Plašs pētījums atklāj, kā Ķīna izvērš savas ietekmes operācijas G7 un arī Baltijas valstīs
Jauns.lv rīcībā nonācis "Montreālas Globālās drošības institūta" (MIGS) pētījums par Ķīnas Komunistiskās Partijas ietekmes operācijām pasaules lielāko demokrātiju valstīs, ko paredzēts publicēt tuvāko dienu laikā. Lūk, kas tajā bija teikts!
Kanādas pētījumu centrs MIGS, kas specializējas pētījumos par autoritāro režīmu ietekmes operācijām, gatavojas tuvāko dienu laikā publicēt ziņojumu ar nosaukumu "Aizsargājot G7. Pretošanās Pekinas iejaukšanās operācijām", kurā izpētītas Ķīnas Komunistiskās Partijas ietekmes operācijas G7 [ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Itālija un Japāna] valstīs.
Pētījums izgaismo vairākus kritiskus gadījumus, kas saistāmi ar Ķīnas ietekmes operācijām demokrātiskajās valstīs, piemēram, Ķīnas iejaukšanos Kanādas vēlēšanās, politiskās korupcijas gadījumus ASV, piemēram, Lindas Sun gadījumu Ņujorkā, Pītera Mandelsona skandālu Lielbritānijā, Francijas radikāli kreisā flanga līdera Žana-Luka Melenšana un citu politiķu attiecībām ar Ķīnu; Ķīnas ekonomisko ietekmi un politisko izlūkošanu Vācijā; "Belt & Road" iniciatīvas popularizēšanu Itālijā, u.c.
Pētījuma vadītājs un domnīcas līdzdibinātājs Kails Metjūzs un Globālo lietu direktore Marija Lamenša uzsver, ka minētie gadījumi nav tikai vienreizējas operācijas, bet tie liecina par sistemātisku Ķīnas iejaukšanos pasaules lielāko demokrātiju darbībā.
Kā Jauns.lv uzsver pētījuma pārstāvji, Ķīna ziņojumā aprakstītās operatīvās metodes pielieto ne tikai G7 valstīs - tās tiek aktīvi pielietotas arī trīs Baltijas valstīs, kuras ir apdraudētāko valstu vidū, un ir pakļautas gan Krievijas, gan Ķīnas ietekmes operācijām.
Kur pastāv augstākās riska zonas?
Vienas no valstu vājākajām vietām ir pašvaldību iestādes, brīdināts ziņojumā. "Pašvaldību, pilsētu, provinču un valstu administrācijas ir kļuvušas par galvenajiem Ķīnas iejaukšanās mērķiem, jo tajās bieži trūkst izpratnes par ārvalstu ietekmes draudiem, šajās iestādēs nav pietiekami aizsardzības mehānismi, kā arī tās ir augsti ieinteresētas ekonomiskajā attīstība un sadarbībā ar ārvalstīm."
Vēl viens Ahileja papēdis ir universitātes. “Ķīnas komunistiskās partijas Vienotās frontes darba departaments izmanto to, ka pētniecības nozarei bieži trūkst finansējuma. Tāpat universitāšu starptautiskā sadarbība bieži vien nav pietiekami caurskatāma, un augstskolu vadība ne vienmēr apzinās ārvalstu ietekmes riskus,” skaidro MIGS. "Turklāt vairumam valstu nav izveidots oficiāls saraksts ar ķīniešu universitātēm un pētniecības centriem, kuru partnerības varētu radīt draudus valstu nacionālajai drošībai."
Ķīna sistemātiski cenšas veidot ciešu sadarbību arī ar vietējām asociācijām vai politiķiem. Dažādi ekonomiskie un zinātniskie partnerības projekti ļauj tai nostiprināt ilgstošu ietekmi valstīs. Tāpat nereti bijušiem ministriem vai augsta līmeņa irēdņiem Ķīna izsaka piedāvājumus ieņemt kādu amatu, pievienoties kādai institūcijai vai palielināt savu politisko redzamību, izmantojot ar Ķīnu saistītas organizācijas, kas palīdz politiķiem apiet caurspīdīguma prasības.
Visbeidzot, Ķīna dažās valstīs atbalsta stratēģiski svarīgas reģionu, ostu un metropoles zonas, lai radītu strukturālas savstarpējas atkarības un stiprinātu savu globālo ietekmi. Pētījuma autori uzsver, ka galvenās lietas, kas padara valstis atkarīgas no Ķīnas ietekmes ir tieši ekonomiskā atkarība un strukturālais tirdzniecības deficīts [kad valstis importē vairāk nekā eksportē].
