorus zem rokas un ved pastaigā gar jūru. Turpat vien tā ir, pāri ielai, taču vairums pašu spēkiem šo īso ceļu nespētu pieveikt.
Daļu dienas viņa pavada aprūpes nodaļā, kur pārsvarā uzturas seniori. “Te pacienti tiek apčubināti, viņiem ir sabiedrība, un reizēm mājās dzīvojošam senioram šāda vides maiņa pat ļoti nāk par labu. Savukārt es viņiem lieku kustēties. Kaut mazliet!”
Pacienti viņai pretī nerunā un visu izpilda, izņemot uzdotos mājasdarbus. Taču Alise nebēdā, jo, piemēram, pastaigā pa gaiteņiem, tepat uz tuvējo veikalu vai pat gar jūru visi labprāt piekrīt doties. “Protams, cilvēka dabā ir slinkot, un daļa tam ļaujas, bet ir arī ļoti apņēmīgi seniori. Bijuši dikti mazkustīgi, gandrīz guloši, kuri ar cītīgu darbu kļuvuši tik spēcīgi, ka var doties ārā.” Speciāliste teic, ka nereti daudzi baidās no vingrošanas tikai tāpēc, ka domā – būs jāvelk sporta tērps un uz vingrošanas paklājiņa jāveic monotoni vingrinājumi. “Tā nav. Ļoti laba lieta ir bumba. To var driblēt, mest, ripināt, un tā patīk visu vecumu cilvēkiem. Tāpēc – nē, fiziskās aktivitātes nav garlaicīgas.”
Alise norāda, ka Pasaules Veselības organizācija rekomendē pieaugušajiem, tostarp senioriem, veikt vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150 minūtes nedēļā vai augstas intensitātes fiziskās aktivitātes 75 minūtes dienā, kā arī vismaz divas reizes nedēļā nepieciešami spēka treniņi galvenajām muskuļu grupām. Senioriem papildus ieteicams veikt vingrinājumus līdzsvaram un kritienu profilaksei.
Lūk, pāris fizioterapeites ieteikumi!
1. Dodieties ārā pastaigās, sagatavojoties, lai ir droši. Velciet apavus ar neslīdošu zoli; ir arī uz apaviem uzvelkama nagliņzole. Var izmantot nūjas papildu stabilitātei. Ja jūtat, ka ir slidens, izmantojiet tā saukto pingvīnu iešanas stilu, soli sperot īsāku un platāku. Un noteikti neaizmirstiet uzlikt atstarotāju – tam jābūt labajā pusē un labi redzamam.
2. Vingrot var jebkur, nav obligāti nepieciešama sporta zāle. Piemēram, mājās, sēžot uz krēsla, cilājot ūdens pudeles; turoties pie virtuves galda un ceļoties uz pirkstgaliem; ārā, apsēžoties un pieceļoties no soliņa; cilājot kājas visos virzienos, pieturoties pie koka.
3. Svarīgi atcerēties par elpošanas orgānu sistēmas veselību, nodrošinot plaušām pietiekami daudz svaiga gaisa. Regulāri dienas laikā vēdiniet telpas, plaši atverot logu uz pāris minūtēm, kā arī veiciet elpošanas vingrinājumus. Piemēram, diafragmālā elpošana – var veikt guļus, sēdus vai stāvus. Vienu roku var likt uz vēdera, otru uz krūškurvja. Elpojiet lēni un mierīgi, izelpai jābūt garākai nekā ieelpai. Turiet kaklu un plecus atslābinātus. Ieelpas laikā sajūtiet, kā vēders piepildās, bet izelpā saplok.
4. Super aktivitāte mājās ir dejošana mūzikas pavadījumā. Savs ritms, savi soļi. Būs gan priecīgāks noskaņojums, gan arī nemanot veikts koordinācijas un līdzsvara treniņš.
5. Painteresējieties par grupu vingrošanu senioriem savā apkārtnē. Daudzviet tā pieejama bez maksas, jo tiek īstenota ES fondu projektā. Grupu nodarbības palīdz socializēties, kā arī uztur motivāciju tās apmeklēt un kustēties.
6. Ja māc šaubas par savām spējām un nezināt, ko darīt, droši dodieties pie fizioterapeita, kas ieteiks un parādīs piemērotas fiziskās aktivitātes un vingrojumus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
