Zobārsts ķirurgs Māris Bērziņš par milzīgo pieprasījumu pēc implantiem: "Visi cilvēki grib gan ēst, gan smaidīt"

Agrāk daudzi no zobārsta baidījās – padomju laikos ar atsāpināšanu bija visai bēdīgi –, bet šodien par sāpēm var faktiski aizmirst, turklāt nu jau labu laiku mums ir fantastiska iespēja zaudēta zoba vietā tikt pie jauna – implanta. Tomēr ne viss – un ne visiem! – ir tik vienkārši, kā dažs varbūt iedomājas. Par implantu ievietošanas smalkumiem pastāstīt piekrita Māra Bērziņa zobārstniecības klīnikas vadītājs zobārsts ķirurgs Māris Bērziņš. 

Kad parādījās iespēja iestādīt jaunu zobu?

Zobu implantācija ir ļoti jauna zinātne – pirmais zoba implants tika ielikts 1968. gadā Zviedrijā – un ļoti veiksmīga. Iespējams, medicīnā visveiksmīgākā pēdējo piecdesmit gadu laikā, jo rezultāti ir neticami labi. Pieprasījums ir milzīgs, un šī joma attīstās ļoti strauji. Pirms 22 gadiem, kad sāku ar to nodarboties, pasaulē bija septiņas astoņas līnijas, kas ražoja implantus, tagad par tirgu cīnās vairāk nekā seši tūkstoši ražotāju, jo visi cilvēki grib gan ēst, gan smaidīt.

Vai ir gadījumi, kad implantu ielikt nevar?

Diemžēl nereti gadās arī nelabvēlīga situācija. Piemēram, ja ir ļoti sen zaudēti zobi, it sevišķi apakšžoklī. Ja žokli nevingrina, tas atrofējas. Šaurā žoklītī implantu nevar ieskrūvēt. Ja salīdzinām ar dēlīti, tad dēlītis ir par plānu. Tāpēc tagad strauji attīstās, vienkārši runājot, kaula pieaudzēšanas zinātne.

 Kad redzam, ka implantam žoklī nav vietas, paskaidrojam, ko var darīt, taču tā jau ir sarežģītāka operācija ar lielākām pēcoperācijas grūtībām. Tagad kaula pieaudzēšana jau kļuvusi par ikdienišķu pasākumu.

Ja brutāli salīdzinām ar galdniecību, kā tas izskatās dabā?

Pie kaula ar skrūvītēm pieskrūvē citu vajadzīgā izmēra kaulu. Viens veids – vajadzīgo kaulu ņem no paša cilvēka. Pirms gadiem piecpadsmit to ņēma no gūžas kaula (tas nebija sarežģīti – ārsti, kuri specializējas žokļa ķirurģijā, pēc būtības ir ķirurgi). Ja vecie vīri tā dara joprojām, tad pasaulē jau sen kaulu ņem no zoda rajona vai apakšžokļa stūra, kur ir daudz kaula; to nemaz nejūt. Vēl jaunāka metode ir govs kaula izmantošana. Austrālijā audzē speciālas govis speciālos apstākļos, lai nebūtu nekādu infekciju. Kauli tiek sterilizēti, un to kaula gabaliņu skrūvē klāt.

Kādi ir iespējamie sarežģījumi?

Arī tad, ja ir ļoti labi priekšnoteikumi implanta ievietošanai, skatāmies cukura līmeni asinīs. Diabēts ir viena liela kontrindikācija, kuras dēļ mēs no implantēšanas cenšamies izvairīties. Cerība ir, taču risks ir lielāks. Esam likuši implantus arī diabētiķiem, un viss ir labi, taču apasiņošana ir traucēta, tas ir daudz sarežģītāk. Otra ļoti liela kontrindikācija ir smēķēšana. Vācija pat ir tā – ja cilvēks ierakstījis anketā, ka smēķē, viņam pasaka: paldies, jūs par implantiem varat aizmirst. Mēs saviem cilvēkiem pieveram acis, bet paturam viņus redzeslokā. Ja cilvēks pīpē divas paciņas dienā, asinsvadu sklerotizācijas dēļ likt implantus noteikti neriskēsim. Lūk, divas galvenās kontrindikācijas. Visu pārējo var risināt. Arī parodontoze nav kontrindikācija implantiem. Man bijušas pacientes ar tik izteiktu parodontozi, ka jādomā, kā ķerties klāt. Visu iztīrījām, salikām implantus, tie turas lieliski, pacientes laimīgas un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.

