Jelgavā notiek skandalozā tiesas prāva pret Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi
Zemgales rajona tiesā ceturtdien, 19. decembrī, turpināja skatīt Pirmās evaņģēliskās draudzes lietu, kurā par mātes un bērna nonāvēšanu mājdzemdībās vainots ...
Skandalozās Svētes sektas mājdzemdību vaininieki joprojām uz brīvām kājām
Kaut arī Zemgales rajona tiesa pirms vairāk nekā gada – 2025. gada februārī – piesprieda reālu cietumsodu skandalozās Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes jeb tā dēvētās Svētes sektas traģisko mājdzemdību lietas vaininiekiem, kuri tika apsūdzēti sektas locekles – 21 gadus vecās Līvas Jēgermanes un viņas jaundzimušā bērna nāvē, viņi joprojām ir uz brīvām kājām un konkrēts datums, kad viņiem būs jādodas uz cietuma kameru vēl nav zināms.
Pirms gandrīz septiņiem gadiem – 2029. gada 14. maijā Jelgavā notika visu Latviju satraukušās traģiskās dzemdības. Līvai Jēgermanei, atrodoties mājās Jelgavā, Svētes sektai piederošajā mājā Ērgļu ielā, sākās dzemdības. Viņas vīrs Renārs un tēvs Valdis Simsons, kā arī reliģiskās kopienas garīgā līdera, maiznīcas “Svētes maize” īpašnieka Jāņa Dāvida sieva Solvita nolēma dzemdības pieņemt paši, jo uzskatīja, ka oficiālās medicīna ir “Dieva cilvēkiem” nepieņemama un viss notikšot pēc Jēzus Kristus gribas.
Dzemdības bija smagas, Līva ik pa brīdim bija bezsamaņā, sākās krampji. Vīrieši turējuši dzemdētājas kājas, mutē viņai likta karote. Bērniņš piedzima nedzīvs, dzemdētāja mocījās krampjos un bija bezsamaņā. Nākamajā rītā Līva gārgusi un vēmusi līdz nomira no vissmagākās grūtniecības toksikozes formas – eklampsijas.
Notiesā, bet cietumā neliek
Visi “dzemdību pieņēmēji” tika apsūdzēti pēc Krimināllikuma 137. un 141. panta – per neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez palīdzības.
Tiesas sēdes ilga vairākus gadus. Līdz beidzot pirmās instances tiesa - Zemgales rajona tiesa Jelgavā pagājušā gada februārī apsūdzētos atzina par vainīgiem un sodīja ar divu gadu un desmit mēnešu, kā arī divu gadu un septiņu mēnešu brīvības atņemšanu, informēja Tiesu administrācija. Tā kā lieta tika skatītā slēgtā sēdē, tiesa nesniedza informāciju, tieši kuram apsūdzētajam kāds sods piemērots.
Bet notiesātie netika nogādāti cietumā, bet gan atstāti uz brīvām kājām - visiem apsūdzētajiem piemēroja drošības līdzekli: uzturēšanās noteiktā vietā līdz brīdim, kamēr spriedums stāsies spēkā. Tomēr neviens no notiesātājiem tā arī aiz restēm līdz šim brīdim nav nokļuvis, jo notiek apelācijas procesi.
Jelgavas laikraksts “Zemgales Ziņas” raksta, ka 10. februārī Svētes sektas mājdzemdību lietu izskatīja otrā tiesu instance - Zemgales apgabaltiesa Jēkabpilī, kas lēma atstāt spēkā pirmās tiesu instances Zemgales rajona tiesas lēmumu. Bet notiesājošais spriedums vēl nav stājies spēkā, jo to iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesa, raksta “Zemgales Ziņas”.
Jāatgādina, ka pirmās instances tiesā apsūdzētā Solvita Dāvida savu vainu neatzina, bet vīrieši – mirušās Līvas vīrs un tēvs - atzina daļēji: klāt esot bijuši, darbības veikuši, bet neatļauta ārstniecība neesot notikusi.
Mistiskā Svētes sekta
Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze iesākumā bija daļa no evaņģēliskās Jēzus draudzes, kuru 1899. gadā dibināja latviešu zemnieki, kurus neapmierināja Latvijā dominējošās baltvācu pārvaldītās luterāņu draudzes, jo tās bijušas “par vaļīgu” – jaundibinātās Jēzus draudzes dibinātāji vēlējās būt “stingrāki ticībā un sadzīvē”, bez liekām ārišķībām, tostarp mācītājiem.
1952. gadā Jēzus draudze sadalījās divās daļās — viena daļa sevi nodēvējusi par “Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi” un otra paturēja sākotnējo nosaukumu un mūsdienās darbojas kā klasiska kristiešu draudze, bet bez mācītāja un baznīcas liturģiskās procedūras.
Stingrākās – Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes - locekļiem esot aizliegums skatīties televīziju, teātri, dejot, lasīt laicīgās grāmatas, lietot alkoholu un smēķēt, kā arī veikt citas laicīgās lietas. Sievietēm ir aizliegts valkāt bikses. Kopiena noliedz reliģiskās ārišķības, piemēram, svētbildes, nēsāt krustiņus ķēdītēs un pie kapiem izvietot krustus. Taču draudzes locekļiem neesot aizliegts izmantot mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, automobiļus un mobilos tālruņus.
Svētes sektas mājdzemdību lietas izskatīšanas laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sniedza infomēaciju, ka draudzes bērniem Jelgavas skolās pārsvarā ir labas vai ļoti labas sekmes, taču viņiem ir neattaisnoti kavējumi dažās dienās, kad skolā notiek ekskursijas un citi skolas pasākumi, tostarp, Ziemassvētku un Mārtiņdienu pasākumi. Viņu vecāki to pamatoja ar apgalvojumu, ka šādos pasākumos citi skolēni var negatīvi ietekmēt viņu atvases. Vecāki arī nelabprāt piekrīt bērnu dalībai mācību olimpiādēs. Jelgavas novada Bāriņtiesa toreiz konstatēja, ka nav nepieciešams iejaukties Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes ģimenes locekļu ģimenēs.
Pēc mājdzemdību skandāla un tiesvedības procesiem spēkā stājās Vidzemes apgabaltiesas spriedumus, ar kuru apmierināja bijušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera prasību par Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbības izbeigšanu.
