Demence nav liktenis: pētnieka viedoklis, ko vari darīt jau tagad
Medicīnas antropologs Alberto Viljoldo (Alberto Villoldo) žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā skaidro, kādēļ viens īpašs proteīns var kļūt par mūsu smadzeņu spēcīgāko atbalstu un kā to aktivizēt, lai saglabātu prāta asumu un veselību pēc iespējas ilgāk.
Ja ar smadzenēm ir notikusi kāda “bēda”, mēs to pamanām tikai tad, kad tās vairs nav iespējams atjaunot. Arī statistika ir īpaši skarba. Amerikas Savienotajās Valstīs 85 gadu vecumā demences risks sasniedz 50 %, bet 90 gadu vecumā tas pieaug jau līdz 75 procentiem.
Vēl satraucošāka ir ziņa, ka pat bez demences diagnozes mūsu smadzeņu darbība jau pēc trīsdesmit gadu vecuma būtiski krītas, – to arvien vairāk noslogo stress un toksīni.
Strādājot ar Amazones pamatiedzīvotājiem dziedniekiem, es iepazinu augus, neirouzturvielas un prakses, kas palīdz attīrīt smadzenes, uzlabot to darbību un palēnināt novecošanas procesu. Ar laiku kļuva skaidrs, ka to, ko saucam par “novecošana” un ko esam pieraduši uzskatīt par neizbēgamu, patiesībā lielā mērā ir novēršams, ja vien dodam savām smadzenēm iespēju atjaunoties.
Protams, mēs nevaram dzīvot mūžīgi, taču varam ievērojami paildzināt savus skaidra prāta un labas atmiņas gadus. Patiesībā pat daudz vairāk, nekā spējam iedomāties.
BDNF: smadzeņu spēka avots
Viens no spēcīgākajiem proteīniem smadzeņu stiprināšanai ir smadzeņu izcelsmes neirotrofiskais faktors (brain-derived neurotrophic factor) jeb BDNF. Tas ir kā “mātes piens” smadzeņu cilmes šūnām, jo bez tā nav iespējama pilnvērtīga smadzeņu atjaunošanās. Ja vēlamies uzlabot smadzeņu darbību, ir būtiski nodrošināt, lai BDNF līmenis organismā būtu pietiekami augsts.
Termins “neirotrofisks” nozīmē to, ka BDNF palīdz smadzeņu šūnām atjaunoties un pasargā tās no bojājumiem, ko rada brīvie radikāļi un iekaisums, kā arī tas atbalsta šūnu spēju pašām atjaunot savas sastāvdaļas. Tādā veidā tiek veicināta neiroģenēze jeb jaunu neironu veidošanās, papildus tam arī esošie neironi tiek aizsargāti no noārdīšanās procesa. Tieši tādēļ šis proteīns ir viens no galvenajiem veselīgu smadzeņu priekšnosacījumiem.
BDNF uztur arī smadzeņu neiroplastiskumu jeb spēju veidot jaunus savienojumus starp neironiem. Samazināts BDNF līmenis tiek saistīts ar depresiju, šizofrēniju un vairākām neirodeģeneratīvām slimībām, tostarp Alcheimera slimību. Tieši BDNF nodrošina augstākās smadzeņu funkcijas – radošumu, iztēli un spēju mācīties visu mūžu.
Šis proteīns aizsargā mitohondrijus, palīdz dziedēt hipokampu un atjaunot nervu audus. Diemžēl, mums novecojot, BDNF līmenis dabiski krītas, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ ar gadiem kļūstam garīgi gausāki, emocionāli nejūtīgāki un vieglāk iestrēgstam ierastajos domāšanas un reakciju modeļos.
Arī es labprāt gribētu ticēt, ka ar gadiem mēs kļūstam kā labs vīns – noturīgāki, arī dzīvesgudrāki. Taču realitātē nereti redzam kaut ko citu. Ar gadiem cilvēks kļūst neapmierinātāks, bieži atgriežas pie pagātnes pārmetumiem un no jauna pārdzīvo vecu aizvainojumu. Mēs sev apsolām, ka tādi nekļūsim, bet ierastie neironu ceļi, kas veido sen iestaigātas domāšanas un reakciju takas, turpina noteikt mūsu rīcību.
Labā ziņa ir tāda, ka pietiekams BDNF daudzums ļauj veidot jaunus neironu savienojumus, kas var pārrakstīt vecos scenārijus. Tas palīdz pakāpeniski samazināt primitīvās bailes un negatīvās emocijas, kā arī destruktīvos “cīnies vai bēdz” impulsus, dodot vietu radošākai, apzinātākai un līdzsvarotākai reakcijai uz dzīvi.
Kāpēc smadzenēm vajag jaunus neironus?
Jauni neironi smadzenēm ir tikpat nepieciešami kā jaunas šūnas ādai. BDNF palīdz stiprināt neironu tīklus, kas ļauj mums uz pasauli skatīties svaigi, radoši un oriģināli. Kad hipokamps atjaunojas, mēs atkal varam iziet dzīvē ar izbrīnu, zinātkāri un radošu attieksmi.
Interesanti, ka BDNF regulē arī enerģijas vielmaiņu gan smadzenēs, gan ķermenī. Tas ietekmē arī to, cik viegli mēs pieņemamies vai zaudējam svaru. Zinātne joprojām mēģina līdz galam saprast sarežģīto BDNF “puzli”, taču jau tagadējie pētījumi rāda, ka šī proteīna palielināšanās var pat palīdzēt audzējiem sarukt.
Stounibrūkas Universitātes Medicīnas skolas (Stony Brook University School of Medicine) pētnieks Daniels Radins (Daniel Radin) ar kolēģiem atklāja, ka BDNF līmeņa celšana smadzenēs spēj regulēt imūnsistēmu, kas var aktivizēt pretvēža reakciju un samazināt to proteīnu aktivitāti, kas veido rezistenci pret ķīmijterapiju.
Tas, kā BDNF veicina cilmes šūnu un jaunu neironu augšanu smadzenēs, ir spilgts epiģenētikas piemērs. Tā ir zinātnes nozare, kas pēta, kā mūsu uzvedība un vide ietekmē gēnu darbību. Izrādās, mēs neesam tikai tas, ko ēdam. Mūs veido arī tas, kā domājam, kā jūtamies un kā veidojam attiecības ar pasauli. Tieši mūsu noskaņojums, dzīves gudrība un spēja mīlēt ietekmē veselību.
To visu kopā sauc par ekspozīciju – tas ir kopums visam tam, ko dzīvē esam pieredzējuši un no kā esam ietekmējušies. Ekspozīcijā ietilpst tas, kā kustamies, kā spējam piedot un mīlēt, cik liels ir mūsu stresa līmenis, kāds ir mūsu mikrobioms, kādus toksīnus esam uzņēmuši ar ēdienu un ūdeni.
Vairāk nekā 90 % mūsu veselības vai slimību ir atkarīgas tieši no ekspozīcijas, un tas arī lielā mērā nosaka to, cik ātri novecojam vai, tieši pretēji, saglabājam jaunību.
Vairāk lasi “Ko ārsti tev nestāsta” Nr.1, 2026
