
Inga Bolukemini par veselīgām attiecībām ar finansēm: "Ja sievietei ir sava nauda, viņai vienmēr ir izvēles iespējas"
Nauda joprojām ir viena no tēmām, par kuru runājam pārāk maz vai pārāk kautrīgi. Personisko finanšu mentore Inga Bolukemini ir pārliecināta – sievietei ir jābūt savai naudai. Sarunā – par biežākajām kļūdām, drosmi pieņemt finanšu lēmumus un to, kā veidot veselīgas attiecības ar naudu.
Tieši attiecības ar naudu bieži nosaka mūsu izvēles (kur strādāšu, ko darīšu), brīvību (cik daudz strādāšu) un dzīves kvalitāti (kur atpūtīšos, cik daudz, ko ēdīšu, kur braukšu).
Inga Bolukemini ir personisko finanšu mentore un investore ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi. Sava biznesa attīstību viņa uzsāka Covid laikā, izglītojot cilvēkus par finanšu pratību un investēšanu. Naudas tēma viņu interesējusi jau kopš jaunības – kāpēc vieniem izdodas uzkrāt un dzīvot pārticīgi, bet citi ar līdzīgiem ienākumiem visu mūžu dzīvo no algas līdz algai. Šodien Inga palīdz cilvēkiem sakārtot finanšu pamatus un veidot ilgtermiņa labklājību.
Kāpēc, tavuprāt, sievietei ir īpaši svarīgi rūpēties par savām finansēm?
Sievietei finanšu neatkarība ir daudz vairāk nekā tikai nauda kontā – tā ir arī pārliecība par sevi, drošības sajūta un iespēja pieņemt lēmumus savas dzīves labā. Dzīvē var notikt neparedzētas situācijas – attiecību krīzes, veselības problēmas vai darba zaudējums –, un šādos brīžos ļoti svarīgi ir, lai sievietei būtu savs pamats zem kājām. Ja sievietei ir sava nauda, viņai vienmēr ir izvēles iespējas. Viņa nepaliek attiecībās vai situācijās tikai tāpēc, ka nevar atļauties aiziet. Tā ir arī pašcieņas forma un sevis mīlestība – apziņa, ka es varu par sevi parūpēties.
Kādi ir pirmie soļi, ko sievietei vajadzētu veikt, lai kļūtu finansiāli stabilāka?
Pirmais un pats svarīgākais solis ir apzināties, kur tu šobrīd atrodies: cik tu pelni, cik tērē, kur paliek tava nauda. Bez šīs apzinātības nav iespējams virzīties uz priekšu. Nākamais solis ir drošības spilvena izveide – summa, kas dod mieru, ka vari izdzīvot arī bez ienākumiem kādu laiku. Un trešais solis ir sākt domāt par naudu kā par resursu, kas var vairoties un ko vajag arī palielināt, nevis tikai iztērēt.

Un kā ar papildu ienākumiem?
Papildu ienākumi noteikti ir svarīgs solis, taču vispirms ir jāmaina domāšana. Mums katrai ir pamata ienākumi, bet paralēli tam apkārt ir ļoti daudz iespēju radīt vēl citus. Nauda patiesībā ir visapkārt – jautājums ir, vai mēs to tikai patērējam vai arī spējam radīt.
Un te darbojas viens vienkāršs, bet ļoti spēcīgs princips – nauda vienmēr no patērētāja atgriežas pie radītāja. Tāpēc katrai sievietei sev jāuzdod jautājums: kurā pusē es gribu būt, ko es varu radīt un piedāvāt pasaulei?
Latvijā, salīdzinot ar lielām valstīm, konkurence daudzās jomās vēl ir salīdzinoši maza. Tas nozīmē, ka iespēju ir ļoti daudz – bieži vien vairāk, nekā mēs pašas apzināmies. Atliek paskatīties uz sevi no malas: kādas ir manas stiprās puses, prasmes, talanti, ko es jau daru labi, ko varētu pārvērst vērtībā citiem?
Papildu ienākumi ne vienmēr nozīmē uzreiz otru darbu – tie var būt mazi soļi: pakalpojums, hobijs, zināšanas, ko vari nodot tālāk. Svarīgākais ir sākt domāt kā radītājai, nevis tikai patērētājai – un tad iespējas sāk parādīties. Un katra mēneša beigās sev godīgi pavaicāt – vai es šajā mēnesī biju tikai patērētāja vai arī ko radīju?