Vai parodontoze ar mūsdienu metodēm ir apturama?

Apturama ir, bet ne izārstējama.

Kā ir ar eventuālo svešķermeņa atgrūšanu?

Visi implanti tiek ražoti no titāna (ir atsevišķs novirziens, kur ražo no porcelāna, bet 99 % ir no titāna), kas ir bioloģiski ļoti saderīgs metāls. Arī gūžas un ceļa locītavu endoprotēzes gatavo no titāna – tam nav alerģisku izpausmju (ja nu vienam uz desmit miljoniem). Taču riskantos gadījumos var notikt organisma atgrūšana. Piemēram, ja gribam ieskrūvēt tur, kur ir daudz mīksto audu, nepietiekams dēļa biezums. Otrs – katrai lietai ir savs protokols. Ja mālē sienu, tā vispirms jānomazgā, jānogruntē, jānoslīpē. Mums ir tieši tāpat. Jāiziet visi 15–20 punkti. Ja kādā punktā kaut ko neizdari līdz galam, riskē ar nelabvēlīgu iznākumu.

Implantus liek divējādi – gan uzreiz pēc tam, kad izrauts zobs, gan pēc noteikta laika, kad viss ir sadzijis. Kas to nosaka?

Cilvēka 32 zobi iedalās vairākās grupās. Ir griezējzobi jeb tā sauktie naži, ar ko cilvēks nokož kumosu, tad ir tā sauktie dzirnakmeņi, ar ko mēs ēdienu samaļam. Griezējzobiem nav jābūt tik spēcīgiem, tāpēc daba iekārtojusi tā, ka tiem ir viena sakne, bet lielajiem dzirnakmeņiem ir trīs, reizēm pat četras saknes. Ja izrauj četrsakņu zobu, paliek tāda bedre, it kā būtu sprāgusi granāta. Izurbt tajā bedrē vēl vienu caurumu un ielikt implantu praktiski nav iespējams. Turpretī, kad izņem zobu ar vienu sakni, korīti var paplašināt un smuki ieskrūvēt skrūvi. Tā arī ir atbilde uz jautājumu. Lai arī ar aizmugurējiem zobiem ir ievērojami sarežģītāk, tomēr to dara – tas ir atkarīgs no situācijas. Taču arī neizdošanās risks ir lielāks.

Vai iespējams implantēt pilnīgi visus zobus?

Jā. Pirms gadiem piecpadsmit biju konferencē, un kāds vācu ārsts demonstrēja uzņēmumu, kur cilvēkam bija 32 implantāti – katram zobam sava skrūve. Mēs visi uzjautrinājāmies, jo tas nav vajadzīgs, taču, ja nu kāds ļoti grib, protams, tas ir izdarāms.

Man bija pacients, kuram bija jānomaina visi zobi. Viņam ir ielikti seši dībeļi augšā, seši apakšā un izveidota stacionāra neizņemama tiltu sistēma.

Kādi ir kroņu materiāli, un ar ko tie atšķiras?

