Kas īsti notiek Jelgavas sektā, uz kuras sirdsapziņas ir 21 gadu vecās Līvas nāve dzemdībās

Normāls cilvēks nevar iedomāties, ka Jelgavas pievārtē varētu norisināties šermuļus uzdzenošs viduslaiku mistisks šausmu trilleris. Ja to visu nestāstītu reāli cilvēki Jelgavas tiesas zālē, to varētu uzskatīt par melno fantastiku…

Traģēdija Ērgļu ielā

14. maijā kādā nelielā, pēc izskata vēl padomju laikā būvētā balto ķieģeļu mājā Jelgavā, Ērgļu ielā, notika traģēdija, kurā dzemdībās mira 21 gadu vecā Līva un viņas jaundzimušais bērniņš. Līva, tāpat kā viņas 51 gadus vecais tēvs Valdis Simsons un viņas vīrs, 25 gadus vecais Renārs, bija noslēgtās Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļi, kuriem tās garīgais līderis - biznesmenis, vēl nesen esošais maizes ceptuves “Svētes maize” īpašnieks Jānis Dāvids bija aizliedzis vērsties pie mediķiem.

Dzemdību laikā Līvai radās smagas komplikācijas – eklampsija (vissmagākā grūtniecības toksikoze, kas izraisa krampjus, bezsamaņu un citas veselības problēmas). Dzemdību rezultātā mira bērniņš un mazliet vēlāk arī pati dzemdētāja. Dzemdībās klāt bija gan sievietes vīrs, gan tēvs, gan garīgā līdera sieva Solvita Dāvida. Un neviena paša mediķa.Ja grūtniece savlaicīgi būtu stājusies uzskaitē un vērsusies pie mediķiem, visdrīzāk, bērniņš piedzimtu sveiks un vesels, varēja noprast no ārstes-ginekoloģes, profesores Daces Rezebergas teiktā Zemgales tiesas zālē.

Ja vīrieši dzemdību laikā visu laiku bija pie dzemdētājas, un viņai “palīdzēja”, piemēram, turot atplestas kājas un bāžot mutē starp zobiem karoti, lai krampju lēkmē viņa nepārkostu mēli, tad draudzes garīgā līdera sieva bija “aizskrējusi” uz veikalu pēc tīriem paladziņiem. Šī “aizskriešana pēc paladziņiem” viņu arī izglāba no nokļūšanas aiz restēm, jo viņa nebija klāt mātes un bērna nāves mirklī. Patiesībā varētu būt tā, ka Dāvida nevis aizskrēja uz veikalu, bet gan aizmuka no atbildības, jo bija pārāk ilgi prom no Ērgļu ielas nama, no kura līdz veikalam “Rimi” ir kādu piecu minūšu gājiens, nevis vairāku stundu ceļš.

Abi vīrieši tagad gan atrodas pirmstiesas arestā un tāpat kā viņu garīgā līdera sieva apsūdzēti pēc Krimināllikuma 137. un 141. panta 2. daļas jeb par neatļautu ārstniecību un cilvēka atstāšanu bez palīdzības, par ko draud cietumsods līdz astoņiem gadiem.

Nozombētie draudzes locekļi

Pirmdien, 25. novembrī, Zemgales rajona tiesas namā Jelgavā notika šīs lietas izskatīšanas sēde, kurā liecināja no Pirmās evaņģēliskās draudzes nagiem izkļuvušie sektas locekļi. Viņi atklāja šausminošas detaļas par draudzes iekšējo kārtību un Dāvida, kurš sevi liek dēvēt par pravieti, psiholoģisko teroru. Viņi arī izteica nesapratni, kāpēc uz apsūdzēto sola nesēž draudzes līderis, jo uz viņu gulstas vislielākā atbildība, viņš esot tieši atbildīgs par to, ka draudzes locekļus praktiski tur ieslodzījumā un neļauj kontaktēties ar ārpasauli, apmeklēt ārstus un uzturēt sakarus ar “neticīgajiem”.

