Tikai šajās četrās Eiropas Savienības valstīs normālai eksistencei pietiek ar pensiju
Valsts pensija Vācijā sedz tikai divas trešdaļas pamata vajadzību vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vidusmēra mājsaimniecībai trūkst gandrīz 10 000 eiro gadā, lai saglabātu ierasto dzīves līmeni, liecina jaunākie pētījuma rezultāti no analītiskā centra "Datapulse".
Saskaņā ar datiem 2023. gadā vidējā valsts pensija Vācijā bija 19 138 eiro gadā. Tajā pašā laikā cilvēka, kas vecāks par 60 gadiem, izdevumi sasniedz 28 663 eiro. Tas nozīmē vairāk nekā 9 500 eiro trūkumu katru gadu, tāpēc pensionāriem nākas meklēt risinājumu. Parasti, līdzīgi kā Latvijā, viņi tērē savus uzkrājumus vai veic papildu darbus, cerot uz ģimenes atbalstu.
"Datapulse" analītiķi iekļauj Vāciju sarakstā "valstis ar deficītu". Tās ir valstis, kur ar pensiju nepietiek normālai eksistencei. Ja cilvēks paļaujas tikai uz valsti, viņam nebūs iespējams izdzīvot.
Kurās valstīs Eiropā ir labākās pensijas?
Vācijas pensijas izskatās pieticīgi salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, jo Luksemburgā pensionāri saņem vairāk nekā 34 000 eiro gadā. Dānija un Norvēģija maksā vairāk par 30 000 eiro. Pat Austrija un Nīderlande ir apsteigušas Vācijas rādītāju.
No otras puses ir Serbija un Bulgārija. Tur maksā no 4000 līdz 5500 eiro. Tomēr sausie skaitļi var maldināt. Svarīga ir pirkšanas jauda. Nabadzīgākajās valstīs dzīve ir lēta, bet bagātākajās cenas "kož". Tie paši 34 000 eiro gadā Luksemburgā patiesībā ir vienādi ar 23 000 eiro gadā, ņemot vērā augstās cenas.
Pensionāru izīrētā dzīvokļa slazds
Nekustamais īpašums arī diktē nosacījumus: trešā daļa vecāka gadagājuma cilvēku izdevumu aiziet par jumtu virs galvas un apkuri. Vācijā ir milzīga problēma, jo šeit 60% pensionāru īrē dzīvokļus, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.
Citās valstīs situācija ir labāka. Luksemburgā 70% vecāka gadagājuma cilvēku ir sava īpašuma īpašnieki, bet Norvēģijā šis rādītājs pārsniedz 80%. Polija, Rumānija un Spānija arī ir valstis ar augstu nekustamā īpašuma īpašnieku īpatsvaru. Savi mājokļi ir labākā apdrošināšana pret nabadzību.
Četras ES valstis, kurās pensijas ir pietiekamas dzīvošanai
Tikai četras valstis no 30 izpētītajām nodrošina cienījamas vecumdienas tikai ar valsts palīdzību. Tās ir Rumānija, Čehija, Polija un Spānija - šajās valstīs statistiskā pensija pilnībā sedz ikdienas izdevumus.
Situācija ir sliktāka nekā Vācijā tikai dažās Austrumeiropas daļās un dārgajā Norvēģijā, bet Norvēģijai ir savs panākumu noslēpums.
Aksels Vests Pedersons, Sociālo pētījumu institūta profesors, to skaidro šādi:
"Iemesls, kāpēc vecuma nabadzības līmenis Norvēģijā ir salīdzinoši zems, ir dāsnais minimālais pensiju līmenis. Tajā pašā laikā sistēma ir izstrādāta tā, ka valsts nodrošina pamatu, bet faktiskais dzīves līmenis vecumdienās rodas, pateicoties profesionālajām pensijām."
Kaut arī Vācijas valdība cenšas mainīt situāciju un īpaša pensiju komisija jau meklē ceļus sistēmas reformēšanai, secinājums joprojām ir nelabvēlīgs, norāda pētījums. Bez privātiem uzkrājumiem saglabāt dzīves līmeni nav iespējams.
Latvijā pēdējos gados pensijas apmērs ir nedaudz palielinājies, bet tas joprojām bieži vien nav pietiekamas, lai nodrošinātu komfortablu dzīvi vecumā. Vidējā pensija Latvijā šobrīd ir aptuveni 670 līdz 675 eiro mēnesī (pirms nodokļu atskaitīšanas), saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem par 2025. gada novembri. Minimālā vecuma pensija Latvijā ir 172,70 eiro.
