Aiz propagandas priekškara: Kremļa propgaganda izdomā, ka Ukraina nevēlas mieru
Kijiva un tās Rietumu "saimnieki" vēlas turpināt karu, lai iznīcinātu Krieviju. Ukraina šajā karā ir tikai algotnis, tādēļ tā nevēlas mieru, jo tad vairs nesaņems Rietumu naudu par karošanu. Tieši tik absurdus vēstījumus aizvadītajā nedēļā savai auditorijai nodeva Kremļa propagandisti.
Savukārt Krievija, protams, vēlas mieru, taču tikai uz saviem, krievuprāt, leģitīmajiem nosacījumiem. Proti, jebkas, ko vēlas Kijiva, izņemot kapitulāciju, liecina par nevēlēšanos noslēgt mieru, savukārt visi agresorvalsts izvirzītie nosacījumi esot "taisnīgi", jo kalpo Krievijas nacionālajām interesēm.
"Bez Rietumu iejaukšanas Ukraina jau sen būtu noslēgusi mieru, turklāt bez jebkādiem nosacījumiem," pavēstīja odiozais čečenu specvienības "Ahmat" komandieris Apti Alaudinovs. "Kremlinu" izpratnē miera sarunām de facto ir jānozīmē tikai vienu - Ukrainas kapitulāciju. Turklāt saskaņā ar krievu ačgārno loģiku jebkādi ukraiņu triecieni pa Krievijas militārajiem objektiem nozīmē, ka Ukraina grib karu, bet Krievijas nerimtīgā Ukrainas pilsētu apšaude gan liecina par krievu miermīlīgajiem nodomiem.
Turklāt aizvadītajā nedēļā notikusī Harkivas apšaude ar planējošajām aviācijas bumbām, ievainojot vismaz 41 cilvēku, tostarp sešus bērnus, ir apliecinājums visai pasaulei labi zināmajam, ka krievi ciniski melo, ka kara laikā nekad neesot uzbrukuši Ukrainas civilajiem objektiem un civiliedzīvotājiem. Turklāt jāuzsver, ka krievi trāpīja Harkivas slimnīcai.
Vienlaikus propagandisti ar asarām acīs atzīmēja Donbasā bojā gājušo bērnu piemiņas dienu, kuru nāvē esot vainojami ukraiņi. Tikmēr par UNICEF pērn ziņoto, ka krievu uzbrukumu laikā Ukrainā no 2022. līdz 2024. gadam bojā gājuši 669 bērni, bet ievainoti 1833, "kremlini" nebilst ne vārda. Jo vērā ņemami jau ir tikai Donbasa bērni. Tāpat neviens propagandists negrasās pieminēt upurus krievu sabombardētajos dzemdību namos.
Parādījām pigu ukraiņiem
Aizvadītajā nedēļā Stambulā notikušās trešās sarunas starp Kijivas un Maskavas delegācijām bija formālas un nekādi nesekmēja tuvošanos mieram. Kremļa "speckori" no Stambulas ziņoja, ka abu pušu uzstādījumi ir diametrāli pretēji, taču taisnīgas esot tikai Maskavas prasības.
"Lai arī sarunās ir panākts ļoti maz, tās ir parādījušas divas lietas. Pirmkārt, ka abas puses joprojām ir ļoti atšķirīgi viedokļos par to, ko tās uzskatītu par pieņemamiem uguns pārtraukšanas nosacījumiem, nemaz nerunājot par miera līgumu. Un, otrkārt, ka neviena no pusēm nav gatava atteikties no sarunām, baidoties izpelnīties ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas. Nav izslēgta ceturtā sarunu kārta, taču tajā, visticamāk, nepiedalīsies ne Vladimirs Putins [Krievijas prezidents], ne Volodimirs Zelenskis [Ukrainas prezidents], ņemot vērā, ka viņu sarunu pozīcijas joprojām sniedz maz cerību uz vienošanos, kas būtu gatava parakstīšanai līderu samitā," raksta domnīca "The Conversation". Jāpiebilst, ka Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pauda, ka pašlaik pie tik atšķirīgām pozīcijām Kremlis neredz jēgu Putina un Zelenska sarunai klātienē.