Vai kaut nelielas summas iekrāšanai nevajadzētu maksimāli “nogriezt” izdevumus?
Ne vienmēr. Protams, izdevumu pārskatīšana ir svarīga, taču vēl svarīgāk ir ieraudzīt lielo bildi no augšas. Nav lielas jēgas maksimāli “nogriezt” sīkos tēriņus, ja tie kopējo finanšu situāciju būtiski nemaina. Atteikšanās no ikdienas kafijas par 2–3 eiro var radīt vairāk stresa nekā reālu finansiālu ieguvumu. Daudz vērtīgāk ir paskatīties uz lielākajām pozīcijām: mājoklis, transports, abonementi, dzīvesveida izvēles. Tieši tur slēpjas iespējas veikt nozīmīgākas izmaiņas. Paralēli svarīgi domāt arī par ienākumu palielināšanu, ne tikai izdevumu samazināšanu. Atcerēties, ka es varu ietaupīt tikai tik daudz, cik šobrīd nopelnu. Lai gan patiesībā es varu nopelnīt daudz vairāk, nekā šobrīd esmu iedomājusies.
Finansiālā stabilitāte nav par sevis ierobežošanu līdz galējībām, bet gan par apzinātiem, ilgtspējīgiem lēmumiem, kas ļauj gan krāt, gan dzīvot ar prieku šodien. Ar finansiālajām izvēlēm ir līdzīgi kā ar sabalansētu uzturu – drastiskas diētas var nostrādāt varbūt īstermiņā, taču tā nevar nodzīvot veselīgi visu mūžu. Ar naudu ir līdzīgi – drastisku tēriņu nogriešana var apstādināt no patērētāja dzīves virpuļa, taču vai gribam šādi nodzīvot visu dzīvi?

Kāpēc tik daudz sieviešu joprojām baidās no naudas un finanšu lēmumiem?
Ļoti bieži tas nāk no audzināšanas un vides, kurā esam augušas. Vēsturiski sievietes nav bijušas tās, kas nes mājās lielo mamutu un pieņem galvenos finanšu lēmumus, un tas joprojām ietekmē domāšanu. Turklāt pat šobrīd novēroju, ka bieži vien ģimenē ar dēliem par naudu runājam citādāk nekā ar savām meitām. Lūdzu, dod meitai tādu pašu atbildību un izpratni par naudu kā dēliem.
Otrs iemesls ir bailes kļūdīties – sievietes grib izdarīt “pareizi”, bet finanšu pasaulē nekad nav viena pareizā ceļa. Attiecības ar naudu ir jāmācās, un kļūdas ir daļa no šī procesa.
Tu bieži runā par drošības spilvenu. Kāpēc tas ir tik svarīgs?
Drošības spilvens dod mieru. Tas nav tikai finanšu instruments – tas ir emocionāls atbalsts, kas ļauj pieņemt lēmumus bez panikas un spiediena. Svarīgi saprast, ka drošības spilvenam nav jābūt ideālam vai milzīgam uzreiz. Labāk sākt ar nelielu summu, nevis nesākt vispār, jo starp “nekā” un “daudz” ir ļoti daudz starpvariantu. Piemēram, Dānijā ir pieņemts, ka vidējā drošības spilvena lielums ir vidēji deviņu mēnešalgu apmērā (un visi papildu ieguldījumi utt). Latvijā izcilā variantā tas ir sešu mēnešu izdevumu apmērā, bet kā minimums – divu trīs. Un šeit es tiešām uzsveru – nevis ienākumu apmērā, bet izdevumu apmērā. Papildus mazs, sievišķīgs triks – mūsu prātam patīk apaļi skaitļi. Kad esi aprēķinājusi savu spilvenu (ideālo un minimālo), apaļo to uz skaistu, apaļu ciparu. Ko es ar to domāju? Teiksim, tavs ideālais drošības spilvens būtu 7560 EUR apmērā, kas ir 6 mēnešu izdevumi. Taču noapaļo to līdz 8000 EUR vai tad līdz 7000 EUR. Mūsu prātam ļoti patīk skaitļi ar nullēm, un no tāda cipara vienmēr arī būs daudz grūtāk paņemt un aizņemties, kad it kā šķitīs – ir laiks paķert kaut ko no drošības spilvena.

Un tomēr – tik daudziem cilvēkiem mēneša sākumā kontā tiek ieskaitīta alga, bet līdz nākamajai algai izdzīvot neizdodas. Tiek tērēta “spilvena” nauda, un uzkrājums neveidojas. Kādēļ tā?
