Divas olas nedēļā? Eksperti skaidro, kā patiesībā ir ar holesterīnu un olu ēšanu
Foto: Ieva Čīka/LETA
Daudzi joprojām atceras agrākos ieteikumus, kas aicināja olas uzturā lietot ļoti mēreni.
Runā speciālists

Divas olas nedēļā? Eksperti skaidro, kā patiesībā ir ar holesterīnu un olu ēšanu

Veselības nodaļa

Jauns.lv

Pēc Lieldienām daudzi, iespējams, aizdomājās – vai apēsto olu daudzums nav par lielu un kā tas ietekmē veselību? Lai gan agrāk olas bieži tika uzskatītas par riskantu produktu, mūsdienu uzturzinātne šo skatījumu ir būtiski mainījusi, skaidro Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Vēl salīdzinoši nesen speciālisti ieteica olas lietot ļoti ierobežoti – pat ne vairāk kā divas nedēļā. Galvenais iemesls bija tajās esošais holesterīns, īpaši dzeltenumā. Taču, kā skaidro uztura speciāliste un dietoloģe Lolita Neimane, šodien šīs bažas vairs nav tik izteiktas.

Viņa norāda, ka viena ola var saturēt līdz pat 200 miligramiem holesterīna, tomēr tas ne vienmēr nozīmē būtisku risku veselam cilvēkam. Tajā pašā laikā cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām vai pēc infarkta un insulta gan būtu jāievēro piesardzība un jāizvairās no pārmērīgas olu lietošanas.

Mūsdienās uztura speciālisti uzsver – lielākā daļa cilvēku var droši ēst vairāk nekā divas olas nedēļā. Olas ir vērtīgs olbaltumvielu avots, turklāt vienā olā ir aptuveni 6–7 grami proteīna. Tas ir būtiski, jo pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešams apmēram viens grams olbaltumvielu uz kilogramu ķermeņa svara.

Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka olbaltumvielas palīdz nodrošināt sāta sajūtu un enerģiju, savukārt to trūkums var veicināt pastiprinātu izsalkumu un pat vājināt imunitāti.

Tāpat mainījies arī priekšstats par olas sastāvu. Ja agrāk dzeltenums tika uzskatīts par “sliktāko” daļu, šodien eksperti uzsver – visvērtīgākā ir visa ola kopumā. Dzeltenumā ir daudz taukos šķīstošo vitamīnu un holīns – viela, kas palīdz mazināt sirds slimību riskus.

Speciālisti uzskata, ka vidēji viena ola dienā lielākajai daļai cilvēku nerada būtiskus draudus veselībai. Tomēr individuālos gadījumos, piemēram, pie paaugstināta holesterīna vai triglicerīdu līmeņa, ieteikumi var atšķirties.

Vienlaikus eksperti brīdina – pārmērība nav vēlama. Apēdot lielu daudzumu olu vienā reizē, organisms tās pilnvērtīgi neizmantos, turklāt tas var nozīmēt, ka uzturā pietrūkst citu svarīgu produktu, piemēram, dārzeņu vai graudaugu.

Kopumā uztura speciālisti secina – ola ir neliels, bet ļoti vērtīgs produkts. No tās nav jābaidās, taču svarīgākais ir ievērot mērenību un sabalansētu uzturu.