Tiesnese skaidro, kāpēc noslepenota "Svētes sektas" lieta
Zemgales rajona tiesas tiesnese Iveta Kniploka pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk skandalozā Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes lietas sēdes būs slēgtas, lai gan pirms tam divas pirmās bija atklātas. Pret to protestu izteica plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kuri uzskatīja, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kā risinās prāva, kurā par mātes un bērna nonāvēšanu mājdzemdībās vainots viņas vīrs Renārs Jēgermanis, tēvs Valdis Simsons un sektas vadoņa sieva Solvita Dāvida.
Tāpat žurnālisti uzskatīja, ka sabiedrība arī būtu jāinformē, ko saka Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes līderis, maiznīcas „Svētes maize” bijušais īpašnieks Jānis Dāvids, kas norisinās sektā, kuras locekļiem ir aizliegts vērsties pie mediķiem, kontaktēties ar ārpasauli un kuriem likts pārdot īpašumus un biznesu, lai pārvāktos uz “slēgtajām reliģiskajām kopmītnēm”. Nu gan Tiesu administrācija, gan tiesnese sniegusi skaidrojumu par šo lēmumu.
Jāpiebilst, ka 19. decembra sēdē tiesa no apcietinājuma atbrīvoja aizturētos – Jēgermani un Simsonu, un tagad arī nav zināms, kādi argumenti par labu apsūdzētajiem izskanēja tiesas sēdē, lai viņus palaistu uz brīvām kājām – tikai policijas uzraudzībā, ar aizliegumu izbraukt no valsts.
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji Tiesu administrācijai adresēja vēstuli, kurā lūdza skaidrot, cik pamatots ir tiesneses Kniplokas lēmums un vai šādai plašu rezonansi ieguvušai tiesas prāvai nav jābūt atklātai?
Uz to Tiesu administrācijas Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova Jauns.lv atbildēja: „Esmu saņēmusi jūsu vēstuli, kurā lūdzat izvērtēt tiesneses Ivetas Kniplokas lēmuma pamatotību, nosakot slēgtu tiesas sēdi Jēzus draudzes krimināllietā. Tiesu administrācija ir iestāde, kas organizē un nodrošina tiesu darbu. Mūsu kompetencē neietilpst izskatīt, vērtēt, analizēt, vai kā citādi iesaistīties tiesnešu lēmumu apspriešanā”.
Savukārt pati tiesnese Kniploka sniedza šādu skaidrojumu: “19. decembrī tiesa nolēma krimināllietas iztiesāšanu turpināt slēgtā tiesas sēdē, lai netiktu izpausti kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves intīmie apstākļi, tajā skaitā, personu veselības stāvoklis, slimību diagnozes. Minēto lēmumu tiesa pieņēma pēc apsūdzēto aizstāvju lūgumiem, uzklausot arī pārējo procesa dalībnieku viedokļus. Ņemot vērā plašo sabiedrības interesi, tiesa informēs sabiedrību par tiesvedības gaitu krimināllietā Kriminālprocesa likumā pieļaujamā apjomā. Nākamā tiesas sēde paredzēta 30. janvārī”.
Jelgavā notiek skandalozā tiesas prāva pret Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi
Zemgales rajona tiesā ceturtdien, 19. decembrī, turpināja skatīt Pirmās evaņģēliskās draudzes lietu, kurā par mātes un bērna nonāvēšanu mājdzemdībās vainots ...
Jauns.lv jau rakstīja, ka 14. maijā Jelgavā mājdzemdībās mira Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekle, 21 gadu vecā Līva un viņas bērniņš. Pēc slēgtās reliģiskās sektas priekšrakstiem tās locekļi nedrīkstēja vērsties pie mediķiem, bet visos dzīves gadījumos vajadzēja vien paļauties uz Dieva palīdzību un lūgšanām. Tas attiecās arī uz dzemdībām, kurās mira Līva un viņas bērniņš. Tas tā nebūtu noticis, ja vien dzemdības notiktu mediķu uzraudzībā un slimnīcā.
Līvas dzemdībās “asistēja” viņas vīrs un tēvs, ka arī sektas vadoņa – maiznieka, “Svētes maizes” dibinātāja un bijušā īpašnieka Jāņa Dāvida sieva Solvita Dāvida. Nevienam no viņiem nebija medicīniskas izglītības. Kad Līvai sākās dzemdības, sieviete aizskrējusi uz aptieku pēc vienreizējas lietošanas paladziņiem, bet vīrieši turējuši dzemdētājas kājas, mutē viņai likta karote, lai viņa sāpēs nenokostu mēli. Bērniņš piedzima nedzīvs, bet sieviete pēc tam bezsamaņā un krampjos vēl mocījusies vairākas stundas, līdz nomirusi. Ne viņas tēvs, ne vīrs reliģiskā apmātībā pat neiedomājās izsaukt ārstu. Kamēr sieviete mocījās neciešamās sāpēs, viņas nedzīvo bērnu esot ielikuši kastē un to noglabājuši vai nu uz skapjaugšas vai aiznesuši uz šķūnīti.
Savukārt pret Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes garīgo līderi Jāni Dāvidu, iespējams, pirmo reizi Latvijas vēsturē var izvirzīt apsūdzību pēc Krimināllikuma 227. panta, kas paredz cietumsodu par reliģisku darbību, kas apdraud sabiedrisko drošību, kārtību un personas veselību.