Biežākais iemesls – nav skaidras sistēmas, kā nauda tiek pārvaldīta un cik patiesībā tiek tērēts mēneša laikā. Ja nav sapratnes, kur aiziet nauda, ļoti viegli ir iztērēt vairāk, nekā šķiet. Lielu lomu spēlē arī paradumi – spontāni pirkumi un ikdienas “mazie tēriņi”, kas kopā veido lielas summas. Vēl viens būtisks faktors – uzkrājums bieži tiek atlikts, “ja paliks pāri”, nevis ieplānots kā prioritāte. Rezultātā pāri nekas nepaliek. Tāpēc ir svarīgi ievērot principu – vispirms samaksā sev: uzreiz pēc algas saņemšanas noteiktu summu novirzīt uzkrājumam vai ieguldījumiem. Tikai pēc tam plānot pārējos izdevumus. Tas palīdz veidot finanšu disciplīnu un pakāpeniski uzkrāt stabilitāti. Un, kad esi par sevi parūpējusies un pirmo daļu nolikusi nost, tad pārējo jau sadali pa tēriņu kategorijām un dzīvo tik nost. Kas interesanti – jo vairāk par naudu tu parūpējies un sakārto to pa groziņiem/kategorijām, jo labāk un mierīgāk tu dzīvo.
Kāpēc sievietēm bieži ir vieglāk tērēt naudu citiem nekā sev?
Tas ir saistīts ar sievietes lomu sabiedrībā – rūpēties, dot, būt labajai. Sievietei bieži šķiet, ka viņas vajadzības nav tik svarīgas, un tāpēc nauda tiek tērēta bērniem, partnerim vai ģimenei. Un citu reizi aiz tā slēpjas tērētāja – man patīk sajūta, ko iegūstu tērējot, tāpēc, ja nevaru to izdarīt sev (jo apzinos, ka man tiešām neko nevajag), to daudz vieglāk izdarīt caur saviem bērniem vai citiem ģimenes locekļiem. Jautājums pamatā ir viens – kādu sajūtu es meklēju, tērējot naudu?
Taču tām, kuras zina, ka problēma ir dziļāka un tieši sev ir grūti ko nopirkt un naudu tērēt, ir svarīgs arī jautājums – kāda jēga naudai, ja mēs to neizmantojam arī savas dzīves kvalitātei? Rūpes par sevi nav egoisms, tā ir nepieciešamība.
Vai attiecību konflikti bieži saistīti ar naudu?
Jā, ļoti bieži. Un interesanti ir tas, ka strīdi par naudu reti ir tikai par naudu – tie atklāj dziļākas problēmas vai klupšanas akmeņus attiecībās: uzticēšanos un paļaušanos vienam uz otru; cik atbildīgi mēs esam (ja es solu, tad daru; vai otrādi). Ja pāris spēj vienoties par finansēm (un arī dzīvot attiecīgi, kā vienojas), ļoti bieži sakārtojas arī citas jomas. Nauda ir kā spogulis tam, kā mēs sadarbojamies un uzticamies viens otram.

Kā saprast – kopējs budžets vai katram savs?
Svarīgākais nav modelis, bet atbildes uz dažiem būtiskiem jautājumiem. Vai mēs zinām, cik ir ģimenes kopējie izdevumi? Vai mēs uzticamies viens otram krīzes situācijās? Vai mums ir kopīgi finansiālie mērķi? Vai katram no mums godīgi der, kādu artavu otrs nes finansiālā modelī?
Ja uz šiem jautājumiem atbilde ir “jā”, tad var strādāt gan kopējs, gan hibrīda modelis. Mūsdienās arvien biežāk pāri izvēlas kombinētu pieeju: kopīgs konts – kopējiem izdevumiem, bet katram savs – personiskajiem tēriņiem.
Es bieži vien atgādinu, ka kopējs vai atsevišķais maks ir otršķirīgi un tā ir tikai tehnika, kas palīdz ikdienā, daudz svarīgāk attiecībās, vai mums ir kopīgs finansiālais mērķis, kur mēs kā pāris gribam nonākt pēc gada, trim un pieciem? Un, ja nav vai tas ir diametrāli pretējs, ko līdz kopējs maks, ja katrs gribam būt citā punktā?
Kā mainīt domāšanu no “nauda ir patēriņš” uz “nauda ir resurss”?
