7 slēpti diabēta simptomi, kurus nedrīkst ignorēt
Domājat, ka vienīgais diabēta simptoms ir pastāvīga slāpes? Tas ir izplatīts mīts. Patiesībā organisms sūta veselu virkni signālu, kurus cilvēki bieži nesasaista ar cukura diabētu. Taču tieši šie nemanāmie simptomi var būt svarīgi slimības agrīnai atklāšanai.
Cukura diabēts ir viltīgs saslimšanas veids, kas sākas nemanāmi un nerada sāpes. Slimības simptomi sākotnēji ir maz pamanāmi un pastiprinās tikai laika gaitā.
Tā kā daudzi diabētiķi sākotnēji neapzinās savus simptomus, ir svarīgi atpazīt organisma brīdinājuma signālus.
Papildus pastāvīgām slāpēm jāpievērš uzmanība arī šādiem simptomiem un jāapspriežas ar ārstu:
- Pastāvīgas slāpes: klasiskākais simptoms, bet ne vienīgais.
- Bieža urinēšana: īpaši naktīs.
- Nieze: rodas, jo āda kļūst sausāka.
- Lēna brūču dziedēšana: nobrāzumi un griezumi dziedē ievērojami lēnāk nekā agrāk.
- Vājums un nogurums: bez redzama iemesla (piemēram, miega trūkums).
- Jūtība pret infekcijām: imūnsistēma ir novājināta.
- Svara zudums: ķermeņa svars samazinās, neskatoties uz parasto uzturu.
Lai gan minētie septiņi simptomi var attiekties uz abiem diabēta veidiem, to izpausmēs ir būtiskas atšķirības. Piemēram, vairāku kilogramu svara zudums bez diētas un fiziskām aktivitātēm ir diezgan reti diabēta otrā tipa simptoms, taču tas ir svarīgs papildus simptoms pirmajā diabēta tipā.
Pirmajā diabēta tipā simptomi rodas akūti, un tas galvenokārt skar jaunus cilvēkus, bet otrajā tipā simptomi attīstās lēnām un galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Kāpēc rodas tik dažādi nelabumi, piemēram, slāpes, vājums vai jūtība pret slimībām? Iemesls slēpjas pārāk augstā cukura līmenī asinīs, kas veicina organismā visu negatīvo reakciju ķēdi:
- Dehidratācija: organisms cenšas atbrīvoties no liekā cukura, biežāk urinējot. Tas noved pie dehidratācijas, kas savukārt izraisa pastāvīgas slāpes un ādas sausumu.
- Vājums un svara zudums: paātrinās olbaltumvielu sadalīšanās, kas novājina organismu un izraisa svara zudumu.
- Vāja imūnsistēma: augsts cukura līmenis asinīs traucē normālu imūnsistēmas darbību.
Patiesībā katram no šiem simptomiem vajadzētu kalpot par iemeslu vērsties pie ģimenes ārsta. Savlaicīga diabēta diagnostika un ārstēšana ir izšķiroši svarīga, lai ierobežotu turpmākos sarežģījumus, piemēram, orgānu bojājumus (nieres, acis) un problēmas ar sirds un asinsvadu sistēmu.
Ārsts var noteikt, vai aiz simptomiem slēpjas diabēts, izmantojot asins analīzi un papildu testus, piemēram, glikozes tolerances testu. Glikozes tolerances tests parāda, cik augstu paceļas cukura līmenis asinīs pēc glikozes lietošanas.
Tas norāda, vai aizkuņģa dziedzeris izdala pietiekami daudz insulīna un vai hormons darbojas (cukura līmenis asinīs gandrīz nepaaugstinās) – vai arī situācija ir pretēja, kas liecina par diabētu.
