Neesot cieņas pret cilvēku... Krievijā komentējuši kamaniņu braucēju iekļaušanu Latvijas "melnajā sarakstā"
Krievijas Kamaniņu sporta federācijas prezidente Natālija Gārta vietējai ziņu aģentūrai TASS neslēpa vilšanos par Ārlietu ministres Baibas Bražes lēmumu iekļaut 14 tās sportistus Latvijas nevēlamo personu sarakstā.
Šāds lēmums pieņemts saistībā ar drīzumā (no 2. līdz 4. janvārim) Latvijā gaidāmajām Pasaules kausa sacensībām kamaniņu sportā, kas pie reizes būs arī vienas no piecām kvalifikācijas sacensībām uz Milānas olimpiskajām spēlēm.
Īsi pirms sezonas sākuma Sporta arbitrāžas tiesa apmierināja Krievijas apelāciju pret Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) lēmumu paturēt spēkā agresorvalsts sportistu diskvalifikāciju no starptautiskajām sacensībām. Līdz ar to seši sportisti varēja atgriezties sacensībās neitrālo sportistu statusā, piedaloties testa sacensībās olimpiskajā Kortīnas trasē. Decembra vidū FIL liedza neitrālo atlētu statusu trijiem krievu kamaniņu sportistiem, Aleksandram Gorbacevičam, Sofijai Mazurai un Ksenijai Šamovai, jo bija saņēmusi pierādījumus par viņu neatbilstību šādam statusam.
Tā kā krievu sportisti iekļauti nevēlamo personu sarakstā ieceļošanai Latvijā, tad tie nevar piedalīties Siguldas posmā Pasaules kausa ietvaros, kas plānots no 2. līdz 4. janvārim. Šo Ārlietu ministrijas soli kritizējusi Krievijas Kamaniņu federācijas prezidente Natālija Gārta. "Uzskatu šo lēmumu par netiesisku un politiski motivētu," teica viņa vietējai ziņu aģentūrai TASS.
"Ir acīmredzams, ka mūsdienās sports atspoguļo esošo pasaules realitāti. Sporta uzdevums gan ir pretējs - parādīt, kāda varētu izskatīties pasaule. Man šķiet, ka sportam jāvirzās uz objektivitāti, cieņu pret cilvēku un vienlīdzīgu attieksmi, neatkarīgi no viņa izcelsmes un valsts piederības. Šis konkrētais lēmums, ko mums atsūtīja Latvijas Kamaniņu sporta federācija, rada bīstamu precedentu. Šodien tas var attiekties uz mums, bet rīt uz kādu citu. Tāpēc to nevajadzētu ignorēt. Mums ir palikuši tikai trīs neitrālie sportisti, kuri var pretendēt uz vietām olimpiskajās spēlēs, taču arī viņiem liek dažādus šķēršļus," savu viedokli turpināja klāstīt Gārta.
Iepriekš Siguldas posma norise labvēlīgā Sporta arbitrāžas lēmuma dēļ bija neskaidra. Federācijas prezidents Klāvs Vasks norādīja, ka citas valstis Eiropā varētu neliegt neitrālajiem atlētiem piedalīties sacensībās, bet latviešiem posms Siguldā, kas pie reizes ir kvalifikācija uz Milānas spēlēm, ir nozīmīgs. Savukārt starptautiski agresorvalsts sportistu pielaišana sacensībām notiek arī citos ziemas sporta veidos kā slēpošanā un citur. 2026. gada ziemas olimpiskās spēles Milānā un Kortīnā gaidāmas no 6. līdz 22. februārim.
