Lietuvas izlūkdienesti pavēsta, cik drīz Krievija būs gatava konfliktam Baltijas reģionā pēc karadarbības pārtraukšanas Ukrainā

Gadījumā, ja Ukrainā tiks pārtraukta karadarbība, Krievija būs gatava ierobežotam militāram konfliktam Baltijas reģionā trīs līdz piecu gadu laikā, prognozē Lietuvas izlūkdienesti.

Piektdien publicētajā valsts drošības apdraudējuma novērtējumā Valsts drošības departaments un Aizsardzības ministrijas Otrais operatīvo dienestu departaments lēš, ka gadījumā, ja karš Ukrainā turpināsies, Krievija sagatavosies ierobežotam konfliktam Baltijas reģionā sešu līdz desmit gadu laikā.

Ja Krievija un Ukraina parakstīs miera līgumu un Rietumvalstis atcels sankcijas pret Maskavu, Krievija sagatavosies ierobežotam konfliktam Baltijas reģionā viena līdz divu gadu laikā, bet plaša mēroga militāram konfliktam ar NATO - sešu līdz desmit gadu laikā, uzskata Lietuvas izlūkdienesti.

"Lietuvas un reģiona drošības situācija ir tieši atkarīga no Krievijas kara pret Ukrainu gaitas, jo tas nosaka Krievijas iespējas palielināt savu militāro varenību," teikts apdraudējuma novērtējumā.

"Kamēr Krievijai ir jāvelta gandrīz visi pieejamie resursi karam pret Ukrainu, tās iespējas militāri apdraudēt citas valstis ir ierobežotas," teikts ziņojumā.

Tomēr pat kara laikā Krievija veic militāro reformu, kas palielina militāro potenciālu Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā un gar NATO austrumu robežām, norāda izlūkdienesti.

Ziņojumā pausts, ka ierobežota konflikta gadījumā ar Baltijas reģiona valstīm Krievija varētu panākt reģionālu pārākumu vismaz konflikta sākuma posmā.

"Tas var pamudināt Kremli izmantot militāro spēku, kļūdaini novērtējot situāciju un cerot, ka NATO nespēs savlaicīgi reaģēt, konfliktu izdosies lokalizēt un ātri pabeigt Krievijai izdevīgā virzienā, kodolatturēšanu izmantojot kā nodrošinājumu," teikts apdraudējuma novērtējumā.

Lietuvas izlūkdienesti atgādina, ka Krievija pakāpeniski īsteno armijas attīstības plānus, par kuriem tā paziņoja 2022. gada decembrī. Saskaņā ar tiem gar NATO austrumu valstu robežām brigādes tiek paplašinātas līdz divīzijām un tiek veidotas pilnīgi jaunas militārās vienības.

Kā liecina izlūkošanas dati, bruņoto spēku attīstība Krievijā aptver arī Kēnigsbergas eksklāvu - tur dislocētā jūras kājnieku brigāde tiek paplašināta līdz divīzijai, turpmākajā perspektīvā paredzēta arī citu papildu vienību izveide.

Valsts drošības departaments un Aizsardzības ministrijas Otrais operatīvo dienestu departaments konstatē, ka pašlaik Krievijas militārie spēki, kas dislocēti Kēnigsbergas eksklāvā, ir novājināti.

"Lielākā daļa sauszemes spēku karavīru un kaujas tehnikas ir izvesta, lai piedalītos karā pret Ukrainu. Sauszemes komponenta vienību pastāvīgās dislokācijas vietās Kēnigsbergas eksklāvā ir palikuši obligātā dienesta karavīri un neliels skaits līgumkaravīru," teikts draudu novērtējumā.

Saskaņā ar šo novērtējumu lielākā daļa no jaunizveidotajām vienībām Krievijas armijā nav pilnībā nokomplektētas un attīstās pa daļām, jo trūkst militārā personāla, kaujas tehnikas un infrastruktūras.

Ziņojumā arī teikts, ka Krievijas militārā rūpniecība gatavojas jaunam attīstības posmam.

Kopš kara sākuma Ukrainā Krievijas vadība ir mobilizējusi ievērojamus resursus, lai paplašinātu kara vajadzībām nepieciešamo ieroču un tehnikas ražošanu, un pašlaik militārā rūpniecība apmierina minimālās vajadzības visās ieroču jomās, norāda Lietuvas izlūkdienesti.

To vērtējumā dažādos sektoros turpinās modernizācija, tiek būvētas jaunas ražošanas jaudas, un šo investīciju rezultātiem būs ilgtermiņa sekas.

"Pēc kara beigām Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa attīstība pāries citā posmā - valsts turpinās atbalstīt jomas, kas nepieciešamas ilgtermiņa konfrontācijai. Pārdalot finansējumu, daļa no uzpūstā, militārajām vajadzībām paredzētā rūpniecības finansējuma būs jāpārorientē vai jāsamazina," norāda Lietuvas izlūkdienesti.