Draudzē valda 21. gadsimta Eiropai šokējošs despotisms, beztiesība un tumsonība, portālam Jauns.lv atklāja no draudzes valgiem vārda tiešā nozīmē nakts melnumā, aizbildinoties ar iešanu uz tualeti, aizbēgušie bijušie Dāvida adepti. Draudzē, kuras dievkalpojumi jeb sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm (pirms dažiem gadiem šos saietus gan varēja apmeklēt jebkurš cilvēks no ielas), ir apmēram 200 cilvēku, kuri dzīvo “kopmājās” – vairākas ģimenes vienā mājā. Lai pārvāktos uz šādām kopmītnēm viņi, līdz tam izglītoti un samērā turīgi cilvēki, pārdevuši savus īpašumus un biznesu, iegūto naudu nodevuši sektas vadībai, kas ne tikai būvē šīs kopmājas, bet ar naudu rīkojas pēc saviem ieskatiem, domājams, lai celtu savu labklājību. Tiek pieļauts, ka sektas locekļi, iespējams, arī par brīvu strādā Dāvida kūrētajā “Svētes maizē”, kuru viņš nesen it kā formāli pārdevis vienam citam draudzes loceklim. Droši vien tādēļ, lai nebūtu atbildīgs par iespējamajām nelikumībām.

Reliģiskajā kopienā apvienotas ģimenes, kurām ārpus tās vairs nav ne īpašumu, ne tuvu cilvēku, pie kuriem vērsties pēc palīdzības. Cilvēki tiek turēti absolūtā izolācijā, ir iebaidīti un psiholoģiski nozombēti. Viņiem neļauj ne tikai kontaktēties ar “neticīgo” ārpasauli, iet pie ārstiem, bet arī spiež precēties ar cilvēkiem, kurus izraudzījies sektas vadonis. Piemēram, kādai meitenei likts apprecēties ar puisi, kurš draudzējies ar viņas māsu. Savukārt kādai sievai pieprasīts atteikties no neticīgā vīra. Pirms pie draudzes stūres nebija ķēries “pravietis” Dāvids, tā esot bijusi “viena normāla” reliģiska draudze, bet tad tur uzturēšanās kļuvusi šausminoša.

Salaulā un iedzen nāvē ar varu?

No sektas dzelzs tvēriena izbēgušie cilvēki Zemgales tiesas ēkā atklāti pastāstīja par piedzīvojumiem Pirmajā evaņģēliskajā Jēzus draudzē, bet visi kā viens lūdza žurnālistiem neatklāt viņu īstos vārdus, jo sektas žņaugos palikuši viņiem mīļi cilvēki – kādam mīļotais vai laulātais draugs, citam dēls vai vecāki. Viņi baiļojas par savu mīļo likteni un pat dzīvību. Tiesai un arī Jauns.lv redakcijai ir zināmi visi liecinieku īstie vārdi un uzvārdi, bet šajā publikācijā viņu identitāte netiek atklāta.

Līvas bijušais draugs Aivis: “Līvu sastapu 2016. gadā Zaļeniekos, kad viņa bija atbraukusi uz veikalu. Sāku ar viņu draudzēties, no sākuma viņa neteica, ka ir draudzē, slepus nāca tikties ar mani. Bet vēlāk atklāja, ka ir draudzē un par mūsu draudzību pastāstīja savam tēvam Valdim, kurš mums aizliedza tikties. Viņi (Valdis un Renārs) nesaprot, ko dara, Jānis Dāvids ar viņiem manipulē. Kāpēc draudzes locekļiem jāpārdod savi īpašumi un jādzīvo draudzes kopmājās, vairākām ģimenēm kopā? Cik zinu vienā mājā dzīvo kādi 15-20 cilvēki.

2017. gadā sāku iet uz dievkalpojumiem, sākumā par draudzi neko sliktu nevarēju teikt. Tā kā man bija daudz tetovējumu (uz rokām, kakla), man teica, ka tie jānoņem un tad mani uzņems draudzē. Bet tā uzreiz to nevar izdarīt - tetovējumu noņemšana ar lāzeriem ir gadiem ilgs process. Tā kā to nevarēju izdarīt, mani draudzē neuzņēma. Šajā sakarā nesaprotu, kāpēc Dāvids man atļāva iet pie ārstiem, kas varētu noņemt tetovējumus, bet citiem, kuriem vajadzīga palīdzība, neļauj iet pie ārstiem?

