Onkologi ceļ trauksmi: aicina pārtraukt šī populārā sadzīves līdzekļa lietošanu

Aizsardzība pret vēzi ir tēma, kas izsauc lielu trauksmi. Bieži šķiet, ka mūsu liktenis ir iepriekš noteikts: ja ģimenē šī slimība jau ir bijusi vai ja dzirdam ziņās par jauniešiem, kas saslimuši, mēs jūtamies bezpalīdzīgi. Tomēr onkologi uzsver: lai gan mēs nevaram izvēlēties savus gēnus, kontroli pār vidi varam turēt savās rokās.

Vēža attīstības risks veidojas ne tikai lielu dzīvesveida lēmumu ietekmē (piemēram, atteikšanās no smēķēšanas un alkohola), bet arī no ikdienas nelielas ietekmes, kas nemanāmi uzkrājas gadu gaitā, raksta "Egeszsegkalauz".

Pēc onkologa Dr. Amara Revāri teiktā, liela daļa mūsu "ķīmiskās slodzes" nāk no paša mājokļa. Tas attiecas uz produktiem, no kuriem kaitīgās vielas iztvaiko gaisā, un mēs tās ieelpojam dienu no dienas.

"Tīrības" aromāts vai šķidrā ķīmija

Ja pastāv viena lieta, ko ārsti, kas nodarbojas ar onkoloģiskām slimībām, nekavējoties izslēgtu no mūsu mājām, tad tie būtu gaisa atsvaidzinātāji.

Neatkarīgi no tā, vai tas ir aerosols, kontaktligzdas aromatizators vai auto smaržviela "ar lavandu" vai "svaigas kokvilnas" smaržu, tajos bieži slēpjas tā sauktie gaistošie organiskie savienojumi (GOS). Onkologs Dr. Maikls Dž. Levits norāda uz skarbo ironiju: mēs lietojam šos līdzekļus, lai telpa izskatītos tīrāka, lai gan patiesībā piesārņojam gaisu, ko elpojam.

Runa ir par tādām vielām kā benzols vai formaldehīds. Šie savienojumi nepazūd pēc izsmidzināšanas; cirkulējot slēgtā telpā, tie var reaģēt ar citām vielām un ilgtermiņā radīt slodzi mūsu plaušām.

Kas slēpjas flakonā

Lai gan nav akmenī iekaltu pierādījumu, ka viens smidzinājums izraisa vēzi, sastāvdaļu saraksts rada bažas:

• Terpēni: sastopami pat "dabiskajās" smaržās. Paši par sevi tie var kairināt elpošanas ceļus, bet, saskaroties ar citām molekulām gaisā, var pārvērsties kancerogēnā formaldehīdā.
• Ftalāti: tie nodrošina, ka aromāts ilgstoši saglabājas. Problēma ir tā, ka tie var traucēt hormonālo sistēmu, un tos saista arī ar krūts vēža risku.

Kā droši atsvaidzināt gaisu

Onkologu padoms ir vienkāršs: par pagātnes iedarbību vairs nav jāuztraucas, bet mūsu nākotnes izvēlēm ir nozīme. Lētākais un veselīgākais gaisa atsvaidzinātājs ir atvērts logs.

Ja tomēr vēlaties piepildīt māju ar aromātu, izmēģiniet šos dabiskos risinājumus:

• Ventilācija un cēloņa novēršana: izvediet atkritumus, turiet dzīvokli sausu, lai novērstu pelējumu — neslāpējiet smakas, bet novērsiet to iemeslu.
• Cepamā soda un aktivētā ogle: šīs vielas absorbē nepatīkamas smakas, neko neizdalot gaisā.
• Virtuves aromāti: vārīta apelsīna miza, krustnagliņas vai svaigu ziedu buķete katram gadījumam ir daudz draudzīgāka plaušām nekā jebkurš ķīmisks aerosols.

4 papildu padomi, kas patiesi ir svarīgi

Papildus gaisa atsvaidzinātāju atmešanai, onkologi izceļ četras jomas, kurās mēs varam visvairāk rūpēties par savu veselību:

• Sabalansēts uzturs: pēc Dr. Revāri domām, mērķis nav ideāls uzturs. Lietojiet vairāk pilnvērtīgu produktu, augļu un dārzeņu. Galvenais ir konsekvence, nevis pašsods.
• Aizsardzība no saules: ādas vēža risks uzkrājas gadiem. Lietojiet sauļošanās krēmu un aizmirstiet par solāriju — UV starojums nav rotaļlieta.
• Dzīve bez tabakas dūmiem: neatkarīgi no tā, vai runa ir par cigaretēm vai elektroniskajām cigaretēm, smēķēšanas atmešana ir vissvarīgākais solis plaušu aizsardzībā.
• Regulāras pārbaudes: mamogrāfija vai resnās zarnas vēža skrīnings var glābt dzīvību. Agrīni atklātas izmaiņas ir daudz lielākas izārstēšanas iespējas, turklāt skrīningā var laikus noņemt priekšvēža stāvokļus.

Telpas gaisa kvalitāte — neredzams risks

Svarīgi atcerēties, ka arī iekštelpu gaisa kvalitāte var būt ilgtermiņa veselības riska faktors, tāpēc ir vērts rūpēties par regulāru ventilāciju un piesārņojuma samazināšanu mājās.

