Svētes sektas prāvā no apcietinājuma atbrīvo mātes un bērna nāvē vainotos

Jauns.lv jau rakstīja, ka 14. maijā Jelgavā mājdzemdībās mira Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekle, 21 gadu vecā Līva un viņas bērniņš. Pēc slēgtās reliģiskās sektas priekšrakstiem tās locekļi nedrīkstēja vērsties pie mediķiem, bet visos dzīves gadījumos vajadzēja vien paļauties uz Dieva palīdzību un lūgšanām. Tas attiecās arī uz dzemdībām, kurās mira Līva un viņas bērniņš. Tas tā nebūtu noticis, ja vien dzemdības notiktu mediķu uzraudzībā un slimnīcā. Starp citu, esot netieši pierādījumi, ka šis nav vienīgais traģiskais gadījums noslēgtās sektas kopienas vidē, kurā apvienojušies pārsimts dažu ģimeņu locekļi, kuri dzīvo noslēgtās “kopmājās” – lauku viensētās vai pilsētas nomalēs. Savukārt draudzes līderi savus adeptus tur absolūtā paklausībā, praktiski verdzībā, un viņiem liek pārdot īpašumus un biznesu, lai pārvāktos uz “slēgtajām reliģiskajām kopmītnēm”. 

Māte mokās nāves agonijā, bērna līķis noslēpts kastē

Līvas dzemdībās “asistēja” viņas vīrs un tēvs, ka arī sektas vadoņa – maiznieka, “Svētes maizes” dibinātāja un bijušā īpašnieka Jāņa Dāvida sieva Solvita Dāvida. Nevienam no viņiem nebija medicīniskas izglītības. Kad Līvai sākās dzemdības, sieviete aizskrējusi uz aptieku pēc vienreizējas lietošanas paladziņiem, bet vīrieši turējuši dzemdētājas kājas, mutē viņai likta karote, lai viņa sāpēs nenokostu mēli. Bērniņš piedzima nedzīvs, bet sieviete pēc tam bezsamaņā un krampjos vēl mocījusies vairākas stundas, līdz nomirusi. Ne viņas tēvs, ne vīrs reliģiskā apmātībā pat neiedomājās izsaukt ārstu. Kamēr sieviete mocījās neciešamās sāpēs, viņas nedzīvo bērnu esot ielikuši kastē un to noglabājuši vai nu uz skapjaugšas vai aiznesuši uz šķūnīti.

Tā kā dzemdībās klāt bija tikai vīrieši, tad viņi arī tika apcietināti, bet “svētā gara” sieva Dāvida tika atstāta uz brīvām kājām, gaidot tiesas spriedumu. Visiem viņiem prokuratūra cēlusi apsūdzību pēc Krimināllikuma 137. un 141. panta 2. daļas par neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez palīdzības, par ko draud cietumsods līdz astoņiem gadiem.

Jāteic, ka šajā tiesas procesā cietušo personu nav un neviens nekādu kompensāciju nepieprasa. Līvas radinieki, kuri arī saistīti ar Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi, nekādu gandarījumu vai sodu vainīgajiem nepieprasa.

Truli blenž un slapstās patrepē

Tāpat kā iepriekšējā tiesas sēdē pirms mēneša, arī šajā apsūdzētie truli blenza sev kaut kur priekšā un absolūti neizrādīja nekādas emocijas. Jēgermani un Simsonu uz tiesas sēdi atveda saslēgtus rokudzelžos, bet Solvita Dāvida ar savu “svēto vīru” Jāni, kurš ir liecinieka statusā, ieradās pāris minūtes pirms tiesas sēdes, savas sejas slēpjot no ziņkārīgajiem – sieviete aiz dokumentu mapes, bet vīrietis cieši uz acīm uzmaucis jakas kapuci. Tiesas sēdes pārtraukumā abi slēpās Jelgavas tiesas nama attālākajos gaiteņos vai kāpņu telpas aizdurvē, ne ar vienu vārdu neatbildot uz žurnālistu jautājumiem.

Vienīgā frāze, ko žurnālistiem veltīja apsūdzētie bija Simsona teiktais: “Izdzēsiet visu, ko esat ierakstījuši!”. Šo frāzi nelaiķes Līvas tēvs teica vēl būdams uz apsūdzēto sola policistu apsardzībā. Nu viņš ir tikai policijas uzraudzībā un no apcietinājuma atbrīvots.

Tiesas procesu noslepeno, sievietes nāvē apsūdzētos atbrīvo

Tiesas sēde sākās ar apsūdzēto advokātu prasību tiesas sēdi pasludināt par slēgu un no apcietinājuma atbrīvot apsūdzētos. To, ka sēde jāpasludina par slēgtu, advokāti motivēja ar to, ka tiek izskatīti sensitīvi un intīmi jautājumi – gan personu medicīniskās lietas, gan jutīgās reliģiskās lietas.

Pēc pārdesmit minūšu ilgām pārdomām un lēmuma noformulēšanas tiesnese Iveta Kniploka pasludināja, ka iepriekš par atklātu pasludinātais tiesas process nu tiek pasludināts par slēgtu, jo tajā tikšot izskatīti personu sensitīvie medicīniskie aspekti un palūdza no tiesas zāles iziet publikai, tostarp arī vairāk nekā desmit dažādu plašsaziņas līdzekļus pārstāvjiem.

Tādejādi sabiedrībai nu liegta iespēja uzzināt plašu rezonansi ieguvušā tiesas procesa gaitu, tajā izskatītos jautājumus par cilvēku drošību un veselību apdraudošās reliģiskās sektas darbību.