Labāks, sliktāks – tas ir visai nosacīti, jo tagad viss, ko laiž tirgū, ir ļoti augstas kvalitātes. Visi arī diezgan labi maksā, taču, ja cilvēks ir ticis līdz tam, ka ir gatavs ievietot implantātu, kroņa cenas svārstības vairs nav tik būtiskas. Visvienkāršākā ir metālkeramika, ko mēs lietojam jau 25–30 gadus – ļoti labs, izturīgs materiāls. Tagad visa pasaule pāriet uz cirkoniju, kas ir dārgāks, bet estētiskāks, it sevišķi priekšzobu rajonā. Cenas starpība ir aptuveni 150–200 eiro uz vienu vienību. Cilvēks pats var izvēlēties. Kāds jauns pacients, kurš bija zaudējis priekšzobu un ievietoja implantu, palūdza kroni uztaisīt no zelta. Tā darīja PSRS laikos – toreiz kroņus štancēja un lika virsū kā apvalku. Bet te jau vajadzīgs zelta klucis. Tādi pasūtījumi mani, protams, interesē, jo ir ārpus ikdienas rutīnas. Sazvanījos ar laboratorijām, un – jā, mēs to uztaisīsim!

Vai implanta cena atšķiras atkarībā no tā, vai tas paredzēts priekšzobam vai dzeroklim?

Nē, skrūves ir praktiski vienādas. Ir gan tā sauktie mikroimplanti, ļoti šaura diametra, varbūt tie ir nedaudz dārgāki.

Vai cilvēks pats veiksmīgi ievietotus implantus var arī apskādēt? Varbūt kāds domā, ka ar jaunajiem zobiem var šķelt riekstus vai taisīt vaļā alus pudeles.

Pats implants atrodas kaulā, to sabojāt ir grūti – tad jābūt spēcīgai traumai. Kroņus, protams, var apskādēt. Vistradicionālākā metode – katrs kaut reizi dzīvē iekožas dakšā. Lai gan kroņi ir ļoti izturīgi, no tā gan tie ļoti cieš. Tas pats attiecas arī uz citiem kroņiem un paša zobiem. Vēl jāzina, ka visi cilvēki naktī griež zobus. Visi! Ja kāds saka, ka viņš negriež, tad melo. To sauc par bruksismu, un visā pasaulē gudro, ko ar to iesākt. Nekas labāks par nakts kapēm pagaidām nav izdomāts. Uz nakti ieliek mutē kapi, un tie, kuri stāsta, ka zobus negriež, pēc pusgada to atnes pilnīgi izdilušu.

Tas ir reflekss?

Jā. Kamēr cilvēks ir nomodā, šo 16–18 stundu laikā zobi saskaras tikai 12–18 minūtes, turklāt ar kontrolētu slodzi. Runājot zobi gandrīz nesaskaras. Turpretī nakts laikā cilvēks divas stundas (!) griež zobus ar nekontrolētu slodzi. Faktiski visas nepatikšanas notiek naktīs – tiek izgrauztas plombas un aplauzti kroņi. To, vai vajag kapes, pateiks jūsu zobārsts.

Vai implantus iespējams arī nepareizi kopt? Varbūt kāds iedomājas, ka nu zobus var netīrīt.

Protams, un tādu cilvēku ir ļoti daudz. Sevišķi bagātākie uzskata – ja viņš maksā, tad viņam vairs nekas nav jādara. Bija konkrēts gadījums – cilvēks iztērējis ļoti lielu naudu, salicis implantus, pēc gada atbrauca atrādīties. Visu šo gadu viņš nebija tīrījis muti – smaganas bija jēlas, sarkanas, asiņoja… Tad implantam apakšā draud briesmas, proti, ja smaganas ir iekaisušas ilgtermiņā, kauls ap implantu sāk lēnām atkāpties.

Cik vidēji izmaksā viens implants?

Mūsu klīnikā no A līdz Z – 1400 eiro. Maksājums ir sadalīts secīgi pa pozīcijām, nav jāsamaksā visa summa uzreiz.

Citus vērtīgus rakstus lasi žurnāla "Patiesā Dzīve" digitālajā versijā: https://www.zurnali.lv/e-patiesa-dzive-08032024