Ko tu ēd, parāda tava āda. Kas ir "cukura seja", skaidro dermatoloģe Jana Janovska

Konsultē Dr. med. Jana Janovska, dermatoloģe un preventīvās medicīnas ārste.

Mikrouzturvielas ir izejmateriāls kolagēna un elastīna šķiedrām, tās nosaka ādas mitrumu, sebuma kvalitāti un barjerfunkciju. Ja sebuma sastāvs ir izmainīts, aizsargfunkcija cieš un parādās tendence uz akni, rozāciju, dažādiem dermatītiem un izteiktu sausumu. Ja uzturā trūkst labo tauku – zivju, riekstu, avokado, kvalitatīvu augu eļļu –, āda kļūst trausla, ar bojātu barjeru, vieglāk pievienojas sekundāras infekcijas, ekzēma, alerģiskas reakcijas, kontaktdermatīts, padziļinās mīmikas krunciņas.

Nekvalitatīvs uzturs var izjaukt hormonālo līdzsvaru, jo estrogēns un progesterons sintezējas no holesterīna prekursoriem. Ja ir izteikts kaloriju un tauku deficīts, kā tas bieži novērojams profesionālām sportistēm un balerīnām, var tikt traucēts menstruālais cikls, līdz pat amenorejai (menstruāciju neesamība reproduktīvā vecuma sievietei).

Ne tikai nepilnvērtīgs uzturs, bet arī ilgstošs stress, paaugstināts kortizola līmenis, alkohola lietošana un smēķēšana veicina priekšlaicīgu olnīcu funkcijas izsīkšanu, un klīniski tas var izpausties ar agrīnu premenopauzi vai menopauzi jau 38–39 gadu vecumā. Dzīvesveids tieši ietekmē hormonālo veselību un hormonu “ilgmūžību”.

Ādai un hormonālajai sistēmai īpaši nelabvēlīgs ir cukurs, jo tas ir cieši saistīts ar insulīna rezistences attīstību. Hroniski paaugstināts insulīna līmenis ietekmē olnīcu darbību un veicina androgēnu pārsvaru, kas klīniski var izpausties kā akne, paplašināti kapilāri, pelēcīgs ādas tonis, ādas elastības zudums un mikroreljefa izmaiņas. Nereti veidojas tā sauktā cukura seja – tūskaina, ar savītušu struktūru, pazeminātu tonusu un kapilāru trauslumu. Ilgstošas insulīna rezistences gadījumā izmaiņas kļūst vēl izteiktākas. Biežāk novēro vīrusa izraisītas papilomas, īpaši uz kakla, padusēs un ādas krokās, kā arī hiperpigmentāciju. Ādas krokās palielinās arī sēnīšu infekciju risks, jo paaugstināts glikozes līmenis un mitra vide rada labvēlīgus apstākļus mikroorganismu attīstībai. Papildus tam hroniski paaugstināts glikozes līmenis veicina olbaltumvielu glikāciju – procesu, kurā cukura molekulas saistās ar kolagēna un elastīna šķiedrām. Veidojas uzlabotas glikācijas gala produkti, kas padara šīs šķiedras stīvākas un mazāk elastīgas. Rezultātā pasliktinās ādas tonuss, paātrinās krunciņu veidošanās un samazinās reģenerācijas spējas. Ilgtermiņā āda izskatās vecāka, tā zaudē elastību un dzīvīgumu.

Hormonālās svārstības dažādos dzīves posmos atspoguļojas līdzīgi: pubertātē paaugstināts testosterona līmenis izraisa hiperseboreju un akni, kas nozīmē, ka āda būs vairāk taukaina, savukārt menopauzē estrogēna kritums izraisa izteiktu sausumu. Savukārt pieaugušo akne pēc 50 gadu vecuma bieži saistīta ar estrogēna un progesterona samazināšanos, kamēr relatīvais androgēnu pārsvars saglabājas.

Ādas dzīvīgums un tonuss tieši atspoguļo iekšējo līdzsvaru – sejas āda bieži “izstāsta” par hormonālo fonu, un to var nolasīt arī no acu skatiena. Piemēram, acu lubrikācija un mirdzums ir cieši saistīti ar estrogēna līmeni: ja estrogēna trūkst, acis kļūst blāvākas, pasliktinās mikrocirkulācija, audu perfūzija un oksigenācija, āda kļūst bālāka, sausāka, trauslāka, tā zaudē elastību un dzīvīgumu. Paskatieties, kādas actiņas ir sievietei 70+. Tās ir blāvas, un tas saistīts ar to, ka sievietei ir diezgan nopietns estrogēna deficīts.

Vairāk lasi izdevuma “Par Veselību” aprīļa/maija numurā.