Pavasara īpašā zaļā mērce - no Lieldienām līdz rudenim
Zaļumu mērču klāstā absolūta klasika ir Frankfurtes zaļā mērce. Tai par godu pat uzcelts piemineklis, un tās aizstāvībai nodibināta īpaša apvienība.
Frankfurtes zaļajā mērcē jābūt vismaz septiņiem zaļumiem, labākajā variantā – deviņiem, bet vislabākajā – vēl vairāk.
Vācieši apgalvo, ka viņu zaļā mērce esot populāra jau daudzus gadu simtus, bet konkrēto recepti, ko tagad uzskata par autentisku, esot radījusi dzejnieka Johana Volfganga fon Gētes māte. Pirmo reizi drukātā variantā tā iekļauta 1860. gadā Frankfurtē izdotā pavārgrāmatā. Kas tolaik bijis pie rokas, tas ielikts mērcē un receptē. Laika gaitā un atbilstīgi apstākļiem radušies papildinājumi un variācijas.
Nabadzīgākos laikos mērcei pieticis ar eļļu, treknākos gados tā aizdarīta ar krējumu un jogurtu, pat biezpienu. Reizēm pievienots etiķis, citreiz citronu sula. Vieni mēdz izberzt mērci caur sietiņu, citi, gluži otrādi, sakapā olas pēc iespējas rupjāk. Daži mēdz ar dakšiņu saspaidīt piedevās pasniegtos kartupeļus.
Frankfurtes zaļā mērce
Frankfurtes zaļās mērces sezona sākas Lieldienu laikā un ilgst līdz rudenim. Klasiskais pasniegšanas veids – kā piedeva ar mizu vārītiem kartupeļiem un/vai cieti vārītām olām. Tā lieliski garšo arī ar aukstu vārītu gaļu, cepeti, zivīm un galertu.
4 personām
15 minūtes
Sastāvdaļas:
3 cieti vārītas olas
150 ml jogurta bez piedevām
100 ml eļļas
25 g maurlociņu
25 g pētersīļu
25 g kārveļu
25 g kressalātu vai avotkrešu
25 g skābeņu
25 g pupumētru
25 g jaunu sīpoliņu
10 g lupstāja
10 g estragona
etiķis vai citrona sula pēc garšas
sāls
Gatavošana:
1.Visus zaļumus smalki sakapā. Olas nolobi un sakapā.
2.Sakul etiķi vai citrona sulu ar eļļu un sāli un samaisi ar zaļumiem un olām, pēc tam iejauc jogurtu.
3.Ļauj vismaz vienu stundu ievilkties.
Zināšanai
*Jo ilgāk mērce ievelkas, jo garšīgāka kļūst, taču neglabā to ledusskapī.
*Ja gribas spilgtāku krāsu, pusi garšaugu sablendē kopā ar eļļu un pāris karotēm jogurta un iemaisi pārējā mērcē.