Dāvids visu laiku zombē! Nevari darīt neko citu, kā tikai septiņas reizes nedēļā 24 stundas diennaktī lasīt Bībeli.

Līva man reiz teica, ka vēlas, lai būtu draudzē tāda kārtība kā senāk, kad vadību nebija pārņēmis Dāvids. Tur tagad nevar ne citur strādāt, ne skatīties televīziju, ne lietot internetu un mobilo tālruni. Bet es biju atbraucis no Anglijas un gribēju uzsākt dzīvi Latvijā. Tad Līva nolēma aizmukt no draudzes. Bet bija projām tikai pāris dienas, visu laiku bija psiholoģiskais terors – zvani un īsziņas, kurām viņa nespēja turēties pretī. Tā viņa aizgāja atpakaļ. Biju aizbraucis uz viņas mājām Svētē, bet tur viņu nesatiku, negribēju klauvēties pie svešām durvīm," stāsta mirušās Līvas draugs.

Tā nu puisis pāris gadus bija neziņā. Viņš pat nezināja, ka Līva ir apprecējusies. Un par to, kas noticis, uzzināja tikai tad, kad viena no Līvas radiniecēm, kura arī bija izmukusi no draudzes, pastāstīja par meitenes nāvi. Tiek pieļauts, ka Līva bija ar varu salaulāta ar savu “ticības brāli”.

Sievai liek attiekties no vīra, bet viņa atsakās no draudzes

Juris, kurš ar sievu aizmucis no draudzes, bet tajā vēl palicis viņu dēls, ar kuru nav kontaktējies vairākus gadus, pastāstīja: “Kādreiz, kamēr varu nebija pārņēmis Dāvids, šī bija patīkama draudze. Bet man sāka nepatikt dogmas, kuras tur sāka uzspiest, un es aizgāju. Zinu, ka arī Līva bija mēģinājusi izbēgt no šī murga. Es no sektas aizgāju 2014. gada decembrī, bet sieva - 2015. gada augustā. Šai starplaikā sievai teica, ka viņai no manis jāatsakās, bet viņa atteicās no draudzes. Draudzē palika mūsu dēls. Tas, ka ar viņu tagad netiekamies, ir traģiski, bet tur palikt bija viņa izvēle, viņš ir pilngadīgs. Par savu dēlu neko nezinu – ir viņš precējies vai nē. Man ir tikai nojausma, kur viņš tagad varētu dzīvot. Renārs un Valdis, kuri ir uz apsūdzēto sola, par 99 procentiem ir pakalpiņi, viņiem nav kritiskā domāšana, viņi ir cita gribas izpildītāji”.

Liek apprecēties ar māsas puisi

Līvas radiniece Marija no draudzes aizbēga kopā ar savu “uzspiesto” vīru. Viņi reliģijas vārdā bija spiesti apprecēties, lai pēc tam abi kopā no draudzes paslepus aizbēgtu. Kad abi pēc izglābšanās no sektas pie notāra šķīra laulību, notāre bijusi izbrīnīta, kāpēc abi ir tik priecīgi un ar vislielāko sajūsmu šķir savienību. Jāteic, ka sektas vadonis bija īpaši nežēlīgs, jo licis Marijai apprecēt puisi, kurš draudzējies ar viņas māsu.

“No sektas aizbēgu nakts laikā, sakot, ka jāiet uz tualeti. 2017. gada oktobrī man e-pastā uzrakstīja Līva, ka viņa vairs nevar izturēt un grib no draudzes mukt projām. Viņa nevarēja izturēt to spiedienu, kas tur bija. Man draudzē vēl ir tuvi radinieki. Uz apsūdzēto sola ir jābūt Dāvidam, jo viņa pakļautie nesaprot, ko dara. Tur vairs nekas nav pēc Bībeles. Visu šo stāstu tādēļ, ka negribu, lai atkal kāds nomirst. Cilvēki nesaprot, kas notiek. Piemēram, apsūdzētais Renārs pat mušai neko sliktu nevarētu nodarīt.

