Dzintars Ābiķis: Tas, ko sasniegusi Latvija, ir brīnums
Sarunu ciklā “Latvija 2035” ietvaros bijušais Augstākās padomes un ilggadējais Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis uzsver – padomju okupācijas atstātās sekas Latvijā bija daudz smagākas nekā jebkurā citā no komunisma atbrīvotajā Eiropas valstī, un tas, ka mūsdienās Latvija ir kļuvusi par attīstītu un labklājīgu valsti, uzskatāms par lielu brīnumu.
Demogrāfiskā krīze un izglītības izaicinājumi
Runājot par situāciju mūsdienu Latvijā, jāņem vērā ārkārtīgi smagie starta apstākļi, no kuriem nācijai vajadzēja izrauties, saka Dzintars Ābiķis.
“Viens no lielākajiem draudiem bija kritiskā demogrāfiskā situācija, jo latviešu īpatsvars valstī bija sarucis līdz 53 procentiem. Turklāt tiesības piedalīties vēlēšanās bija arī padomju armijas pārstāvjiem, kas pievienoja vairāk nekā 100 tūkstošu balsotāju, tāpēc teorētiski neatkarības atbalstītājiem izredzes uzvarēt vēlēšanās bija minimālas. Izglītības jomā aina bija tikpat satraucoša, jo latviešu skolās mācījās vairs tikai 51,9 % bērnu. Ņemot vērā to, ka latviešu plūsmā bija vienpadsmit klases, bet krievu plūsmā – desmit klases, faktiski krievu skolās bērnu bija pat vairāk nekā latviešu.”
Ikdienas naids un fiziskie draudi
Ābiķis atgādina, ka sabiedrībā valdīja milzīga spriedze, kas nereti pārauga atklātā naidā pret pamatnāciju. Viņš atminas braucienus ar autobusu uz Bolderāju, kur visās pieturvietās bija pret latviešiem vērsti uzraksti, tādi kā “Nosist latvieti ir kā iestādīt koku. Apzaļumosim Rīgu!”.
Šī agresija izpaudās arī tiešos fiziskos draudos, piemēram, laikā, kad Ābiķis strādāja 1. vidusskolā par skolotāju, pēc skolas sarīkojumiem regulāri nācās saukt miliciju, lai skolēni varētu droši tikt mājās, jo ārpusē viņus ar mietiem gaidīja naidīgi noskaņotas grupas.
Sagrautā saimniecība un rūpniecības posts
Arī ekonomiskā un industriālā vide bija atstāta pilnīgā novārtā. Lielo rūpnīcu vadībā 90 % direktoru, īpaši lielajās pilsētās, bija iebraucēji jeb kolonisti, kuriem nerūpēja šo uzņēmumu nākotne neatkarīgā Latvijā; viņu galvenais mērķis bija izpārdot aktīvus un gūt ātru personīgo labumu.
Dzintars Ābiķis, kurš desmit gadus paralēli skolotāja darbam strādāja par krāvēju Rīgas piena kombinātā, spilgti atceras milzīgo netīrību un “bardaku”, kas valdīja rūpnīcu teritorijās un ārpus tām. “Šī padomju nolaidības mantojuma pēdas lauku reģionos ir manāmas vēl šodien, kur vēsturisko muižu dārzos un tuvumā joprojām slejas padomju laikā iebūvēti dzīvokļu nami un vecu darbnīcu drupas.”
UZZIŅAI
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem. Nākamais raidījums 9. maijā – Andris Teikmanis, LR Augstākās padomes LTF frakcijas deputāts, Rīgas pilsētas galva 1990.–1993. gadā, Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs, diplomāts, bijis vēstnieks ASV un Krievijā.