Žurnālisti nepiekrīt šādam tiesneses lēmumam un uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kas notiek tiesas zālē. Tādēļ tapis plašsaziņas līdzekļu pārstāvju kolektīvais iesniegums Tiesu administrācijai, kurā tiek lūgts skaidrot tiesneses Kniplokas lēmuma pamtotība.

Tiesas process turpinājās aiz slēgtām durvīm un vakarpusē visus pārsteidza ar negaidītu pavērsienu. Tiesas priekšsēdētājas palīdze Sanita Grinšpone aģentūru LETA informēja, ka no apcietinājuma tiesas zālē atbrīvoti apsūdzētie Jēgermanis un Simsons, un nu viņiem kā drošības līdzeklis noteikta policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Toties prokurore Zinaīda Egle Jauns.lv teica, ka ir savākti visi nepieciešamie vainu apstiprinošie pierādījumi, lai apsūdzētos sauktu pie atbildības.

Dieva “svētais gars” priecājas. Bet cik ilgi?

“Dieva apgarotie” sektas locekļi nu var priecāties, ka Visuaugstais uzklausījis viņu prasības un no tiesas zāles izraidīti “neticīgie” žurnālisti, bet “nevainīgajiem” dievticīgajiem mīkstināts pirmstiesas drošības līdzeklis.

Tomēr, iespējams, ar šo tiesas procesu nebeigsies Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes lieta. Jauns.lv rīcībā ir informācija, ka tiesībsargājošās instances (vispirms Drošības dienests, bet pēc tam Valsts policija) vāc informāciju, lai sektas līderus, pirmkārt jau tās līderi Jāni Dāvidu, sauktu pie atbildības pēc Krimināllikuma 227. panta, kurš nosaka: “Par tādas grupas organizēšanu vai vadīšanu, kuras darbība, izpauzdamās kā reliģiskas mācības sludināšana un reliģisko rituālu izpildīšana, ir saistīta ar kaitējuma radīšanu sabiedriskajai drošībai un kārtībai, personas veselībai, ar likumu aizsargātām personas interesēm, vai par personas piedalīšanos šādās darbībās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu”.

Valsts drošības dienests (VDD) Jauns.lv informēja: “Varam apstiprināt, ka VDD minētais gadījums ir zināms. Vienlaikus, tā kā šādu gadījumu izmeklēšana ir Valsts policijas kompetencē un kriminālprocesā pašlaik norisinās iztiesāšana, dienests no komentāriem saistībā ar minēto gadījumu atturas”.

Jau vairāk kā 80 gadus sekta darbojas pagrīdē

Jāteic, ka Tieslietu ministrijai ir tiesības aizliegt tādas reliģiskas organizācijas darbību, kas pārkāpj likumus un apdraud sabiedrības drošību. Tomēr ministrija to nav ierosinājusi. Kādēļ tas tā, Jauns.lv skaidro Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa:

“Pamatojoties uz Reliģisko organizāciju likuma 5. panta sesto daļu - reliģisko organizāciju darbības atbilstību normatīvajiem aktiem uzrauga tiesībaizsardzības iestādes un informē Tieslietu ministriju par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem reliģisko organizāciju darbībā. Tieslietu ministrijas rīcībā līdz šim nav bijušas ziņas par minētās reliģiskās organizācijas iespējamiem pārkāpumiem.

Arī Uzņēmumu reģistrs, izvērtējot tā rīcībā esošajā reliģiskās organizācijas reģistrācijas lietā esošos materiālus, nav konstatējis indikācijas par draudzes iespējamiem pārkāpumiem. Reliģisko organizāciju darbību var izbeigt tiesa, pamatojoties uz Ģenerālprokurora ierosinājuma pamata”.

Tomēr, ievērojot konsekvenci, ka pašreizējā Latvijas Republika ir loģisks turpinājums 1918. gada 18. novembrī dibinātajai valstij, šādai Tieslietu ministrijas nostājai trūkst loģiskas pēctecības, jo “indikācijas” par sektas destruktīvo darbību jau ir vairāk nekā 80 gadus.

1936. gada 3. aprīlī Latvijas Republikas iekšlietu ministrs un Garīgo lietu pārvaldes vadītājs izdeva rīkojumu ar kuru viena mēneša laikā uzdeva likvidēt evaņģēlisko Jēzus draudzi, jo tās darbība ir “nevēlama un sabiedrībai kaitīga”. Tā kā pašreizējā Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze sevi uzskata par brīvvalsts laika reliģiskās organizācijas turpinātāju, tad šis 1936. gada iekšlietu ministra rīkojums būtu jāņem vērā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pašreizējā draudze tik tiešām ir 1936. gadā slēgtās organizācijas mantiniece, jo savu pagrīdes darbību nav pārtraukusi arī visus padomju okupācijas gadus.

Advokāts Saulvedis Vārpiņš Jauns.lv teica: “Definējot pēctecību vajadzēja ņemt vērā šo 1936. gada rīkojumu. Neesmu speciālists šajā jomā, bet to es saku kā jurists”. Tad ir jāuzdod jautājums, kāpēc mēs vienas pirmās brīvvalsts izdotos likumus, piemēram, Civillikumu vai īpašumtiesības ņemam vērā, bet citus nē.

Advokāts Vārpiņš turpina: “No malas skatoties nav skaidrs, kāpēc pie atbildības nav saukts draudzes vadītājs, viņam ir jāizvirza apsūdzība. Tagad ņemas kaut kur “pa apakšām””.