Dzērājšoferis slēpās grāvī un gaidīja, kad aizbrauks policija, bet... sagaidīja suni
Kad iereibušais šoferis pēc pakaļdzīšanās pameta auto un paslēpās grāvī, viņš cerēja vien uz vienu - ka policija aizbrauks. Taču pirmais viņu atrada nevis cilvēks, bet dienesta suns, kura deguns izrādījās daudz spēcīgāks par noziedznieka plānu. Kā suņi iesaistās policijas darbā, žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunajā speciālizlaidumā "Kriminālā Latvija" stāsta kinoloģe Agnese Krastiņa.
Vēsture liecina, ka suņi bijuši pirmie cilvēka pieradinātie dzīvnieki, un noticis tas jau akmens laikmetā. Suņi cilvēkiem palīdzējuši medībās, sargājuši no citiem dzīvniekiem, arī satikšanās laikā ar citām cilvēku grupām. Laikam ritot, sadarbība un draudzība arvien nostiprinājās, līdz 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Lielbritānijā, Vācijā un Francijā suņi jau kļuva par oficiāliem palīgiem policijā un armijā. Rīgas policija neatpalika – 1908. gadā tajā bija astoņi dienesta suņi noziedznieku meklēšanai. Pamazām suņu uzdevumi un pienākumi paplašinājās, dzīvniekus apmācīja kinologi. Tagad dienesta suņu apmācība notiek Valsts policijas koledžā (VPK) un Valsts robežsardzes koledžā (VRK). Tuvāk par to un suņu līdzdalību policijas darbā – sarunā ar VPK Kinoloģijas nodaļas vecāko inspektori Agnesi Krastiņu.
Vai ir noziegumi, kurus bez suņu palīdzības būtu daudz grūtāk vai vispār nebūtu iespējams atklāt?
Nenoliedzami. Piemēram, Ceļu policija dzenas pakaļ dzērājšoferim, bet viņš kādā brīdī pamanās no mašīnas izkāpt un aizbēg. Policisti, loģiski izvērtējot situāciju, uz kuru pusi noziedznieks varēja aizskriet, var doties viņu meklēt, bet maz ticams, ka atradīs. Toties suns, atvests uz nozieguma vietu, uzreiz aiziet pa pēdām. Reiz šādā situācijā iereibušais šoferis bija paslēpies ne visai tālu esošajā grāvī, lai nogaidītu, kad policija aizbrauks, bet… sagaidīja suni. Līdz ar to tika ietaupīts laiks un resursi – meklēšanas darbā nevajadzēja iesaistīt palīgus. Arī riski novērsti, jo varbūt noziedzniekam ir nazis, kas viņu padara bīstamu.
Suns nav aizstājams, arī meklējot narkotikas, tabaku, sprāgstvielas, daļā gadījumu arī lietisko pierādījumu, pazudušus cilvēkus, līķus.
Suņa degunu nevar apstrīdēt sakot, ka tas nav pierādījums?
Ja ir rezultāts, tas tiek atzīts par pierādījumu, bet sava loma procesā būs advokātiem. Visvieglāk apstrīdēt odoroloģiskās jeb smaržu ekspertīzes, tomēr arī tās noziegumu atklāšanā tiek ņemtas vērā un bieži ļoti palīdz. Piemēram, pēc zādzībām, kad zaglis jau gabalā, suns, ja arī neatradīs zagli, tad uzvedīs uz viņa pēdām – noies pa maršrutu, pa kuru gājis zaglis. Tajā noteikti būs kāda kamera, kurā aizdomās turamais piefiksēts, un tad jau cilvēku var arestēt uz aizdomu pamata.
Cik vecu kucēnu sāk apmācīt?
Skatoties, kāda vecuma kucēnus Valsts policija nopērk. Ātrākais, no divu mēnešu vecuma, bet var sākt strādāt arī ar gadu vecu suni. Kuru grūtāk apmācīt? Tas atkarīgs no kinologa pieredzes. Jaunam kinologam labāk darbu sākt ar mazu kucēnu – tad abi var augt kopā, jo pielāgoties sunim ar jau izveidojušos raksturu iesācējam kinologam būs grūtāk, vajadzēs izprast suņa dabu. Savukārt pieredzējušam kinologam pieauguša suņa apmācība, iespējams, vedas pat vieglāk, jo viņš jau zina, kā ar dzīvnieku strādāt.
Kinologs apmāca vienu vai vairākus suņus?
Jaunam kinologam parasti uztic tikt galā ar vienu, jo viņam arī pašam vēl daudz ko jāmācās. Kamēr abi var sākt strādāt uz izsaukumiem, paiet gads vai pusotrs.
Visu sarunu ar kinoloģi Agnesi Krastiņu, lasi žurnāla Patiesā Dzīve jaunajā speciālizlaidumā Kriminālā Latvija, kas no 17. aprīļa nopērkams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