Tas sākas ar apzinātību. Ir jāsaprot, ka nauda var ne tikai aiziet, bet arī nākt atpakaļ – ja to gudri izmanto. Kad tu sāc skatīties uz naudu kā uz instrumentu, kas var radīt vairāk laika, vairāk prieka vai vairāk naudas, mainās visa pieeja. Tu vairs netērē automātiski – tu izvēlies.
Ko darīt sievietei, kura dzīvo no algas līdz algai?
Pirmais – bez vainas sajūtas atzīt situāciju. Otrs – sākt ar maziem soļiem, nevis gaidīt ideālos apstākļus. Pat neliels uzkrājums ir sākums. Galvenais ir konsekvence, nevis summa. Trešais – apzināties, ka es varu mainīt esošo situāciju.
Vai lielāki ienākumi automātiski nozīmē labāku finanšu situāciju?
Nē. Ja nemainās paradumi, nemainās arī rezultāts.
Ir daudz piemēru, kur cilvēki ar lieliem ienākumiem dzīvo tikpat haotiski kā tie, kuri pelna mazāk. Pamati ir svarīgāki par ienākumu līmeni.
Mūsdienu sievietei ir tik daudz lomu! Visām pa vidu – darbs vai savs bizness. Kā neizdegt?
Risks rodas brīdī, kad sieviete cenšas būt perfekta visās jomās vienlaikus: darbā, ģimenē, attiecībās un vēl arī rūpēs par sevi. Tas rada milzīgu iekšējo spiedienu un agri vai vēlu ved uz izdegšanu. Tāpēc viens no svarīgākajiem soļiem ir mācīties deleģēt un atlaist kontroli – pieņemt, ka ne visam jābūt ideāli un ka palīdzības pieņemšana nav vājums, bet gudra izvēle.
Ja paskatāmies vēsturē, sievietēm ikdiena bija fiziski daudz smagāka – veļa tika mazgāta ar rokām, trauki un grīdas tīrītas bez tehnoloģijām, pārtika iegādāta, stāvot garās rindās. Šodien mums ir sadzīves tehnika, piegādes servisi, digitāli rīki, kas ļauj ietaupīt gan laiku, gan enerģiju. Taču paradoksāli– šī ietaupītā laika vietā mēs bieži uzliekam sev vēl vairāk pienākumu.
Tāpēc svarīgi ir ne tikai izmantot pieejamos rīkus, bet arī apzināti izvērtēt, kas man patiešām ir svarīgs un kas var pagaidīt vai tikt uzticēts citiem. Ne viss ir jādara pašai. Jo vairāk spējam atbrīvot savu ikdienu no liekā, jo vairāk paliek vietas tam, kas dod jēgu, prieku un enerģiju. Tieši šis līdzsvars palīdz neizdegt.
Ko tu pati dari, lai augtu un attīstītos finanšu jomā?
Es regulāri mācos – apmeklēju konferences, klausos spīkerus un meklēju jaunas idejas. Tas palīdz ne tikai iegūt zināšanas, bet arī iedvesmu. Mācīšanās ir nepārtraukts process, īpaši šajā jomā. Lielākās atziņas vienmēr saistītas ar to, ka mēs katrs esam atbildīgi par mirdzumu savās acīs. Un, ja acis nemirdz, tad nelīdzēs ne jaunas drēbes (ar ko gribas visātrāk to īstermiņa mirdzumu dabūt), ne naudas ietaupīšana. Jāveido sava ikdiena tāda, no kuras negribas iet pensijā.
Kas ir lielākais mīts par naudu?
Ka kāds cits sakārtos mūsu finanses. Darba devējs, valsts vai partneris. Patiesībā mēs katrs pats esam savas naudas saimnieks.
Kāds ir tavs galvenais vēstījums sievietēm par naudu?
Sāc tur, kur esi. Ar to, kas tev ir. Un atceries – nauda nav tikai skaitļi. Tā ir arī brīvība, pašcieņa un dzīves kvalitāte.

Inga Bolukemini iesaka grāmatas, kas palīdzēs veidot attiecības ar naudu:
- Bill Perkins Die With Zero: Getting All You Can from Your Money and Your Life;
- Jāks Rosāre Bagātības rokasgrāmata;
- Nick Maggiulli Just keep buying;
- Roberts T. Kijosaki un Šārona L. Lektere Bagātais tētis, nabagais tētis.














