"Pilnīgs haoss!" Dubaijā iestrēgušie latvieši sašutuši par komunikācijas trūkumu un dārgajiem repatriācijas reisiem
Saistībā ar saspringto situāciju Tuvajos Austrumos, gaisa telpas slēgšanu un masveidā atceltajiem lidojumiem, Latvija organizē repatriācijas reisus, lai nogādātu mājās Dubaijā iestrēgušos tautiešus. Tomēr, lai gan no Latvijas puses raugoties šķiet, ka viss notiek un lidojumi tiek aktīvi organizēti, uz vietas Dubaijā palikušie ceļotāji portālam "Jauns.lv" atklāj pavisam citu realitāti. Cilvēku vidū valda neziņa, savukārt situācijas risināšanā no Latvijas atbildīgo iestāžu un nacionālās lidsabiedrības puses – pamatīgs haoss, pretrunīga informācija un izteikts komunikācijas trūkums.
Kā portālam „Jauns.lv” atklāja Agate, viņas brauciens uz Dubaiju ciemos pie tur strādājošā vīra bijis ieplānots jau laikus. Sākotnēji mājupceļš ar „airBaltic” reisu bija paredzēts 9. martā, taču tikai vakar sieviete saņēmusi informāciju, ka lidojums uz Rīgu ir atcelts. Lai tiktu mājās, viņai tagad jāpiesakās valsts organizētajam repatriācijas reisam, taču šis process izvērties par īstu pārbaudījumu.
Informācijas nav bijis
Pēc Agates teiktā, sākotnēji komunikācija no Latvijas atbildīgo dienestu puses par to, kā rīkoties un kur pieteikties, faktiski vispār nav bijusi.
Zvanot uz Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, saņemta vien tā pati informācija, kas jau dienu iepriekš bija parādījusies publiskajā telpā.
Tautiešiem informāciju nācies meklēt sociālajos tīklos vai plašsaziņas līdzekļos. Šobrīd situācija esot nedaudz uzlabojusies – beidzot ir izsūtīta skaidra informācija un forma, lai pieteiktos repatriācijas reisiem.
Papildus atbildīgo iestāžu gausajai rīcībai, Agate atklāj, ka nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" nevarēja sazvanīt un to nav iespējams izdarīt joprojām, lai vispār noskaidrotu, kāda ir situācija un kā rīkoties. Papildu sašutumu sievietei sagādā arī finansiālais aspekts, jo par biļeti mājupceļam tiek prasīti 350 eiro.
"Jā, es saprotu, ka šī ir ārkārtas situācija, bet vai valsts tomēr nevar nākt pretim saviem pilsoņiem? Liela daļa jau ir iegādājusies biļeti atpakaļceļam, kas nozīmē, ka vienreiz par šo pakalpojumu jau ir samaksāts. Tas šķiet vienkārši neētiski – prasīt vēl maksāt papildus," norāda latviete.
Viņa ir īpaši norūpējusies par jauniešiem un citiem ceļotājiem, kuriem, iespējams, brīvu līdzekļu atpakaļceļam vienkārši nav.
"Kāds ir risinājums cilvēkiem, kuriem nav naudas? Ko viņiem darīt – palikt tur?"
Citu ceļotāju pieredze
Agates stāstīto apstiprina arī citu ceļotāju pieredze, ar kuru sociālajos tīklos un saziņas lietotnēs dalās Dubaijā iestrēgušie latvieši. Sarakstēs ceļotāji neslēpj savu sašutumu par lidsabiedrības "airBaltic" komunikāciju, norādot, ka uzņēmumu sazvanīt ir praktiski neiespējami, bet izsūtītā informācija ir klaji pretrunīga.
Kāds pasažieris norāda, ka vienas nakts un rīta laikā no "airBaltic" saņēmis trīs pilnīgi atšķirīgus paziņojumus par lidojuma apmaksu.
Vispirms īsziņā norādīts, ka par lidojumu jāsamaksā trīs stundu laikā. E-pastā teikts, ka jāsamaksā līdz plkst. 10:58 pēc Latvijas laika. Savukārt trešajā paziņojumā norādīts, ka maksa jāveic 12 stundas pirms lidojuma, kad tiks atvērta maksājuma saite.
Tāpat ceļotāji norāda uz pilnīgu neziņu par praktiskām detaļām: "Nav jau nekur arī rakstīts, vai jālido ar to, kas mugurā, vai var arī somu paņemt," sarakstē sašutumu pauž pasažieris, piebilstot, ka tādēļ arī klientu apkalpošanas līnijas ir pārslogotas. Vēl lielāku haosu radījis paziņojums platformā "X" (iepriekš Twitter), ka izlidošana notiks no citas Dubaijas lidostas, kamēr paši pasažieri par to informēti ar ievērojamu laika nobīdi.
"Es Tev saku! Totāls bardaks! Paļaušanās tikai uz sevi," rezumē viens no ceļotājiem.
Dubaijā rūpējas par iestrēgušajiem
Kamēr komunikācija ar Latvijas iestādēm un lidsabiedrību klibo, Agate uzteic Dubaijas valdības rīcību. Lasot ziņas Latvijā, varētu šķist, ka Dubaijā valda panika, taču realitātē situācija ir salīdzinoši mierīga. Veikali strādā, dzīve rit savu ierasto gaitu.
