Melu detektors: vai tiešām šī vecā tehnoloģija spēj atklāt melus?

Kopš tiem laikiem uzlabotas tehnoloģijas, izstrādāta likumdošana, notiek zinātniskā izpēte, uzkrāta pieredze un izdarīti secinājumi. 

Māksla, izklaide un maldi

Savu lomu tajā, ka cilvēkiem arvien ir stereotipiska attieksme pret poligrāfu un neizpratne par tā iespējām, nospēlējusi arī radošā iztēle un vēlme pēc neikdienišķām emocijām. Melu detektors, kā to mēdz dēvēt nespeciālisti, tiek dažādi apspēlēts grāmatās, filmās un medijos. Piemēram – televīzijas raidījumos, kuru varoņi ir cilvēki, kas vēlas izstāstīt savus stāstus un tikt uzklausīti, bet dažādu iemeslu dēļ neviens netic tam, ka viņi saka taisnību. Tad skaļi tiek paziņots, ka poligrāfa tests atklās patiesību. Vienīgā patiesība gan galu galā izrādās tas, ka, liekot lietā prasmīgu scenāristu darbu, tiek radīts aizraujošs šovs. 

Sabiedrība arī nezina atšķirību starp jēdzieniem “poligrāfa ekspertīze” un “poligrāfa tests”.

Mākslas darbos poligrāfam var tikt piešķirta dažāda, autora iecerei atbilstoša loma. Tas var kalpot, piemēram, kā līdzeklis spriedzes radīšanai. Visbiežāk poligrāfs tiek attēlots trīs veidos: drāmās un trilleros – kā neapstrīdams patiesības atklāšanas instruments; spiegu vai politiskajās sāgās – kā manipulācijas rīks; savukārt komiskās situācijās tā iespējas tiek apzināti pārspīlētas.

Poligrāfs ir viens no spilgtiem piemēriem, cik ļoti tas, ko mēs par kaut ko domājam, un tas, kas ir īstenībā – atšķiras. Tieši tāpat kā DNS analīze nosaka tikai bioloģisko sakritību, nevis to, kā un kāpēc aizdomās turamais nonāca notikuma vietā, vai ballistikas ekspertīze salīdzina ieroča pēdas, nevis atklāj slepkavas motīvus. Tāpat arī poligrāfs dokumentē fizioloģiskas reakcijas, nevis melus. Katra ekspertīze atbild uz konkrētiem jautājumiem, nevis izgaismo visu lietu.

Tātad – poligrāfs ir instruments datu iegūšanai, kurus interpretē eksperts, nevis automātisks melu noteicējs. Poligrammās tiek dokumentētas cilvēka psihofizioloģiskās reakcijas uz jautājumiem, nevis atklāti meli tiešā veidā. Ierīce reģistrē izmaiņas elpošanā, asinsspiedienā, sirdsdarbībā un ādas elektrovadītspējā, kas saistīta ar svīšanu. 

Izmantojums Latvijā 

Latvijā poligrāfa ekspertīze ir valsts atzīts ekspertīžu veids, ko izmanto galvenokārt krimināllietās sevišķi smagos noziegumos. Valsts policija poligrāfa eksperta pakalpojumus izmanto vidēji 15 līdz 20 reizes gadā, kad kriminālprocesos nepieciešams nostiprināt pierādījumus. Būtībā policijas praksē poligrāfs tiek izmantots kā galējā izmeklēšanas darbība pierādījumu nostiprināšanai brīžos, kad ar citām izmeklēšanas darbībām nav gūta pilnīga pārliecība par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamību vai neesamību. Poligrāfa ekspertīzes tiek noteiktas, lai pārbaudītu, vai persona nemelo, apgalvodama vai noliegdama kādu faktu.

Valsts policija žurnālam “Likums un Taisnība” skaidro: “Poligrāfa ekspertīzes rezultātā iegūtie secinājumi netiek uzskatīti par pamata un galveno pierādījumu. Tam ir netieša pierādījuma nozīme. Kriminālprocesā nevar veikt viennozīmīgus secinājumus, tikai balstoties uz poligrāfa pārbaudes rezultātiem, ir jāizvērtē visi lietas apstākļi to kopumā. 

Poligrāfa eksperta atzinums atbilstoši Kriminālprocesa likuma 132. panta pirmajai daļai ir viens no pierādījumu veidiem. Tādēļ arī poligrāfa eksperta atzinums, kā jebkuri citi pierādījumi, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128. panta pirmo daļu, ir pakļauts ticamības izvērtēšanai, un tam nav augstākas ticamības nekā citiem pierādījumiem. Turklāt poligrāfa ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuras veikšanai ir nepieciešama ekspertējamā, kas var būt aizdomās turētais, cietušais vai liecinieks, piekrišana. Bez šādas piekrišanas to veikt nav iespējams.”