Papildus iepriekš minētajiem pamata principiem, ir vērts pievērst uzmanību arī dažiem mazāk acīmredzamiem, bet zinātniski pamatotiem faktoriem.

Pēdējo gadu pētījumi arvien vairāk norāda, ka onkoloģisko slimību attīstība neaprobežojas tikai ar vienu iemeslu, bet ir sarežģīts process, kas veidojas ilgstoši. Tieši tāpēc katrs neliels, apzināts lēmums patiešām ir nozīmīgs.

Viena no šādām jomām ir iekštelpu gaisa kvalitāte kopumā. Ne tikai gaisa atsvaidzinātāji, bet arī, piemēram, savienojumi, kas izdalās no mēbelēm, krāsām un tīrīšanas līdzekļiem, var veicināt tā saukto "iekštelpu smogu".

Pasaules Veselības organizācija (PVO) arī norāda, ka gaisa piesārņojums mājās ir nozīmīgs veselības risks visā pasaulē un saistīts, cita starpā, ar elpošanas un onkoloģiskām slimībām. Tāpēc regulāra telpu vēdināšana ne tikai uzlabo komforta sajūtu, bet arī ilgtermiņā aizsargā mūsu veselību.

Vielas, kas traucē hormonālo sistēmu ikdienā

Arvien biežāk tiek runāts par tā saucamajiem endokrīno sistēmu traucējošajiem savienojumiem — ķīmiskām vielām, kas traucē hormonālo sistēmu. Piemēram, šīs vielas var būt noteiktu veidu plastmasas (piemēram, BPA), kosmētikas sastāvdaļas vai pat pārtikas iepakojuma materiāli.

Pētījumi rāda, ka šīs vielas var iejaukties organisma hormonālajā regulācijā, ilgtermiņā palielinot risku attīstīt dažas vēža formas, piemēram, krūts vai prostatas vēzi. Tāpēc ieteicams dot priekšroku traukiem no stikla vai nerūsējošā tērauda un izvairīties no plastmasas trauku karsēšanas.

Svarīgs arī ēdiena gatavošanas veids

Uztura kontekstā nozīmīgs nav tikai tas, ko mēs ēdam, bet arī kā mēs gatavojam pārtiku. Piemēram, cepot vai gatavojot uz grila augstā temperatūrā, var veidoties savienojumi (heterocikliskie amīni un policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži), kuri potenciāli var būt kancerogēni.

To daudzumu var samazināt, izmantojot maigākas gatavošanas metodes, piemēram, tvaicēšanu vai cepšanu zemākā temperatūrā.

Kustība kā reāla aizsardzība

Regulāra fiziska aktivitāte ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā stiprināt veselību un samazināt vēža risku ilgtermiņā, jo tā palīdz uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, veicina hormonālo līdzsvaru un uzlabo sirds-asinsvadu veselību.

Nevar aizmirst arī par fiziskās aktivitātes lomu. Regulāra kustība ne tikai palīdz kontrolēt svaru, bet arī tieši var samazināt risku attīstīt noteiktus audzējus.

Ir pierādīts, ka regulāras fiziskas slodzes, piemēram, 30 minūtes mērenas aktivitātes dienā, piemēram, ātra pastaiga, var samazināt resnās zarnas un krūts vēža risku un sniegt mērāmu labumu veselībai.

Stress un imūnsistēma

Stresa vadība arī ir būtisks faktors, par kuru ilgstoši maz runāja vēža profilaksē, lai gan netieši tas var būtiski ietekmēt veselību. Hronisks stress var vājināt imūnsistēmu, veicināt iekaisuma procesus un veicināt nelabvēlīgas dzīvesveida paradumus.

Lai gan tieša saikne starp stresu un vēzi nav skaidri pierādīta, stresa vadība — piemēram, relaksācijas tehnikas, kvalitatīvs miegs vai psiholoģiska atbalsta saņemšana — ir svarīga kopējās veselības saglabāšanā.

Miegs kā nepietiekami novērtēts aizsardzības faktors

Miegs ir kritiski svarīgs, lai organisms atjaunotos, imūnsistēma darbotos optimāli un stresu varētu efektīvi regulēt. Nepietiekams vai zemas kvalitātes miegs var palielināt veselības riskus, tāpēc ir svarīgi veidot stabilu un regulāru miega režīmu.

Ir vērts īpaši pievērst uzmanību miega nozīmei. Nepietiekama miega kvalitāte un traucēts cirkadiālais ritms — piemēram, strādājot nakts maiņās — tiek saistīts ar paaugstinātu risku noteiktu vēža veidu attīstībai.

Piemēram, Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra (IARC) ilgstošu nakts maiņu darbu klasificējusi kā "iespējami kancerogēnu". Tiek uzsvērts, ka regulārs, pietiekams gan daudzumā, gan kvalitātē miegs nav luksuss, bet gan pamatbioloģiska nepieciešamība.

Slodzes samazināšana praksē

Svarīgi arī pievērst uzmanību tam, kā ikdienā samazināt apkārtējās vides ietekmi uz veselību. Tas var ietvert, piemēram:

• izvairīšanos no pesticīdiem (izvēloties bioproduktus),
• piemērotas dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanu,
• trokšņa un gaismas piesārņojuma samazināšanu.

Lai gan katrs no šiem faktoriem atsevišķi var šķist nenozīmīgs, ilgtermiņā tie, apvienojoties, var radīt būtisku atšķirību veselības saglabāšanā.