Pirmajās dienās, dzirdot un redzot pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību, gan bijis bailīgi, un pirmo nakti drošības apsvērumu dēļ nācies gulēt virtuvē. Taču tagad ar situāciju ir aprasts. Turklāt pēdējās dienās pilsētas virzienā raķešu draudi nav fiksēti.
Agate uzsver, ka Dubaijas valdība rīkojas ļoti pretimnākoši. Iedzīvotāji un pilsētas viesi katru dienu saņem informāciju par to, kas notiek un kā rīkoties ārkārtas situācijā. Turklāt viesnīcām ir dots rīkojums izmitināt un nodrošināt ar maltītēm visus Dubaijā iestrēgušos ceļotājus.
"Te viss tiek organizēts visaugstākajā līmenī, cilvēki ir informēti, tāpēc nav ne haosa, ne panikas," kontrastu starp abu valstu pieejām krīzes situācijā iezīmē latviete.
"airBaltic": Situācija nav standarta
Reaģējot uz pasažieru sašutumu par sarežģīto atgriešanās procesu un neizpratni par papildu izmaksām, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts sarunā ar portālu "Jauns.lv" skaidro, ka repatriācijas reisi ir ārkārtas pasākums, kas tiek organizēts ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām. Tie nav iekļauti aviokompānijas standarta lidojumu sistēmā un grafikā, tāpēc par vietu šajā lidojumā ir jāmaksā papildus, neskatoties uz to, ka biļete mājupceļam iepriekš jau ir iegādāta.
Pasažierus, kuru lidojums ir atcelts, bet iepriekš jau bija iegādāta "airBaltic" biļete, uzņēmums aicina izmantot kādu no piedāvātajām alternatīvām - iespēju saņemt bezmaksas kuponu vai pārreģistrēt biļeti uz citu pieejamo reisu, tostarp lidojumam no cita galamērķa.
Skaidrojot grūtības sazināties ar lidsabiedrību, Zilberts atzīst, ka, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, "airBaltic" zvanu centrs ir ārkārtīgi noslogots, tāpēc uzņēmumu sazvanīt ir daudz grūtāk nekā ikdienā.
Vienlaikus viņš norāda, ka visa aktuālā informācija pasažieriem tiek operatīvi sūtīta uz viņu norādītajiem saziņas kanāliem – tālruni vai e-pastu. "Situācija ir ļoti dinamiska, tādēļ informācija var mainīties," atzīst aviokompānijas pārstāvis, kā piemēru minot pēkšņo nepieciešamību mainīt izlidošanas lidostu.
Viņš skaidro, ka lēmumi par ārkārtas reisiem un to laikiem tiek pieņemti ļoti īsos termiņos. Tas arī izskaidro, kāpēc informācija var mainīties pat dažu stundu laikā, kas neizbēgami rada spriedzi pasažieriem. Turklāt repatriācijas reisu organizēšana nav vienkāršs process - operatīvi jāsagatavo gaisa kuģi, jānodrošina apkalpe. Zilberts uzsver, ka ārkārtas apstākļos šī operatīvās gatavības nodrošināšana prasa gan laiku, gan milzīgu resursu mobilizāciju. Saskaņā ar šī brīža informāciju visi pieejamie repatriācijas reisi jau ir pilnībā aizpildīti. Informācija par iespējamiem papildu reisiem tiks sniegta vēlāk.
Par repatriācijas reisiem lemj ārkārtas sēdē
Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien, 5. martā, ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, nolēma piešķirt 752 000 eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).
Ņemot vērā drošības situāciju Tuvo Austrumu reģionā, ĀM sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) tika uzdots nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem "airBaltic" organizētus repatriācijas reisus no attiecīgā reģiona. Vienlaikus ĀM, ja nepieciešams, jānodrošina Latvijas valstspiederīgo evakuācija no AAE ar sauszemes transportu uz AAE kaimiņvalstīm.
Valdība vienojās, ka, īstenojot repatriācijas un evakuācijas pasākumus, prioritāte piešķirama ģimenēm ar bērniem, nepilngadīgajiem, personām ar veselības un kustību traucējumiem, grūtniecēm, senioriem, personām ar invaliditāti, bērniem bez pavadoņa un citām sociāli mazaizsargātajām personām. Tāpat valdība nolēma, ka aviopasažierim līdzmaksājums aviobiļetes iegādei "airBaltic" organizētajam repatriācijas reisam būs 350 eiro.
Patlaban tiek plānots nodrošināt līdz pieciem repatriācijas avioreisiem, bet nepieciešamības gadījumā, nepārsniedzot kopējo finansējuma apmēru, var tikt nodrošināti arī vairāki reisi. ĀM Konsulārajā reģistrā 4. martā bija reģistrējušies 624 Latvijas valstspiederīgie, kuri lūguši palīdzību izbraukšanai no AAE.
Tāpat vēstīts, ka šogad 28. februārī Izraēla un ASV sāka gaisa triecienus pret Irānu. Vairākas ietekmētās valstis pirmajās konflikta dienās pilnībā slēdza gaisa telpas, bet 4. martā sāka to daļēju, bet ne pilnīgu atvēršanu.