"Tas ietekmēs arī globālo drošību - radīsies ieroču pārpalikums, kas var tikt izmantots konfliktos visā pasaulē," secina Lietuvas izlūki.

Pēc to datiem, Krievijas militārās rūpniecības neatkarība no ārvalstu tehnoloģijām ir viena no Maskavas galvenajām prioritātēm, valstij jau ir izdevies atrast daudz alternatīvu rietumu tehnoloģijām, un tiek veikta to mērķtiecīga meklēšana.

Tomēr dažās jomās, īpaši augsto tehnoloģiju elektronisko komponentu jomā, Krievijas atkarība ir liela un turpināsies ilgi.

Krievijas modernizācijai ir nepieciešami augstas precizitātes rietumu ražojuma instrumenti un iekārtas, kuru ražošanas uzsākšanai ir nepieciešami desmitiem gadu ilgas investīcijas.

Daļu no šīm tehnoloģijām Krievija pārņem no Ķīnas, taču Krievijas vadība uzskata, ka pieaugošā atkarība no Ķīnas ir riskanta, teikts draudu novērtējumā.

"Lai gan ir maz ticams, ka Krievija pat ilgtermiņā panāks rietumvalstis augsto tehnoloģiju jomā, tās tehnoloģiskā izturība pret Rietumu sankcijām, visticamāk, palielināsies jau vidējā termiņā," pieļauj izlūkdienesti.

Lietuvas izlūkdienesti arī brīdina, ka Krievijas militārais izlūkdienests GRU turpina plānot un veikt diversijas. Pēdējo trīs gadu laikā rietumvalstīs ir novērsti vairāki desmiti šādu operāciju.

"GRU ir īpaši apmācītas vienības diversiju un slepkavību veikšanai, kas, neskatoties uz operatīvajām neveiksmēm, visticamāk, turpina plānot un koordinēt šāda veida operācijas," teikts ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka, izmantojot pieredzējušākus cilvēkus, GRU cenšas veikt rietumvalstīs, arī Lietuvā, bīstamākas operācijas, kas var nodarīt lielāku kaitējumu iedzīvotāju drošībai. Pēc izlūkošanas novērtējuma, pašlaik vieni no galvenajiem GRU operāciju mērķiem ir personas, kas atbalsta Ukrainu, un diktatora Vladimira Putina pretinieki, kuri pametuši Krieviju, jo kritizējuši režīmu.

"Šis dienests reģiona valstīs jau ir organizējis vairākas operācijas, kurās izmantoja pašdarinātas degošas vai sprādzienbīstamas ierīces, kas bija maskētas kā sadzīves ierīces. Līdz šim veiksmīgā sadarbība starp Lietuvas iestādēm un ārvalstu partneriem ļāva novērst plānotās operācijas un aizturēt to izpildītājus," lasāms ziņojumā.

Tajā piebilsts, ka joprojām apdraudēti ir gan Lietuvas pilsoņi, gan ārvalstu pilsoņi, kuri pastāvīgi dodas uz Krieviju un Baltkrieviju. Viņi riskē nonākt cietumā vai tikt savervēti šo valstu dienestos. 

Sankcijas un ierobežojumi apgrūtina Krievijas izlūkdienestu iespējas veikt aģentu izlūkošanu pret Lietuvu, tāpēc tie izmanto pieejamās iespējas, vervējot cilvēkus, kuri šķērso robežu. "Divos pašlaik darbojošajos robežkontroles punktos ar Kēnigsbergas eksklāvu Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) aktīvi cenšas atklāt ceļotāju vidū potenciālos mērķus izlūkošanas darbībai pret Lietuvu. FSB darbinieki, cenšoties izveidot vai nostiprināt sadarbību, izmanto šo personu vajadzību doties uz Krieviju darījumu vai personīgu iemeslu dēļ, piemēram, apmeklēt radiniekus, risināt jautājumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu," brīdina Lietuvas izlūkdienesti.

Ziņojumā minēts konkrēts gadījums, kad Lietuvas pilsonis, kas devās uz Krieviju saistībā ar uzņēmējdarbību, piesaistīja Krievijas robežsargu uzmanību. Viņus interesēja informācija par bijušajiem Lietuvas ierēdņiem, kas apmeklē Krieviju, ukraiņu diasporu Lietuvā, militārās tehnikas pārvietošanu un tamlīdzīgas lietas.

"FSB izdara spiedienu uz trešo valstu pilsoņiem, lai panāktu sadarbību, draudot ar iebraukšanas aizliegumu Krievijā," norādīts ziņojumā.

Lietuvas izlūkošanas dienesti katru gadu sniedz savu novērtējumu par apdraudējumu valstij.