Propagandiste un raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva klāstīja, cik muļķīga esot ukraiņu vēlme par uguns pārtraukšanu bez jebkādiem nosacījumiem sarunu laikā, tas varot notikt tikai tad, ja uguns pārtraukšana iet roku rokā ar mobilizācijas pārtraukšanu Ukrainā un Rietumu ieroču piegāžu pārtraukšanu. Krievija vairākkārt ir paudusi, ka tā vēlas režīma maiņu Ukrainā, NATO atvērto durvju politikas fundamentālu pārstrukturēšanu un Ukrainas militārā spēka samazināšanu tā, lai Ukraina nākotnē nevarētu sevi aizstāvēt. Skabejeva lielīgi piebilda, ka sarunas turpinās, un "mēs turpinām uzbrukt". Savukārt citi propagandisti gandarīti atzīmēja, ka "mēs Ukrainai parādījām pigu. Viņi gribēja panākt, lai sarunu laikā tiktu ievērota pamiera uguns pārtraukšana, kamēr Rietumi turpina to apbruņot. Sarunas notiek, bet arī mūsu uzbrukumi turpinās".
Domnīca "The Conversation" bilst, ka "notikumu norises Ukrainas kaujas laukos un ap tiem neliecina par to, ka Maskava vai Kijiva būtu gatavas pamieram. Krievija turpina gūt pakāpeniskus panākumus 1000 km garajā Ukrainas frontes līnijā". Vienlaikus domnīcas analītiķu ieskatā nav skaidrs, cik ilgi Krievija var uzturēt savu sauszemes un gaisa kampaņu intensitāti pret Ukrainu un cik ilgi Kremlis gūs tādus pašus pakāpeniskus ieguvumus, kādus tas gūst pašlaik. Jāņem vērā, ka ASV prezidenta Donalda Trampa jaunais plāns apbruņot Ukrainu, pārdodot ieročus un munīciju Eiropas NATO sabiedrotajiem, kas tos pēc tam piegādātu Kijivai, visticamāk, mazinās Krievijas gaisa kampaņas efektivitāti un kavēs tās sauszemes ofensīvu.
Līdz ar to, kā raksta domnīca, laika vilkšana, visticamāk, ne Maskavu, ne Kijivu nepietuvinās savu kara mērķu sasniegšanai. Taču otras puses uzvaras novēršana - neatkarīgi no tā, vai tā notiek kaujas laukā vai pie sarunu galda - pagaidām varētu būt pietiekama gan Putinam, gan Zelenskim.
Savukārt ASV kara pētījumu institūts (ISW) atkārtoti uzsver, ka Kremlis kārtējo rezi ir apliecinājis nemainīgo apņemšanos sasniegt savus ilgstošos kara mērķus Ukrainā, kas ir nekas cits kā Ukrainas pilnīga kapitulācija. Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs 27. jūlijā paziņoja, ka Krievijai vispirms ir jāizpilda kara uzdevumi Ukrainā, pirms atjaunot divpusējās attiecības ar Ukrainu. Peskovs apgalvoja, ka Ukraina un Rietumi ir noraidījuši Krievijas priekšlikumus dialogam.
ISW gan atgādina, ka Kremļa amatpersonas, tostarp Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ir pastāvīgi noraidījušas ASV, Ukrainas un Eiropas centienus virzīt miera procesu, izmantojot dialogu un visaptverošus pamiera līgumus. Krievija 2025.gada pavasarī vienpusēji ieviesa īstermiņa pamieru, kas sniedza nesamērīgu labumu Krievijai, kas pēc tam to izmantoja kā ieroci, lai apsūdzētu Ukrainu pamiera pārkāpumos.
Zelenska "dāvana" krieviem
Kremļa propagandistiem absolūtā ideoloģiskā medusmaize bija Ukrainā notikušie protesti pret korupciju, un Zelenska parakstītais likums, kas mazina Ukrainas nacionālā pretkorupcijas biroja neatkarību, to pakļaujot ģenerālprokuroram.
Krievi šo situāciju izmantoja, lai Ukrainu attēlotu kā caurcaurēm korupcijas saēstu valsti, vienlaikus klāstot, ka protesti pret minēto likumu nozīmējot, ka ukraiņi esot neapmierināti ar Zelenski kā prezidentu un vēloties viņa nomaiņu. Alaudinovs pretkorupcijas protestus pilnīgi nepamatoti sasaistīja ar Zelenska nevēlēšanos piekrist Krievijas izvirzītajiem miera noslēgšanas nosacījumiem un pauda, ka ukraiņi vēlas citu prezidentu, kas beidzot noslēgs mieru.
