Katrs saules apdegums paliek uz mūžu, brīdina dermatologs
Saules starojuma ietekme uz ādu bieži tiek novērtēta par zemu. Apdegumi, priekšlaicīga novecošana un ādas vēža risks – tās ir sekas, ar kurām var nākties saskarties, ja aizsardzība nav pietiekama, jaunākajā numurā vēstī žurnāls "Par Veselību".
Kas patiesībā ir droša saule? Cik daudz saules ir par daudz, un vai iedegums vispār var būt drošs un nekaitīgs?
Konsultē Dr. Raimonds Karls, dermatologs, venerologs, “Derma Clinic Riga”, “Dr. Karla klīnikas” vadītājs.
Katrs apdegums paliek uz mūžu
Nav tāda jēdziena kā droša sauļošanās. Īpaši mums, gaišādainiem cilvēkiem, kuriem ādas aizsardzības robeža pret sauli ir ļoti zema. Laiks, kurā droši varam uzturēties saulē, ir ļoti īss – to sauc par suberitēmas periodu jeb brīdi līdz pirmajam apsārtumam. Gaišai ādai pavasarī tās var būt vien dažas minūtes – nereti tikai 5 līdz 10. Un problēma ir tā, ka šo robežu ir grūti kontrolēt. Jo brīdī, kad pamanām pirmo sārtumu, bojājums jau ir noticis.
Apsārtums nozīmē, ka āda ir saņēmusi pārmērīgu ultravioletā (UV) starojuma devu, un katrs šāds pat neliels apdegums tiek “ierakstīts” gaišās ādas šūnās. Laika gaitā tas palielina ādas audzēju, tostarp melanomas, risku.
Tāpat parādās pigmentācijas plankumi, paātrinās ādas novecošana – tas viss, ko saucam arī par ageing problēmām. Jo āda ir tā, kur tas visvairāk izpaužas. Tāpēc ir svarīgi saprast: droša saule – jā, drošs iedegums – nē.
Kāda ir droša saule? To var skatīt divos līmeņos – ideālajā un reālajā pasaulē. Ideālajā scenārijā katram no mums būtu ierīce, kas precīzi nosaka saņemtā UV starojuma daudzumu, sava veida dozimetrs. Tā sekotu līdzi, cik “saules devas” esam saņēmuši, un brīdinātu: pietiek, tālāk ir risks saules apdegumam! Šobrīd šāda risinājuma vēl nav, taču tehnoloģiju attīstība rāda, ka tuvākajā nākotnē tā varētu kļūt par realitāti. Tikmēr mums jāpaļaujas uz vienkāršākiem un pieejamiem rīkiem.
Saule neseko pulkstenim
Mūsdienās par saules ietekmi zinām krietni vairāk nekā agrāk. Mēs dzīvojam pēc pulksteņa, bet saule – pēc astronomiskā laika. Ir ziemas un vasaras laiks, dažas valstis to maina, citas – ne, līdz ar to pulkstenis ne vienmēr precīzi atspoguļo to brīdi, kad saule ir visaktīvākā. Pat vienas valsts ietvaros ir nianses. Piemēram, ja skatāmies ļoti precīzi, Ventspilī saule kulmināciju sasniedz vēlāk nekā Rīga. Tas nozīmē, ka “dienas vidus” nav absolūts un vienāds visiem. Un tāpēc bieži dzirdētais ieteikums, ka ir jāizvairās no saules dienas vidū – no aptuveni pulksten 11.00 līdz 16.00 – ir tikai daļēji precīzs.
Jāņem vērā vēl viens būtisks faktors, un tas ir UV indekss. Tas atšķiras atkarībā no vietas, kur atrodamies, vai tā būtu Rīga, Antālija vai Bali. Tas mainās arī dienas laikā un sezonāli, un tas nozīmē, ka “drošais laiks” saulē nav universāls.
Labs piemērs, cik strauji var mainīties UV indekss, ir Almati Kazahstānā. Piemēram, plkst. 8.40 UV indekss vēl ir 2,9 – robežā, kur aizsardzība nav obligāta, taču jau plkst. 8.56 tas sasniedz 3,7. Tas nozīmē, ka situācija var būtiski mainīties nepilnu 20 minūšu laikā un paļauties tikai uz pulksteni nav pietiekami.
Un te arī ir atbilde uz pacientu biežo jautājumu: “Es taču lietoju saules aizsargkrēmu no pulksten 11.00, kāpēc man tomēr atrod ādas audzēju?”
Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka saules aizsargkrēms ir tikai viens no aizsardzības posmiem un ne pats efektīvākais. Ja cilvēks jau atrodas intensīvā saulē, UV starojums iedarbojas tik un tā, īpaši, ja krēms nav uzklāts pietiekamā daudzumā, nav atjaunots vai netiek lietots visām atklātajām zonām. Turklāt būtiski ir tas, kad tas sāk sargāt. Ja tikai no pulksten 11.00, iespējams, āda jau līdz tam ir saņēmusi ievērojamu UV devu, jo saules aktivitāte pieaug pakāpeniski un bieži sasniedz bīstamu līmeni vēl pirms “klasiskā” dienas vidus.
Šī jautājuma skaidrošanā ļoti nozīmīga ir mediju loma. Arvien biežāk UV indekss tiek iekļauts arī laika ziņās. Dakteris Raimonds Karls īpaši izceļ Tomu Brici, kurš bija viens no pirmajiem Latvijā, kurš regulāri pievērsa uzmanību UV indeksam, kā arī “Radio Skonto”, kas šo informāciju turpina akcentēt. Tas ir būtisks solis sabiedrības izpratnes veidošanā, jo informēts cilvēks spēj sevi labāk pasargāt.
Der zināt!
• UV indeksu var vienkārši apskatīties telefonā, tas redzams lielākajā daļā laika ziņu lietotņu.
• Ir pieejamas arī speciālas UV monitorēšanas lietotnes, kas saules aktivitāti parāda detalizētāk un pat brīdina, kad risks kļūst paaugstināts. Piemēram, UVIMate, SunSmart, UVLens, SunSmart, SunSafe, Weather Forecast.
Ēna, apģērbs, saules aizsargkrēms
Ja UV indekss ir zem 3, lielākajai daļai cilvēku īpaša saules aizsardzība nav nepieciešama. Tas nozīmē, ka var droši uzturēties ārā arī bez saules aizsargkrēma, protams, ja nepiederat pie paaugstināta riska grupas.
Pacienti bieži jautā, vai saules aizsardzība nepieciešama visu gadu. Atbilde ir – nē. Latvijā rudens un ziemas mēnešos – oktobrī, novembrī, decembrī, janvārī, februārī un arī vēl martā – UV indekss bieži ir vienāds ar nulli. Saules stari krīt tik slīpā leņķī, ka UV starojums līdz zemes virsmai praktiski nenonāk tādā apjomā, lai radītu bojājumus.
Protams, ir izņēmumi. Piemēram, noteiktu ādas slimību, tostarp rozācijas, gadījumā ādu var ietekmēt arī redzamā gaisma, un tad aizsardzība var būt nepieciešama.
Taču tas nenozīmē, ka visiem ikdienā būtu jālieto augsts SPF. Ja ikdienas sejas krēmā jau ir neliels SPF, ar to parasti pietiek.
Jāņem vērā arī tas, ka saules aizsargkrēmi uzsūcas ādā, un tiem var būt mijiedarbība ar organismu, tāpēc tos vajadzētu lietot pamatoti – tad, kad aizsardzība patiešām ir nepieciešama.
Runājot par drošu uzvedību saulē, svarīga ir pareiza prioritāšu secība. Pirmais solis: ja UV indekss sasniedz 3 vai vairāk, dodamies ēnā. Tas ir visefektīvākais veids, kā samazināt UV starojuma ietekmi.
Otrais solis: apģērbs. Tas pasargā ādu pat labāk nekā saules aizsargkrēms, jo nodrošina nepārtrauktu aizsardzību un “nav jāatjauno” ik pēc pāris stundām. Nav jādomā arī par iespējamu ietekmi uz ādu vai organismu, kā arī par ietekmi uz vidi.
Tikai trešajā solī ir saules aizsargkrēms. Tas paredzēts atklātajām ķermeņa daļām – sejai, ausīm, kaklam, rokām un kājām.
Ikdienā bieži redzam pretējo – viss uzsvars tiek likts uz saules aizsargkrēmu. Tas lielā mērā ir saistīts ar mārketingu, jo šie produkti tiek plaši piedāvāti un reklamēti.
Taču, skatoties pēc efektivitātes, uzticamāka aizsardzība ir ēna un apģērbs.
Vairāk lasi žurnālā “Par Veselību” Nr. 3
