Porziņģis skaidro, kā viņu ietekmēja nopietnais savainojums, bet atstāj cerību stariņu Latvijas izlases līdzjutējiem

Porziņģis ar Bostonas "Celtics" vienību pirmdien izcīnīja Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempiontitulu, Porziņģim kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu - NBA čempionu. 

Sērijas otrajā spēlē Porziņģis guva retu pēdas savainojumu, kas viņam neliedza atgriezties piektajā mačā. Ceturtajā spēlē liepājnieks bija pieteikumā, taču laukumā nedevās. "Ceturtajā spēlē Dalasā vēl īsti nebiju gatavs spēlēt, jo kāja bija sapampusi. Šodien puslīdz kaut kā varēju iekustēties," stāstīja Porziņģis, apstiprinot, ka viņa parādīšanās komandas pieteikumā vairāk bijusi kā viltība sajaukt “Mavericks” komandas plānus, bet sērijas piektajā mačā būtiski palīdzējis adrenalīns un emocijas, dodoties laukumā savu skatītāju priekšā.

"Reāli jūtu, ka cīpsla nav vietā un pie katras nepareizas kustības ļoti iesāpas, galvenais, lai cīpsla nekustas par daudz. Savilku visu iespējamo [red. - potītas aizsargus], noteipoju visu, cik varēju, lai turētos viss kopā," sajūtas, spēlējot ar šādu traumu, raksturoja Porziņģis. Tāpat Kristaps skaidroja, ka risks spēlēt bijis gana liels, jo tikko atgriezās laukumā pēc otras kājas ikra muskuļa savainojuma, no kura vēl nav pilnībā atkopies. Savukārt spēlēšana, saudzējot tikko savainoto pēdu, rada risku atsvaidzināt traumu otrā kājā, kas vēl nav labākajā stāvoklī. Tomēr basketbolists uzskata, ka šāda sevis nesaudzēšana varētu būt iedevusi komandai vēl vienu nelielu stimulu.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Porziņģa savainojums tai pašai kājai, visticamāk, nekādu papildu ļaunumu nevarēja nodarīt. Jautājums vienīgi bija, cik latvietis spēs sadzīvot ar diskomfortu. Vairāki Ziemeļamerikas sporta ārsti izteikuši viedokli, ka pēc šādas traumas operācija esot neizbēgama.

Tāpat Kristaps neslēpj, ka piedzīvojis ļoti smagu posmu savainojumu dēļ un darījis visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas vairāk palīdzētu “Celtics” komandai pēc izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā pret Maiami “Heat” gūto savainojumu. Viņš lieliski apzinās, ka fināla pirmajos divos mačos viņa sniegums bija ļoti būtisks, lai iedotu komandai nepieciešamo pārliecību atlikušajai sērijai, kurā laukumā atgriezās vairs tikai piektajā mačā.

Tāpat Porziņģis uzsvēra, ka viņa nākamais mērķis karjerā ir izcīnīt medaļas ar Latvijas izlasi, jo, ierodoties Bostonā, uzreiz apzinājies, ka čempionu tituls ir sasniedzams un tas bija viens no viņa mērķiem. Porziņģis gan pagaidām izvairīgi atbildēja, kad varētu būt gaidāma operācija, taču noprotams, ka šī trauma varētu liegt viņam šovasar spēlēt izlasē. Kristaps par operācijas plāniem izteicās, viešot nelielu cerību, ka bez tās varbūt arī varētu iztikt: “Redzēs, jāskatās. Grūti pateikt, varbūt ar laiku man kļūst labāk… Tici man, ja kāds grib spēlēt Latvijas izlasē, tad tas esmu es!” liekot noprast, ka pats nav atmetis cerību, ka varētu iztikt bez ķirurģiskas iejaukšanās.

Latvijas basketbola izlasei jūlija sākumā Rīgā paredzēts Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs, kurā uzvarot, pēc nepilna mēneša būtu jāpiedalās arī Olimpiādē.