Jāpiebilst, ka Ķīna paļaujas uz to, ka daudzām administrācijām ir sistemātiska tendence no citu acīm slēpt jūtīgas tēmas [piemēram, atsevišķu universitāšu finansiālo saistību ar Ķīnu, u.c.], radot situāciju, kur tā var ietekmēt politiku un ekonomiku, neradot lielu publisku pretestību. Izņēmums ir anglosaksonu valstis, piemēram, Kanāda, ASV un Lielbritānija, kur Ķīnas ietekme tiek plaši atklāta un publiski apspriesta.
Pētnieki iesaka stiprināt valstu koordināciju
Lai risinātu šo situāciju, pētnieki iesaka stiprināt G7 valstu koordināciju, kas līdz šim balstījās uz “G7 Ātrās reaģēšanas mehānismu”, ko uzsāka Kanāda 2018. gadā, bet kura darbība joprojām ir ļoti ierobežota. MIGS iesaka pievienot šim mehānismam pastāvīgu grupu, kas būs atbildīga par ārvalstu ārējās iejaukšanās, politiskās ietekmēšanas un subversijas jautājumiem.
Grupai būtu jāsistematizē trīs galvenās darbības: “valstu vidū jāapmainās ar izlūkošanas informāciju par Ķīnas Vienotās frontes organizācijām un ietekmes operācijām; jāizveido kopējs organizāciju un personu reģistrs, kas ir saistītas ar Ķīnas Vienoto fronti; un jāiesaista reģionālie spēlētāji [apvienības, organizācijas] lēmumu pieņemšanā un koordinācijā gan valstiskā līmenī, gan G7 līmeņa sadarbībā.
Tāpat pētījuma autori aicina “valstis pamatīgi pārskatīt savu pieeju Ķīnas jautājumam". “Valstīm būtu jāizveido sistemātisks dialogs ar reģionālajiem spēlētājiem, tai skaitā viņi mērķtiecīgi jāinformē, jāizveido riska apzināšanas programmas un jāizstrādā skaidrākas vadlīnijas par ārējo partnerību pārvaldību jutīgos sektoros. Būtu jāstiprina arī izlūkošanas informācijas apmaiņas mehānismi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā informācija par draudiem nonāk pie lēmumu pieņēmējiem visu valdību līmeņos,” norāda Metjūzs un Lamenša.
Pētījums atklāj arī mazāk zināmas detaļas par Ķīnas ietekmes operācijām
Abi pētnieki - Kails Metjūzs un Marija Lamenša - pētījumā atklājuši arī mazāk zināmas detaļas par Ķīnas ietekmes operācijām. Piemēram, Kanādas provinces Ņūbransvikas Izglītības nozares vadītājs Dominiks Kardijs 2019. gadā aktīvi iestājās par Konfūcija institūta slēgšanu Frederiktonā.
Konfūcija institūts ir globāla izglītības programma, ko finansē un vada Ķīnas valdība, piedāvājot ķīniešu valodas un kultūras nodarbības, organizējot izglītības apmaiņas un publiskus pasākumus. Tomēr vairākas valstis atzinušas to par propagandas programmu, norādot, ka institūts mēģina ietekmēt skolas un universitātes, lai tās cenzētu tēmas, kas Ķīnas valdībai ir politiski jūtīgas vai neērtas.
Kā norāda MIGS, Kardija neoficiālā tikšanās laikā ar Ķīnas konsulāta pārstāvi: "Diskusija esot svārstījusies starp mierinošiem vārdiem, kultūras apsvērumiem un atsaucēm uz ekonomiskajām sekām, ja institūts tiktu slēgts."
Tāpat pētnieki norāda uz Lielbritānijas vēstnieka ASV Pītera Mandelsona dziļo saistību ar Ķīnu. Mandelsona tika atstādināts no amata 2025. gada septembrī, kad pasaule uzzināja par viņa saistību ar bēdīgi slaveno pedofilu Džefriju Epstīnu. Mazāk zināmas ir viņa tuvās attiecības ar Ķīnu, kas acīmredzami ietekmēja Lielbritānijas politisko nostāju pret valsti.
Kā norāda Austrālijas politologs Klīvs Hamiltons, Mandelsons bija "viens no vērtīgākajiem Ķīnas Komunistiskās partijas ietekmes aģentiem Eiropā." Kamēr viņš Lielbritānijā veicināja saliedētu pozīciju pret Pekinu, viņa uzņēmums 'Global Counsel' sadarbojās ar vadošajiem Ķīnas uzņēmumiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kā Ķīna izvērš savas ietekmes operācijas G7 un Baltijas valstīs" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