Valsts policija šo pakalpojumu ņem ārpakalpojumā, un Latvijā šādu ekspertīzi veic Latvijas tiesu ekspertu reģistrā reģistrēts privātais tiesu eksperts, kurš specializējas konkrētās ekspertīzes veikšanā.

Eksperta darbs

Poligrāfa ekspertīzes Latvijā veic tiesu eksperts Uldis Miķelsons. Savā mājaslapā, kur viņš sabiedrības izglītošanas nolūkā ir apkopojis izsmeļošu informāciju, eksperts īpaši uzsver, ka šī informācija neattiecas uz citām personām, kuras Latvijā piedāvā poligrāfa pārbaudes. Uldis Miķelsons nesniedz tā dēvētos melu detektora pakalpojumus, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ekspertīze ir izmeklēšanas darbība.

Eksperta praksē poligrāfa ekspertīzes Latvijā tiek veiktas kopš 1998. gada. Miķelsons veicis vairāk par tūkstoti ekspertīžu krimināllietās. Kompleksās psiholoģiskās poligrāfa ekspertīzes notiek sadarbībā ar tiesu psiholoģijas ekspertu. Tās veic galvenokārt kriminālprocesā, reizēm arī civilprocesā un administratīvā procesa lietās. 

Poligrāfa ekspertīzē var tikt pārbaudīti gan aizdomās turētie/apsūdzētie, gan arī cietušie un liecinieki, tāpat arī liecinošās personas civillietā vai administratīvā procesa lietā. Šai ekspertīzei nav apsūdzošas ievirzes; tā ir tikai līdzeklis personas atbilžu patiesīguma noskaidrošanai.

Poligrāfa ekspertīzē var noskaidrot:

•    Vai persona atbild patiesi vai arī melo, apgalvodama vai noliegdama noteiktas darbības (šīs pašas vai citas personas veiktas) vai noteiktus situācijas apstākļus;
•    Vai personai ir zināma noteikta informācija, kas var būt tikai noteiktās darbībās vai notikumā tieši iesaistītām personām.

Jāņem vērā, ka poligrāfs nav mērīšanas ierīce un poligrāfa testos netiek veikta mērīšana un rēķināšana. Līdz ar to nevar arī procentuālā izteiksmē norādīt tādas pārbaudes precizitāti. Poligrāfs arī pats nekādu izpēti neveic. Tas ir vien instruments izpētes datu ieguvei, līdzīgi kā videokamera. Ar to tiek iegūti novērojami dati, redzami poligrammās, par to, kādas ir cilvēka psihofizioloģiskās reakcijas saistībā ar noteikta veida un satura jautājumiem. Šādus datus izpēta eksperts. Izpētes gaitā vienlaikus pievērš uzmanību arī dažādiem apstākļiem, kas var izraisīt kļūdainus izpētes rezultātus, tostarp pievēršot uzmanību iespējamām pazīmēm, vai persona apzināti veikusi kaut kāda veida pretdarbību.

Latvijā poligrāfa ekspertīze ir valsts atzīta – tā iekļauta tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatorā, kas reglamentēts ar Ministru kabineta 20.12.2016. noteikumiem Nr. 835.

Latvijas tiesu praksē, arī LR Augstākajā tiesā atzīst poligrāfa ekspertīzes secinājumu pierādījuma nozīmi, ja ekspertīzi ir veicis kvalificēts, kompetents tiesu eksperts saskaņā ar procesuālo kārtību un ievērojot metodiskos izpētes nosacījumus. Miķelsona izstrādāto poligrāfa ekspertīzes metodi apstiprinājusi Tiesu ekspertu padome. 
Metode pamatā balstīta uz starptautiski atzītiem “ASTM International” metodiskajiem standartiem. Miķelsons pētījumu rezultātā šajā metodē iekļāvis vairākus metodiskos principus, kas nodrošina izpētes augstu precizitāti, uzticamību un validitāti.

Atbildība un ētika 

Sertificēti tiesu eksperti Latvijā strādā saskaņā ar Tiesu ekspertu likumu. Konkrētās ekspertīzes veikšanā piemēro arī attiecīgas jomas normatīvo reglamentāciju – Kriminālprocesa likumu, Civilprocesa likumu, Administratīvā procesa likumu. Atbildību par apzināti nepatiesu eksperta atzinumu noteic Krimināllikums. 

Tāpat šajā profesijā ir jāievēro strikti ētikas principi. Poligrāfa ekspertu ētikas kodekss nosaka ekspertu profesionālās darbības un uzvedības pamatprincipus, kas sekmē šo profesiju pārstāvju darbības lietderību sabiedrībai, veido pozitīvu sabiedrības priekšstatu par šo profesiju pārstāvju darbības mērķi, nozīmi un kvalitāti, kā arī veicina profesijas un individuālo attīstību. Kodekss ir izveidots, lai nosauktu uzvedības un darbības pamatprincipus, kas var būt izmantoti kā vadlīnijas visās situācijās, vienlaikus ievērojot normatīvās reglamentācijas nosacījumus.