Kad beidzu skolu, gribēju iet studēt Mūzikas akadēmijā, bet man to neļāva un es aizgāju strādāt uz bērnudārzu (toreiz vēl draudzes locekļi drīkstēja strādāt). Tagad studēju Mūzikas akadēmijā un mācos arī psiholoģiju, tāpēc zinu, ko runāju. Viennozīmīgi draudzē ir psiholoģiskais terors. Cilvēkam bail būt draudzes sapulcē, jo viņš nezina, par ko Dāvids viņam uzbļaus. Draudze bija mana mūža traģiskākās dienas! Cik zinu no stāstiem, bijuši vēl vairāki gadījumi, kad grūtnieces nav stājušās uzskaitē. Reiz kāds jautāja, vai var dzet zāļu tējiņas un tad viņam atbildēja: “Kam tu tici vairāk - Dievam vai zāļu tējiņām?” Dāvids varu draudzē pārņēma pakāpeniski. Ļoti interesanti, viņš ir mācījies biznesa vadību un to māk. Līdz tam tā bija ļoti laba draudze, bet nu nē. Viņš tā interesanti māk visu izdarīt, lai pats nekur nav, bet citi būtu vainīgi,” st;asta Marija.

Šķirtas ģimenes, pašnāvības, likvidētas saimniecības, pārdoti īpašumi

No draudzes izmukušajiem nav izskaidrojuma, kāpēc draudzes “pravietis” visus tur totālā pakļautībā un šausmīgā izolācijā. Tas ir totāls psiholoģiskais terors. Piemēram, pašai Marijai pēc izmukšanas no draudzes vajadzēja iet pie psihologa, lai atjēgtos no pārdzīvotā. Tiek pieļauts, ka sektas vadonis to dara tādēļ, lai izrādītu savu varu, iespējams, gūtu peļņu un izmantotu savu adeptu bezmaksas darbu.

Tagad Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze ir nonākusi Valsts drošības dienesta redzeslokā, un tiesas process pret to varētu būtu ilgstošs. Iespējams, ka arī pats Jānis Dāvids no liecinieka varētu pārvārsties par apsūdzēto. Bet patiesības noskaidrošana būs grūta.

Advokāte zvērinātu advokātu birojā “Centrs” Gundega Miķelsone Jauns.lv teica: “Nevienā likumā nav paredzēts sods par cilvēka hipnotizēšanu vai zombēšanu, jo normatīvajos tiesību aktos regulē tikai tādu personas rīcību, kuru iespējams pierādīt. Ja tā nebūtu, konkrēto tiesību normu praksē nevarētu izmantot, jo nebūtu iespējams pierādīt, ka cilvēks ir “nohipnotizēts” vai “nozombēts”.” 

Jauns.lv rīcībā ir informācija, ka Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes ierindas locekļu likteņi bijuši traģiski – kāds izdarījis pašnāvību noslīcinoties upē, kāda pavecāka sieviete nomirusi, jo viņai tikusi liegta medicīniskā aprūpe, varmācīgi šķirtas vismaz piecas laulības starp “neticīgajiem” un “īstenticīgajiem”, draudzes vārdā pārdotas vai likvidētas pa divām zemnieku saimniecībām Usmā un Svētes pagastā, kā arī Madonas novadā, Krimūnās un Lēdmanē. Pārdotas mājas Valgundes pagastā, Čiekurkalna 1. garajā līnijā un citviet.

* * *

Nākamā tiesas sēde Pirmās evaņģēliskās draudzes lietā Zemgales rajona tiesā Jelgavā nozīmēta 19. decembrī. Paši draudzes locekļi, tai skaitā arī pravietis Jānis Dāvids, izvairās tikties ar neticīgajiem un viņu atrašanās vieta nav zināma. Arī tiesas sēdē, izņemot apsūdzētos, nevienu no draudzes pārstāvjiem nemanīja – kuplā skaitā bija ieradušies tikai žurnālisti un no sektas valgiem paglābušies bijušies Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļi, kuri nu atkal atgriezušies dzīvē.

Paši apsūdzētie – "pravieša" kundze Solvita Dāvida un Līvas tēvs Valdis Simsons un vīrs, nu jau atraitnis, Renārs Jēgermanis tiesas zālē sēdēja akmenscietām sejām, bez emocijām, nebilstot nevienu vārdu.