Medvedevs skubina Trampu pasteigties ar Grenlandes sagrābšanu
Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs aicina ASV prezidentu Donaldu Trampu pasteigties ar Dānijai piederošās Grenlandes sagrābšanu. Pretējā gadījumā viņu var gaidīt pārsteigums.
Ja Tramps nepasteigsies, Krievija drīz Grenlandē varētu sarīkot referendumu par salas pievienošanos Krievijai, Medvedevs pavēstījis lietotnes MAX kontā.
“Trampam vajag pasteigties. Saskaņā ar nepārbaudītu informācijas pēc dažām dienām var notikt referendums, kurā Grenlandes iedzīvotāji varēs nobalsot par pievienošanos Krievijai. Un tad cauri! Nekādu jaunu zvaigznīšu uz karoga. Savukārt Krievijai parādīsies jauns, jau deviņdesmitais federācijas subjekts,” raksta odiozais eksprezidents.
Jauns.lv jau ziņoja, ka ASV Kongresa apakšpalātā ir iesniegts likumprojekts par Grenlandes aneksiju, ko sagatavojis Pārstāvju palātas loceklis republikānis Rendijs Fains. Viņš paziņojumā presei norādīja, ka "tas, kas kontrolē Grenlandi, kontrolē galvenos Arktikas jūras ceļus un drošības arhitektūru, kas aizsargā Savienotās Valstis". Likumprojekts paredz piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam pilnvaras veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai padarītu Grenlandi par Savienoto Valstu teritoriju, tostarp salu anektēt.
Pirms ta Trampa īpašais sūtnis Grenlandes jautājumos Džefs Lendrijs tiešā tekstā paziņoja, ka Dānija ir nelikumīgi okupējusi Grenlandi, šādi faktiski ar nepateicību atmaksājot ASV par tās aizsardzību Otrajā pasaules karā. Gluži kā Krievijas diktators Vladimirs Putins attiecībā uz Ukrainu, Lendrijs nolēmis uzspļaut noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un ASV teritoriālās pretenzijas pamatot ar "vēsturisko taisnīgumu". "Vēsturei ir nozīme. ASV aizstāvēja Grenlandes suverenitāti Otrā pasaules kara laikā, kad Dānija to nespēja. Pēc kara Dānija atkārtoti to okupēja, apejot ANO protokolu. Runai ir jābūt par viesmīlību, nevis naidīgumu," viņš rakstīja Trampa ciešajam sabiedrotajam, pasaules bagātākajam cilvēkam Īlonam Maskam piederošajā mikroblogošanas vietnē "X".
Jāpiebilst, ka amatā stāšanās brīdī Lendrijs paziņoja, ka darbosies, lai "Grenlande kļūtu par ASV sastāvdaļu". Gan Dānija, gan Grenlande ir nosodījusi šo Trampa administrācijas naidīgo soli, pieprasot, lai ASV ciena savas NATO sabiedrotās teritoriālo integritāti.
Pagājušajā nedēļā Tramps kārtējo reizi paziņoja, ka panāks Grenlandes nonākšanu ASV īpašumā, draudot ar iebrukumu. Atkal žēlodamies, ka visā vēsturē nav neviena, kurš būtu vairāk par viņu pelnījis Nobela miera prēmiju, viņš žurnālistiem paziņoja, ka var savu panākt "vieglā ceļā", bet ja dāņi ar grenlandiešiem iespītēsies, tad panāks to "grūtā ceļā". "Mēs kaut ko izdarīsim Grenlandē, vai viņiem tas patīk vai ne, jo ja mēs to neizdarīsim, Krievija vai Ķīna pārņems Grenlandi, un mēs negrasamies pieļaut Krievijas vai Ķīnas kļūšanu par kaimiņu," viņš pagājušo piektdien Baltajā namā paziņoja žurnālistiem. "Tas, ka viņi pirms 500 gadiem tur piestāja ar laivu, nenozīmē, ka zeme viņiem pieder."
Šogad ASV pastiprināja agresīvo retoriku pret Dāniju, Baltajam namam 6. janvārī oficiāli apstiprinot, ka Tramps izskata “dažādas iespējas”, kā iegūt Grenlandi, un ir spējīgs to anektēt ar varu. Šāds paziņojums par ASV NATO sabiedrotās Dānijas plānoto aplaupīšanu bija sniegts dažas stundas pēc tam, kad vairāku Eiropas valstu līderi apliecināja atbalstu Dānijai. Pirms tam Dānijas premjerministre Mete Fredriksena paziņoja, ka jebkāds ASV uzbrukums nozīmēs beigas gan NATO, gan vispārējai drošībai, kas tika sasniegta pēc Otrā pasaules kara.
Tramps “ir skaidri norādījis, ka Grenlandes iegūšana ir Savienoto Valstu nacionālās drošības prioritāte, un tas ir vitāli svarīgi, lai atturētu mūsu pretiniekus Arktikas reģionā,” paziņoja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita. “Prezidents un viņa komanda apspriež dažādas iespējas, kā sasniegt šo svarīgo ārpolitikas mērķi, un, protams, augstākā virspavēlnieka rīcībā vienmēr ir ASV armijas izmantošanas iespēja.”
Dānija ir kontrolējusi Grenlandi apmēram 300 gadus, un 1916. gadā ASV oficiāli atzina Dānijas intereses Grenlandē, pretī iegūstot Dānijas Rietumindijas salas Karību jūrā, kas kļuva par ASV Virdžīnu salām. Kopš 1814. gada Grenlande pieder Dānijai, to pilnībā integrējot karalistes sastāvā saskaņā ar 1953. gada konstitūciju, kas Grenlandes iedzīvotājus padarīja par Dānijas pilsoņiem. 1979. gada referendumā grenlandieši nobalsoja par salas pašpārvaldi ar savu parlamentu, kamēr Dānija saglabā kontroli pār Grenlandes ārpolitiku un aizsardzību. Kaut gan aptaujas liecina, ka vairums Grenlandes iedzīvotāju vēlas neatkarību no Dānijas, absolūtais vairākums nevēlas salas nonākšanu amerikāņu kundzībā.
Tramps nebūt nav pirmais ASV prezidents, kurš vēlas iegūt Grenlandi, jau 1860. gados salas nopirkšana tika apsvērta prezidenta Endrū Džonsona administrācijas laikā, kad 1867. gadā valsts sekretārs Viljams Sjūards pēc Aļaskas iegādes no Krievijas izskatīja iespēju no Dānijas iegādāties ne vien Grenlandi, bet arī Islandi, taču pretestība ASV Kongresā pielika punktu šai idejai. 1946. gadā ASV prezidenta Harija Trumena administrācija izteica piedāvājumu Dānijai par Grenlandi samaksāt 100 miljonus dolāru, taču dāņi to noraidīja.