Līdztekus raidījumā "60 minūtes" izskanēja kārtējā sazvērestības teorija, ka amerikāņi noteikti uzstās uz Zelenska nomaiņu, ja tas būs galvenais traucēklis miera noslēgšanai, un CIP jau esot plāni Zelenska nogalināšanai.
Tikmēr domnīca "The Conversation" raksta, ka "protesti liecina, ka atbalsts Zelenskim nav beznosacījumu. Tas viss arī veicina Krievijas naratīvu par Zelenski kā nelikumīgu savas valsts vadītāju, ar kuru Krievija nevar vienoties".
Zīmīgi, ka pagājušās nedēļas nogalē Krievijas televīzijas kanāli plaši demonstrēja ukraiņu protestus, taču ne ar vārdu neminēja, ka Zelenskis ir solījis iesniegt parlamentā jaunu likumprojektu, kurā būs iestrādātas visas pretkorupcijas iestāžu neatkarības normas. Jauno likumprojektu paredzēts skatīt 31. jūlijā.
"Fenomens, ka Ukrainas valdība, pakļaujoties protestētāju spiedienam, veic būtisku virziena maiņu, ir kas tāds, ko Putins ir ļoti centies novērst Krievijā, kur spiediens no augšas uz leju ir norma un Kremlis izmanto virkni sviru, sākot no ierobežojošiem tiesību aktiem līdz policijas vardarbībai, lai apspiestu protestus, ierobežotu pilsonisko sabiedrību un apklusinātu opozīciju," vēsta radio "Brīvā Eiropa".
Žēlabas par Gergijevu
Liela vieta propagandas vēstījumos bija veltīta Itālijas Kultūras ministrijas lēmumam pēc masveidīgiem protestiem atcelt koncertus ar Putinam un Kremlim pietuvinātā diriģenta Valērija Gergijeva uzstāšanos. Jāpiebilst, ka protesta vēstuli pret Gergijeva uzstāšanos parakstīja 16 000 cilvēku, tostarp ievērojami politiķi, kultūras darbinieki un Nobela prēmijas laureāti.
Ietekmīgais izdevums "Politico" raksta, ka "kopš 2022. gada, kad Gergijevs tika izslēgts no Milānas operas "La Scala" par atteikšanos publiski distancēties no Kremļa un nosodīt Maskavas karu Ukrainā, viņš ir kļuvis par simbolu arvien neskaidrākajām robežām starp Krievijas māksliniecisko mantojumu un valsts sponsorēto propagandu".
Propagandists Jevgeņijs Popovs sūrojās, ka rusofobija ir sasniegusi savu apogeju, kad tiek atcelta Krievijas kultūra. Tas, protams, notiekot nevis kara dēļ, bet tāpēc, ka visa Eiropa ienīst Krieviju un tās kultūru un grib to iznīcināt. Popovs gaudās, ka Eiropa tādējādi apzogot pati sevi un apliecinot, cik tā ir nožēlojama.
Visas propagandistu vaimanas par krievu kultūras atcelšanu gan ir nepamatotas un faktos nebalstītas. Krievi kārtējo reizi runā sev izdevīgās puspatiesībās. Nule kā Amsterdamas operā pirmizrādi piedzīvoja krievu komponista Modesta Musurgoska opera "Boriss Godunovs" krievu režisora Kirila Serebreņņikova iestudējumā, prestižajā Zalcburgas operas festivālā tika pirmizrādīta Serebreņnikova iestudētā izrāde pēc krievu rakstnieka Vladimira Sorokina romāna "Putenis". Savukārt pavasarī Leipcigas festivāls bija pilnībā veltīts krievu komponistam Dmitrijam Šostakovičam.
Tas, ka oficiālā Maskava Serebreņņikovu un Sorokinu neuzskata par savējiem, nenozīmē, ka viņi nav piederīgi krievu kultūrai. Tomēr propagandisti ne ar pušplēstu vārdu nepiemin Serebreņņikova iestudējumus Eiropā, kamēr par Gergijeva atcelšanu ir sižetu virkne vairākas dienas pēc kārtas.