Tieši tāpat kā jebkurš pierādījums, arī jebkura ekspertīze tiesā var būt apstrīdēta, sevišķi, ja advokāts nekritiski tic, ka viņa aizstāvamais savam advokātam nekad nemelos. Uldis Miķelsons par poligrāfu: “Ievērojot nereti pastāvošās grūtības lietas apstākļu noskaidrošanā un pierādījumu novērtēšanā tiesībsargājošo iestāžu praktiskajā darbā, sevišķi lietās par bērnu seksuālu izmantošanu, poligrāfa ekspertīze var palīdzēt pārliecināties par personas teiktā patiesīgumu. Līdz ar to šo ekspertīžu veikšana var palīdzēt aizsargāt lietā iesaistīto personu tiesības. Tomēr poligrāfa ekspertīze neaizstāj izmeklēšanu un nemaina citu pierādījumu nozīmi. Nav pieļaujams pieņemt juridiski saistošus nolēmumus vienīgi uz poligrāfa ekspertīzes rezultātiem – noteikti lietā jāiegūst vēl cita informācija un jāvērtē kopumā visi pierādījumi lietā.”

Neprocesuālas poligrāfa pārbaudes var būt veiktas arī privātā jomā – uz civiltiesiska līguma pamata, ja nepastāv interešu konflikta apstākļi un pieteiktie jautājumi atbilst eksperta kompetencei.

Individuāli un uzņēmumiem

Latvijā notiek ne tikai poligrāfa ekspertīzes, bet arī poligrafologu veikti testi. Сentrs “Psy Technology” sniedz profesionālus poligrāfologu pakalpojumus komercorganizācijām, privātpersonām, valsts iestādēm un struktūrām. Centrs darbojas kopš 2011. gada, sadarbojoties ar uzņēmumu “Argo-A Security” (ASV), “Lafayette Instrument Company” (ASV) un konsultantu poligrāfologu Dr. Andriju Voliku (Andriy Volyk). Centra pakalpojumi palīdz pieņemt lēmumus attiecību problēmu gadījumos un veicina finanšu zaudējumu risku mazināšanu.

SIA “Psy Technology” direktore Dr. psych. Ludmila Kaļiņņikova “Likumam un Taisnībai” skaidro: “Visbiežāk pie mums vēršas privātpersonas, kurām ir nopietnas problēmas. Notiek testēšana individuālu problēmu risināšanai: partnerattiecībās vai ģimenē, gadījumos, kad pazūd nauda vai materiālās vērtības. Savukārt uzņēmumi pasūta poligrāfa testu, ja ir konstatētas zādzības. Notiek arī kandidātu testēšana darbā pieņemšanas posmā – skrīnings. Skrīninga pasūtītāji var būt: organizācijas, personāla atlases uzņēmumi/nodarbinātības aģentūras vai privātpersonas, ar kurām tiek parakstīts līgums. Poligrāfologa konsultācijā no uzņēmuma puses parasti piedalās darba devējs vai pilnvarotas personas: organizācijas rekrūteris (recruiter)/HR vai darba aģentūras pārstāvis. Pieprasījumu veic uzņēmums atbilstoši savām vajadzībām. Nav noteikta amata, kurā tiek pieprasīta pārbaude ar poligrāfu. Poligrāfa pārbaude tiek veikta vienmēr un tikai ar testējamās personas brīvprātīgu rakstveida piekrišanu, par ko tiek informēts pasūtītājs iepriekšējā sarunā, kā arī pats testējamais. Uzņēmums nedrīkst piespiest darbinieku iet uz poligrāfu, tas ir nelikumīgi. Latvijā poligrāfologa slēdzienam nav saistoša juridiskā spēka: amata kandidātam nevar atteikt pieņemšanu darbā, pamatojoties tikai uz testēšanas rezultātiem, kas iegūti, izmantojot poligrāfu.”

Testi notiek un konfidencialitāte tiek ievērota saskaņā ar LR likumdošanas prasībām, LR likumu par fizisko personu datu apstrādi, ES Vispārējo datu aizsardzības regulu 2016/679 (“General Data Protection Regulation” – GDPR), starptautiskajiem ASTM standartiem, Amerikas Poligrāfologu asociācijas (APA) standartiem, ILPE prakses standartiem, LR psihologa ētikas kodeksu un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pantiem.

Poligrāfa pārbaudes ilgums vienam cilvēkam ir 2–3 stundas. Testi ir dažādi, atkarībā no pārbaudes tēmas. Izmaksas ir atkarīgas no tēmas un problēmas sarežģītības.

