Pasaulē ceļ trauksmi par nāvējoša un neārstējama vīrusa izplatību: infektoloģe skaidro, vai tas apdraud arī Latviju

Eksperte uzsver: lai gan panikai nav pamata, sabiedrībai ir jābūt informētai par šī vīrusa eksistenci un tā spēju izraisīt nopietnas saslimšanas. Īpaša piesardzība jāievēro tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri plāno doties uz vīrusa skartajiem reģioniem.

Vīksna skaidro, ka Nipahas vīruss no dzīvnieka uz cilvēku galvenokārt tiek pārnests ar ķermeņa šķidrumiem – siekalām vai urīnu. Tomēr inficēšanās iespējama arī tieša kontakta ceļā ar dzīvnieku, kā arī vīruss var izplatīties no cilvēka uz cilvēku. Tāpat inficēšanās risks pastāv, lietojot uzturā produktus, kas bijuši saskarē ar inficētiem dzīvniekiem. 

Iespēju, ka vīruss Latvijā varētu nonākt ar importētiem augļiem, eksperte uzskata par mazticamu. Tomēr nemainīgs paliek higiēnas pamatprincips – visi eksotiskie augļi pirms ēšanas ir rūpīgi jānomazgā vai, vēl labāk, jānomizo.

Infektoloģe norāda, ka šis vīruss neizplatās gaisa pilienu (respiratorā) ceļā kā gripa vai Covid-19, tādēļ arī izplatības ātrums un nepieciešamie piesardzības mēri atšķiras.

Jau ziņots, ka Indijā fiksēts bīstamā Nipaha vīrusa uzliesmojums, pret kuru šobrīd nav specifisku zāļu. Pasaules Veselības organizācija (PVO) izplatījusi brīdinājumu par infekcijas izplatības risku. Reaģējot uz situāciju Indijas Rietumbengāles štatā, vairākas Āzijas valstis – tostarp Taizeme, Nepāla un Taivāna – lidostās pastiprinājušas ieceļotāju veselības kontroli.

Kā izplatās Nipahas vīruss? 

Nipahas vīrusa dabīgais rezervuārs ir augļēdāji sikspārņi, kuri paši parasti neslimo, bet izdala vīrusu ar siekalām, urīnu un fekālijām. Vīrusa starpsaimnieki var būt cūkas (visbiežāk) un citi dzīvnieki, kas inficējas no sikspārņiem un sava starpā, pēc tam var pārnest vīrusu cilvēkiem. Cilvēks var inficēties: 

• tieša kontakta laikā ar inficētiem sikspārņiem vai to izdalījumiem; 
• lietojot uzturā ar sikspārņu izdalījumiem piesārņotu pārtiku, piemēram, augļus vai svaigu palmu sulu; 
• tiešā saskarē ar inficētiem dzīvniekiem (piemēram, cūkām) vai to piesārņotu vidi; 
• lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu inficētu dzīvnieku gaļu; 
• tieša kontakta laikā ar inficētu cilvēku, viņa izdalījumiem vai ķermeņa šķidrumiem (asinīm, siekalām, urīnu u.c.) sadzīves apstākļos, ārstniecības iestādē vai laboratorijā; 
• tuva kontakta apstākļos (klepojot vai šķaudot tuvā distancē) ar elpceļu pilieniem. 
   

Slimības simptomi 

Nipahas vīrusa infekcijas klīnisko izpausmju spektrs ir plašs - tā var noritēt gan bez simptomiem, gan smagas, dzīvību apdraudošas slimības formā. Inkubācijas periods parasti ir no četrām līdz 14 dienām. Biežākie simptomi ir: 

• drudzis, galvassāpes, vispārējs nespēks, muskuļu sāpes; 
• nelabums, vemšana; 
• elpceļu simptomi (klepus, iekaisis kakls) un apgrūtināta elpošana; 
• encefalīts – miegainība, reibonis, apziņas traucējumi un citas neiroloģiskas pazīmes; 
• smagos gadījumos iespējami krampji, koma un nāve. 

Letalitāte svārstās 40–75 % robežās, atkarībā no vīrusa celma un pacientu aprūpes iespējām. Pašlaik nav pieejamas specifiskas zāles vai vakcīnas pret Nipah vīrusa infekciju. Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomu smagumu un nodrošināt atbalstošu terapiju.  

Kā mazināt inficēšanās risku ar Nipahas vīrusu? 

Ceļotājiem uz Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīm ieteicams: 

• ievērot roku higiēnu - bieži un rūpīgi mazgāt rokas vai dezinficēt tās ar roku dezinfekcijas līdzekli; 
• izvairīties no tieša kontakta ar sikspārņiem un ar to izdalījumiem (siekalām, urīnu, fekālijām) piesārņoto vidi; 
• nepieļaut sikspārņu piekļuvi dzīvojamām telpām, pārtikai un ūdens avotiem; 
• nelietot uzturā augļus, kas varētu būt piesārņoti ar sikspārņu izdalījumiem; 
• nelietot uzturā termiski neapstrādātu (nepasterizētu) palmu sulu; 
• augļus pirms lietošanas rūpīgi mazgāt un, ja iespējams, mizot; 
• izvairīties no tieša kontakta ar dzīvniekiem, īpaši cūkām; 
• lietot uzturā tikai labi termiski apstrādātu dzīvnieku gaļu; 
• izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem; 
• apmeklējot veselības aprūpes iestādes, ievērot infekciju kontroles pasākumus, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus (tostarp respiratoru), kā arī rūpīgi mazgāt un dezinficēt rokas.