Kā plānot savas finanses, domājot par vecumu 60+? Konsultē eksperte Karīna Kulberga

Skaidrojums ir vienkāršs – sievietes dzīves laikā pelna mazāk, līdz ar to pensija ir mazāka, un bieži vien mūža otrajā pusē viņas dzīvo vienas. Tāpēc visiem, īpaši sievietēm, vajadzētu padomāt par to, lai dzīve pirms pensionēšanās un pensijā būtu vieglāka. Finansēs ir labāk zināt skarbu patiesību, nevis dzīvot saldās ilūzijās, tāpēc noskaidro, ar ko rēķināties, lai vieglāk tiktu galā.

Nebaidies un paskaties! Cilvēki bieži vien sapņo par došanos pensijā, kad varēs nestrādāt un baudīt vecumdienas, taču aplēses liecina, ka no 1. un 2. pensiju uzkrājumu līmeņa varam sagaidīt, ka pensijā saņemsim 50–60 procentu no līdzšinējiem ienākumiem. Tā ir liela starpība, tāpēc, lai pensija nebūtu nepatīkams pārsteigums, ir vērts painteresēties, cik liela tā varētu būt. Vai zini, kā ar ikmēneša pensiju izdzīvosi? Varbūt būs jāmeklē papildu darbs vai citi ienākumi? Ja tā, labāk to darīt laikus. Prognozēto pensijas apmēru var uzzināt Latvija.lv, manapensija.lv vai VSAA mājaslapā.

Ņem vērā izdevumus par veselību! Pasaules tendences liecina, ka cilvēku dzīves ilgums palielinās; 2020. gadā Latvijā sievietes dzīvoja vidēji 80, vīrieši – 70 gadu. Tas nozīmē, ka palielinās arī laiks, ko cilvēki pavada pensionāra statusā. Taču veselīgais dzīves ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā – sievietēm 55, vīriešiem 52 gadi. Tāpēc jārēķinās, ka daļa pensijas būs jātērē medikamentiem un ārstniecības pakalpojumiem, proti, 20–25 gadi visdrīzāk būs finansiāli izaicinoši – ienākumi un uzkrājumi samazināsies, taču ārstēšanai un medikamentiem līdzekļu vajadzēs vairāk. Tāpēc no pensijas paredzi finanses savai veselībai.

Finanses plāno pati! Sievietes nereti visas finanses uztic vīram, taču, ņemot vērā statistiku, ka sievietes dzīvo vidēji desmit gadus ilgāk nekā vīrieši, viņām ir vajadzīgs lielāks uzkrājums, lai arī vienatnē dzīvotu kvalitatīvi. To nevajadzētu uztvert emocionāli, bet pragmatiski – lai izvērtētu iespējas un vajadzības. Nevajadzētu deleģēt visu atbildību par savām finansēm kādam citam, lai nenonāktu situācijā, ka tad, kad tas jādara pašai, nav ne jausmas, ko darīt, ar ko sākt.

Sarēķini personisko bilanci! Sāc ar pašreizējo finansiālo situāciju – vai ir kādi kredīti, īpašumi vai papildu ienākumu avoti? Piemēram, mana jaunības dienu kaimiņiene viena pati dzīvoja lielā trīsistabu dzīvoklī; viņa jau vasarā krāja naudu, lai varētu apmaksāt apkures izmaksas ziemā. Emocionāli viņa nespēja šķirties no dzīvokļa, kurā bija dzīvojusi visu mūžu, lai gan tā vismaz trīs reizes samazinātu izdevumus... Daudziem pirmspensijas vai pensijas vecuma cilvēkiem bērni ir devušies savā dzīvē, tāpēc ir vērts apdomāt, vai izdevīgāk nebūtu pārcelties uz mazāku dzīvokli vai māju. Protams, dzīvesvietas maiņa ir emocionāli grūta, taču, uz to skatoties ilgtermiņā – tie būs nākamie 10 vai 20 dzīves gadi, kuros šādi ietaupīsi lielu daļu līdzekļu, lai tos tērētu citām vajadzībām. 

Padomā par mantojumu! Lai arī tas arī ir ļoti delikāts temats, par mantojumu vajadzētu padomāt visiem pēc 40 gadu vecuma. Mantojums cilvēkiem parāda viņu prioritātes un liek apdomāt savus resursus, piemēram, ko vispār kādam varu atstāt. Mazākais, ko var izdarīt jau šodien, ir atcerēties par iespēju novēlēt pensijas 2. līmeni dzīvesbiedram; viens no pāra taču dzīvos ilgāk.

Runā! Runāt par naudu jebkurā vecumā ir ļoti privāti un emocionāli. Bieži vien sieva nemaz nezina, cik pelna vīrs, bet bērni nezina, kāda ir vecāku pensija. Daudziem cilvēkiem ir bail un kauns lūgt palīdzību, īpaši, ja nepieciešama nauda. Taču tikai sarunājoties varam atrast risinājumu. Nereti bērniem atvēlēt 30–40 eiro mēnesī vecākiem apkures sezonā nav tik grūti, kā viņiem šķiet, turklāt bērniem sajūta, ka šādā veidā var atbalstīt mammu un tēti, ir ļoti nozīmīga.