Uz jautājumu kā tiek skaidrots klientiem, ko poligrāfs var un ko nevar pierādīt, SIA “Psy Technology” izpilddirektors, mag. Psych. A. Zavodilovs atbild, ka poligrāfs neko nepierāda: “Rezultāti parāda, kuri jautājumi ir problemātiski konkrētajam cilvēkam, tāpēc tie tālāk jāizstrādā, lai saprastu, kāpēc tas tā ir, ja vēl nav skaidrojošu faktu. Vai arī rezultāts apstiprina jau esošos datus, kas ir svarīgi lēmuma pieņemšanai vai izmeklēšanai.”

Par to, ko nozīmē nepārliecinošs rezultāts, Zavodilovs saka: “Bezsecinājuma rezultāts var būt dažādos gadījumos, piemēram, ja cilvēks, kurš parasti ir patiess, kāda iemesla dēļ ir sniedzis nepatiesu atbildi. Šādā situācijā rezultātu analīze var parādīt, ka secinājums par atbildes nepatiesuma varbūtību nav uzticams, proti, nepatiesu atbildi varēja sniegt arī patiesīgs cilvēks. Šādas atbildes iemeslus var palīdzēt noskaidrot psihologs.

Otra situācija – nepareizs pieprasījums, kad klients sniedz nepareizu informāciju, uz kuras pamata tiek sastādīti jautājumi.

Noteiktām personām tiek atteikta poligrāfa pārbaude. Uzskaitītos faktorus poligrāfologs nosaka sarunas laikā ar testējamo personu, kā arī iepazīstina ar kontrindikācijām poligrāfa pārbaudei pasūtītājam. Mūsu nolikumā paredzēti ierobežojumi, kas nepieļauj veikt testēšanu ar poligrāfu: psihiski traucējumi personai, kurai jāveic testēšana ar poligrāfu (uztveres traucējumi, domāšanas traucējumi, amnēzija); akūta sirds mazspēja; hipertensīvā krīze un citas slimības un stāvokļi. Tāpat vecuma ierobežojumi līdz 14 gadiem, kā arī ieteicamais vecums – ne vecāks par 70 gadiem.” 

Vai to var apmānīt?

Cilvēkus vienmēr interesējis, vai var iemācīties apmānīt poligrāfu. “Mūsdienu poligrāfu nevar apmānīt,” saka Zavodilovs, “jo visi triki tiek fiksēti poligrammu līkņu veidā un tiek attēloti ekrānā, un atbilstoši ierakstīti, tāpēc poligrāfologs var izteikt piezīmes un pēc tam pārtraukt testēšanu. Pēc mēģinājuma apmānīt poligrāfu (poligrāfa ekspertīzi vai testu) testa subjekts raksta paskaidrojumu, kas tiek pievienots atzinumam.

Šobrīd pasaulē attieksme pret poligrāfa ekspertīžu un testu veikšanu un izmantošanu dažādas valstīs atšķiras. Taču pēdējo desmitgažu straujā tehnoloģiskā attīstība melu detekcijas nozarē pierāda to, ka mūsdienu sabiedrībā vairs nav vietas meliem un nelojāliem cilvēkiem.”

Svarīga kritiskā domāšana

Attieksme pret poligrāfa testu veikšanu un izmantošanu dažādās valstīs atšķiras galvenokārt tāpēc, ka vienīgi poligrāfa testi ir nepietiekami secinājumam par to, vai persona melo vai nemelo. Sevišķi jau nepieļaujami ir secinājumus balstīt uz programmatūras automatizēti aprēķināto. Mūsdienu datorizēto poligrāfu programmatūras lietošana, ekspertam pašam pat neveicot izpēti, ir būtiskākais iemesls, kāpēc daudzās valstīs šī joma juridiskā praksē tiek apšaubīta.

Latvijā procesuālās poligrāfa ekspertīzēs programmatūras aprēķini netiek lietoti. Turklāt tiek veikti ne tikai poligrāfa testi, bet arī ilgstoša saruna starp ekspertu un ekspertējamo personu, kas tiek dokumentēta videoierakstā. Pēc tam eksperts rūpīgi izpēta gan personas verbāli sniegto informāciju, gan to pavadošo paraverbālo un neverbālo ekspresiju saistībā arī ar poligrammu datiem, novērtējot visas detaļas, kā arī kopainu – vai tā ir pretrunīga vai saskanīga. Poligrammas būtībā ataino vien personas stresa reakcijas, taču to esamība vai neesamība nav vienmēr tieši saistīta ar personas atbilžu patiesīgumu. Ļoti svarīga ir eksperta kritiskā domāšana, tostarp gatavība apšaubīt pašam savus pieņēmumus, kamēr izpēte nav pilnībā noslēgusies.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "MMelu detektors: vai tiešām šī vecā tehnoloģija spēj atklāt melus?" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.