Kā Somija cīnās ar D vitamīna deficītu?
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Pārtikas revidents” sarunā ar Somijas Veselības un labklājības institūta pārstāvi atklāj, kā Somija tika galā ar D vitamīna deficītu sabiedrībā.
Somijā, tāpat kā Latvijā, vairākus gadus tika novērots D vitamīna deficīts iedzīvotāju vidū, tāpēc 2003. gadā valstiskā līmenī tika izstrādāti ieteikumi, lai pārtikas produkti tiktu bagātināti ar D vitamīnu. Kā atklāj Somijas Veselības un labklājības institūta pārstāve Suvi Virtanena, piens un uz maizes smērējamās taukvielas tika izvēlēti kā galvenie produkti, ko būtu ieteicams bagātināt ar D vitamīnu, jo, pirmkārt, tās ir plaša patēriņa preces, otrkārt, šos produktus arī uzskata par veselīgiem.
“Mēs apspriedām D vitamīna pievienošanu maizei, kad sākām šo programmu, bet tomēr izlēmām par labu pienam, jo tas ir ļoti plaši patērēts produkts Somijā. Tas, iespējams, nav tik plaši patērēts Latvijā, tāpēc jums varbūt maize būtu labāks variants,” stāstaVirtanena.
Vienlaikus tika izstrādātas arī uztura un dzīvesveida rekomendācijas, lai sabiedrību informētu par veidiem, kā uzņemt pietiekamu D vitamīna daudzumu. Piemēram, regulāri uzturā jālieto zivis un pārtika, kas bagātināta ar D vitamīnu. Uztura bagātinātāji papildus noteikti jāuzņem bērniem un jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm, kuras baro ar krūti, kā arī cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu vai tādiem, kuru apģērbs, uzturoties saulē, lielākoties aizsedz ķermeņa daļas.
“Cilvēkiem darbspējas vecumā mēs rekomendējam uztura bagātinātājus tikai tādā gadījumā, ja viņi nelieto pietiekami daudz piena un margarīnu ar pievienoto D vitamīnu, kā arī zivis, jo zivis ir gandrīz vienīgais dabīgais D vitamīna avots uzturā,” atklāj Virtanena.
Produktu bagātināšana ar D vitamīnu Somijā nav obligāta, taču uzņēmēji ir pretimnākoši šīm rekomendācijām, un apmēram 90% no piena produktiem un taukvielām ir bagātināti ar D vitamīnu, kas arī devis labus rezultātus.
2000. gada sākumā pietiekams D vitamīna daudzums tika reģistrēts tikai trešdaļai Somijas iedzīvotāju, bet 2011. gadā – 90% valsts iedzīvotāju. Somijas Veselības un labklājības institūta pārstāve paveikto vērtē atzinīgi un piebilst, ka šobrīd arī jāpārliecinās, ka neviens neuzņem pārāk daudz D vitamīna. Eksperti gan ir aprēķinājuši riska faktorus, lai šī brīža ieteikumi būtu droši visiem.
Vienlaikus Virtanena arī uzsver, ka vērtīga būtu bijusi arī pastiprināta sabiedrības informēšana par to, kāpēc šāda produktu bagātināšana ar D vitamīnu bija nepieciešama un plašāka sabiedrības informēšana par to, kāpēc un kādās devās D vitamīnu ieteicams uzņemt.
Un, ja salīdzinām Latvijas un Somijas pieredzi, tad jāatzīst, arī Latvijas Veselības ministrija (VM) sabiedrību ir informējusi par D vitamīna nozīmi, kā arī izstrādājusi rekomendācijas tā optimālai uzņemšanai organismā.
VM komentārā raidījumam norāda, ka sevišķi nozīmīga loma iedzīvotāju informēšanā par D vitamīna nozīmi un uzņemšanu, kā arī par tā daudzuma organismā kontroli ir ģimenes ārstiem. Kā arī jāņem vērā, ka nepieciešamība papildus uzņemt D vitamīnu ir jāizvērtē individuāli.
Vaicājot, vai arī mūsu valstī varētu ieviest līdzīgu programmu kā Somijā, VM norāda, ka šī programma tiek vērtēta atzinīgi, taču pagaidām tādu ieviest nav plānots. Veselības ministrija ir aicinājusi Latvijas ārstu profesionālās asociācijas sniegt priekšlikumus pasākumiem ar mērķi palielināt D vitamīna līmeni organismā tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tas ir nepieciešams, un nodrošināt izsvērtu, drošu un racionālu D vitamīnu saturošu zāļu vai uztura bagātinātāju lietošanu un novērstu potenciālos pārdozēšanas riskus.
