"Jurists" Medvedevs apšauba Vācijas pastāvēšanas tiesiskumu, kamēr iesildās pirms "Uzvaras svētkiem"

“Mūsdienu Vācijas pastāvēšanai nav pietiekama tiesiskā pamata, jo VFR [Vācijas Federatīvā Republika – red.] un VDR [komunistu pārvaldītā Vācijas Demokrātiskā Republika – red.] apvienošanās notika bez referenduma rīkošanas,” šis “jurists” pavēstīja milzīgā rakstā, kas publicēts Krievijas propagandas rupora “Russia Today” tīmekļa vietnē.

“Nedrīkst aizmirst, ka Vācija ir vienīgā Eiropas valsts, kas pēc Pirmā pasaules kara divas reizes pievienojusi kaimiņvalstis pilnībā, nesaglabājot tām pat nominālus neatkarības un valstiskuma atribūtus. Runa ir par Austrijas anšlusu 1938. gadā, kad republika tika pievienota Trešajam reiham, kā arī par VFR 1990. gadā veikto VDR nevardarbīgu pārņemšanu. Toreiz uz maldinošā “vācu tautas apvienošanas” trokšņa fona Austrumvācijas valsts tika faktiski izšķīdināta Rietumvācijā, un, starp citu, neviens no “apvienošanas triumfatoriem”, kuru vidū, mums par kaunu, bija arī augstākie padomju vadītāji, pat neiedomājās par vispārpieņemto juridisko procedūru ievērošanu, netika rīkota nekāda brīva tautas gribas izpausme par tik nozīmīgu jautājumu referenduma veidā,” paziņoja Medvedevs.

Šī iemesla dēļ Vācijai vispār neesot nekādu tiesību komentēt “teritoriālo izmaiņu likumību Eiropā”, ar to norādot uz Krievijas pastāvīgi piekopto savu kaimiņvalstu teritoriju nokampšanu, jo īpaši attiecībā uz Ukrainu. “Vācijas valstiskuma juridiskais pamats ir ļoti nestabils. Ja rodas vēlme, visu, kas noticis kopš VFR un VDR apvienošanās sākuma, varētu izvērtēt pēc principa ex injuria jus non oritur (“nelikumīgas darbības nerada tiesības”), ja pēkšņi radīsies tāda vajadzība. Citiem vārdiem sakot, pašreizējai VFR nav pat pietiekama juridiskā pamata savai pastāvēšanai (nemaz nerunāju par VFR ārkārtīgo patstāvības trūkumu no pašas izveidošanas brīža un tās šaušalīgo vasaļatkarību no ASV).”

Vienlaikus Medvedevs pavēstīja, ka Vācijā tā arī nav notikusi nekāda reāla denacifikācija, bet brīdi, kad tā kaut vai pietuvosies kodolieroču iegūšanai, Krievija uzreiz var uzskatīt par iemeslu karam.

Viņš arī neaizmirsa atkārtot Krievijas propagandas iemīļoto tēzi, ka Vācija kopā ar citām Eiropas valstīm to vien domā, kā uzbrukt Krievijai, par tarānu izmantojot, piemēram, Poliju, “kas lielā mērā kopā ar Trešo reihu ir atbildīga par Otrā pasaules kara izraisīšanu”.

Un vispār, asinspirti varot novērst tikai tad, ja Eiropai būs iepotētas “dzīvnieciskas bailes”. “Ne pārliecināšana, ne labsirdīgu nodomu demonstrēšana, ne laba griba un vienpusēji soļi uzticības stiprināšanā nedrīkst būt mūsu instrumenti, lai novērstu lielu slaktiņu. Tikai izveidot Vācijai un to atbalstošajai “vienotajai Eiropai” izpratni par neizbēgamību saņemt nepieņemamu kaitējumu, ja tiks īstenots “Barbarosa 2.0” plāns,” rībināja kara bungas Medvedevs.

Ja Vācijas juridiskās tiesības pastāvēt ir jauns pavērsiens mūsdienu reiha propagandā, tad Polijas vainošana Otrā pasaules kara sākšanā nav nekas jauns — Krievijas diktators Vladimirs Putins “intervijā” jeb drīzāk savā ierastā vēstures pārskatīšanas un ģeopolitikas lekcijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam un prokrieviskajam propagandistam Takeram Karlsonam jau 2024. gada februārī vainoja Poliju, kura izrādījusies “pārāk aizrāvusies” un “nepiekāpīga” nacistiskās Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera prasībām.

Putins toreiz pastāstīja Karlsonam, kurš piekrītoši māja ar galvu, ka Polija nepiekrita Hitlera prasībām “ar labu” atdot Dancigu, un tādējādi viņu iespītēšanās noveda pie Hitlera uzbrukuma. “Taču poļi piespieda, viņi aizspēlējās un piespieda Hitleru sāktu Otro pasaules karu tieši ar viņiem. Kādēļ karš 1939. gada 1. septembrī sākās tieši ar Poliju? Tā izrādījās nepierunājama. Hitleram nekas cits neatlika, kā savu plānu realizācijā sākt tieši ar Poliju,” Hitlera rīcību attaisnoja Putins.

Nav noslēpums, kādēļ Putins attaisno Hitlera agresiju — pats jau piekto gadu lieto analoģisku argumentāciju, lai attaisnotu, kādēļ Krievija iebruka Ukrainā un joprojām turpina to postīt: Rietumi un Ukraina neizpildīja Krievijas “taisnīgās prasības” un “neatstāja citu iespēju”.

Pēdējo gadu laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti izliekas neatceramies, ka Otrā pasaules kara sākumā PSRS un nacistiskā Vācija bija sabiedrotās, sanaidojoties tikai pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada 22. jūnijā. Īsi pirms kara sākuma 23. augustā PSRS ar nacistiem slepeni vienojās par Austrumeiropas sadali, ko Krievijas tiesiskā priekštece PSRS arī īstenoja, 1939. gada 17. septembrī bez kara pieteikuma iebrūkot Polijā, kamēr tai no rietumiem jau vairāk nekā divas nedēļas uzbruka Vācija, un anektējot tās austrumu apgabalus. 30. novembrī PSRS iebruka Somijā, sākot asiņaino Ziemas karu, par ko to patrieca no ANO priekšteces Nāciju līgas. Kara rezultātā Somijai izdevās nosargāt savu neatkarību, tomēr ar milzīgu dzīvā spēka zaudējumu cenu Krievija anektēja Somijas dienvidaustrumu apgabalus, ieskaitot toreiz otro lielāko Somijas pilsētu Vīpuri (Viborgu), kā arī vairākas austrumu un ziemeļu rajonus, kopsummā atņemot Somijai apmēram desmito daļu tās teritorijas. 1940. gadā notika Baltijas valstu, kā arī Rumānijas Besarābijas un Ziemeļbukovinas apgabalu aneksija.