Rosina ģimenes ārstu praksēm piesaistīt valsts apmaksātu vecmāti

Veselības ministrijas (VM) pārstāvji Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē klāstīja, ka pilotprojekta mērķis ir īstenot savlaicīgi pieejamu veselības un sociālo aprūpi, nodrošinot starpdiscplināru sadarbību, kā arī paplašinot valsts sniegto atbalstu jaunajiem vecākiem pēc dzemdībām, veicinot pozitīvu jauno ģimeņu pieredzi.

Pilotprojekts tiktu īstenots pusgadu - no dzemdību sākuma līdz bērna pusgada vecumam. Tas tiktu realizēts Rīgā un vēl kādā citā pilsētā, ko VM vēl precizēšot.

VM iecerējusi, ka pēc dzemdībām tiktu nodrošināta pirmā vecmātes vizīte mājās, kuras laikā tiktu izvērtēti riska faktori, piemēram, jaunās mammas uzturs, fiziskās aktivitātes, atkarības, psihoemocionālie traucējumi, infekcijas, hroniskas saslimšanas un citi. Rezultātā tiktu piesaistīts atbalsta personāls, piemēram, aukle, pirmās emocionālās palīdzības mamma, psihologs, zīdīšanas speciālists un citi, pēc kā attiecīgi vecmāte novērtētu, vai ir kādas izmaiņas.

Circene aģentūrai LETA uzsvēra, ka pirms septiņiem gadiem viņa pati izveidojusi modeli, kurā ģimenes ārstu praksēm tika piesaistīta valsts apmaksāta vecmāte. Noslēdzot līgumu ar ģimenes ārstiem, vecmāte varēja saņemt visus datus valsts apmaksātajiem izmeklējumiem onkoskrīningam, dzemdes kakla vēža skrīninga profilaksei, kā arī mamogrāfijai. Tāpat vecmāte bija zvanījusi sievietēm, aicinājusi veikt izmeklējumus un uzreiz e-reģistratūrā pierakstījusi laiku, kad sievietes varētu nākt uz vizīti. Vecmāte arī sekojusi līdzi analīzēm, un ja tajās bija kādas izmaiņas, nosūtīja sievietes pie ginekologa vai onkologa.

"Viņām bija apmaksāts pilnas slodzes darbs, nevis apmaksa par padarīto, jo neviens nevarēja pateikt, cik sievietes kuru dienu atnāks. Rezultātā onkoskrīnings tika izpildīts līdz 100%. Lai vecmāšu darbs būtu pilnvērtīgs, viņas uzraudzīja riska grupas sievietes, nodrošināja grūtnieču aprūpi un pēcdzemdību periodā sieviešu aprūpi," stāstīja Circene.

Viņas vērtējumā nevajag nekādu pilotprojektu, taču jāvienojas ar ģimenes ārstiem un jāatrod vecmātes, kuras gribētu iesaistīties, tādā veidā realizējot to, kas strādāja labi. Circene arī skaidroja, ka VM pilotprojekts pagaidām neparedz grūtnieču apmācības, taču to varētu darīt vecmātes, sagatavojot, izskaidrojot un izglītojot par dzemdībām un vēlāk turpinot sadarbību ar sievietēm pēcdzemdību periodā, piemēram, par bērnu zīdīšanu un citām būtiskām niansēm.

Circene pauda, ka pilotprojekta izstrādāšanā iesaistītie plānojot pirms rudens ar viņu pārrunāt nianses, ko vēl varētu iekļaut pilotprojektā.

LETA jau rakstīja, ka gada otrajā pusē VM īstenos pilotprojektu, kura laikā plāno identificēt un izvērtēt jauno māmiņu vajadzības pēcdzemdību aprūpē.

VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka stāstīja, ka pilotprojekta mērķis būs gan pieskatīt jauno māmiņu, gan jaundzimušo bērnu, lai saprastu, kas ir tie pakalpojumi pēcdzemdību aprūpē, kuru Latvijā šobrīd trūkst. Tā laikā plānots pievērst uzmanību jaunās māmiņas mentālai veselībai, jaundzimušā veselībai, kā arī tam, vai jaunajai ģimenei kaut kas netrūkst un vai ir nepieciešams, piemēram, sociālais darbinieks.

Janka informēja, ka pagaidām pilotprojekta iepirkums vēl nav izsludināts, taču tajā plānots izstrādāt metodiku vai uzdevumu sarakstu, kam jāpievērš uzmanība, apmeklējot jauno māmiņu mājās un, kas ir tās organizācijas, kas jāiesaista. Kopumā pilotprojektā plānots iesaistīt aptuveni 100 jaunās māmiņas.

"Tad, kad piedzimst bērniņš, tā ir absolūti cita pasaule. Vajadzības ir ne tikai jaunajai māmiņām, bet ģimenei un bērnam, tāpēc te būtu svarīga gan veselības aprūpe, gan konsultācijas par tālāko kontracepciju, gan, iespējams, arī zīdīšanas konsultācijas," norādīja Janka, piebilstot, ka atbalsts plānots kā multidisciplinārs, integrēts pakalpojums.

Viņa pieļauj, ka pēc pilotprojekta rezultātiem varētu virzīties uz to, ka visām sievietēm būtu valsts apmaksāta vecmātes mājas vizīte.