Sekundes daļā var mainīties viss - vai tavi kauli izturētu kritienu?
Aptuveni vienai no trim sievietēm un vienam no pieciem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma var būt ar osteoporozi saistīts “trauslo kaulu” lūzums. Osteoporoze ir sistēmiska kaulu slimība, kuras dēļ kauli kļūst trausli un paaugstinās lūzumu risks. Kaulu stiprumu nosaka to minerālais blīvums un kvalitāte.
Konsultē Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas (LOKMSA) prezidents, endokrinologs ar 44 gadus ilgu pieredzi, vairāk nekā 250 publikāciju un grāmatu autors un līdzautors, Starptautiskā Osteoporozes fonda (IOF), Beļģijas Kaulu kluba (BBC), Amerikas Kaulu un minerālvielu pētījumu biedrības (ASMBR), Starptautiskās Klīniskās densitometrijas biedrības (ISCD) biedrs Dr. Ingvars Rasa (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs “Gaiļezers”, Jelgavas klīnika).
Latvijā ir visas iespējas
Osteoporoze ir bīstama hroniska kaulu slimība, ko raksturo samazināts kaulu minerālais blīvums un kaula mikroarhitektonikas uzbūves izmaiņas, kuru ietekmē samazinās kaulu stiprums un palielinās negaidītu “trauslo kaulu” lūzumu risks (visbiežāk – mugurkaula skriemeļos, ciskas kaulā, apakšdelma un augšdelma kaulos, kā arī iegurņa kaulos, ribās). Mūža otrajā pusē šī slimība skar aptuveni trešdaļu sieviešu un piektdaļu vīriešu un bieži ir cēlonis kaulu lūzumiem minimālas traumas gadījumā vai pat vispār bez tās.
Osteoporozi diagnosticē, kvantitatīvi nosakot kaulu minerālo blīvumu, taču visbiežāk šo slimību atklāj pēc jau notikuša kaulu lūzuma. Slimība ir saistīta ar hroniskām sāpēm, ilgstošu zāļu lietošanu, rehabilitācijas nepieciešamību, kā arī darbspēju pasliktināšanos vai pat zudumu, dzīves kvalitātes pazemināšanos un dzīves ilguma samazināšanos, tomēr Latvijā atšķirībā no citām ES dalībvalstīm osteoporoze nav pasludināta par veselības aprūpes prioritāti. Mūsu valstī nav izstrādāta Nacionālā programma, kas mudinātu laikus veikt kaulu minerālā blīvuma pārbaudi un, atklājot kādas izmaiņas, lietot medikamentus vai uzņemt vairāk kalcija, olbaltumvielu, D vitamīna.
“Mēs dzīvojam ļoti labos apstākļos – mums ir ļoti labas kvalitātes piena produkti, ārkārtīgi liela olbaltumvielu izvēle. Jā, ar sauli (sauļošanās iespējas ir tikai no jūnija līdz septembrim) ir švakāk, bet to iespējams kompensēt, uzņemot D vitamīnu. Mums ir visas iespējas daudz ko darīt, pirms attīstās “trauslo kaulu” lūzumi, un novērst lūzumu risku,” norāda Dr. Ingvars Rasa.
Latvijā ir arī plašs osteodensitometrijas jeb duālās enerģijas rentgena absorbciometrijas kabinetu tīkls (DXA, visplašāk pielietotā kaulu minerālā blīvuma noteikšanas metode) – mēs esam vienā no vislabākajām vietām Eiropā pēc kabinetu daudzuma valstī. Tie ir 24 kabineti visā Latvijā, visos lielajos reģionālajos centros, ne tikai Rīgā, arī Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā, Jelgavā, Bauskā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā.
Katru gadu visā Latvijā tiek veikti vidēji ap 35 tūkstošiem izmeklējumu, un pacientu skaits, kas saņem ārstēšanu, ir aptuveni tāds pats.
Ātri, vienkārši un nesāpīgi
Osteodensitometrija ir izmeklējums, kas veicams vidēji 20–30 minūtēs, tas ir vienkāršs un absolūti nesāpīgs. Rentgenstarojuma deva, salīdzinot ar citiem izmeklējumiem (piemēram, rentgenogramma mugurkaula krūšu daļai), ir būtiski mazāka. Tas ir osteoporozes diagnostikas “zelta standarts”.
Atkārtots kaulu minerālā blīvuma mērījums jāveic ne ātrāk kā pēc 1–2 gadiem. Ja atkārtotās pārbaudes rezultāts atbilst normai, turpmāk izmeklējums jāveic reizi 2–3 gados.
Atkārtots kaulu minerālā blīvuma mērījums jāveic arī, ja ir sākta osteoporozes ārstēšana ar specifiskiem medikamentiem, lai izvērtētu ārstēšanas efektivitāti, kā arī noteiktu nepieciešamību sākt osteoporozes ārstēšanu, ja atkārtotā izmeklējumā, salīdzinot ar iepriekš iegūtajiem mērījumiem, kaulu minerālais blīvums izteikti samazinājies. Vēl – ja starp izmeklējumiem noticis kaulu lūzums osteoporozes dēļ.
Ja osteodensitometrijas izmeklējumu veic ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, pacientam jāmaksā tikai valsts noteiktā pacienta iemaksa. Izmeklējumu var veikt arī bez nosūtījuma, un cena var atšķirties dažādos kabinetos atkarībā no tā, vai pakalpojumā ir vai nav iekļauta ārsta konsultācija.
Nozīmīgai daļai pacientu ar lielu un vidēji lielu osteoporozes attīstības risku DXA izmeklēšana joprojām netiek veikta, jo pacienti uz izmeklēšanu netiek nosūtīti mērķtiecīgi.
“Par pacienta nosūtīšanu veikt kaulu minerālo blīvumu būtu jādomā ne vien ģimenes ārstam, bet arī reimatologam, endokrinologam, nefrologam, ginekologam, kardiologam, traumatologam,” saka Latvijas osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents, uzsverot, ka tieši šiem speciālistiem būtu jāstāv šī “kaujas lauka” pirmajā rindā.
10 faktori, kas ietekmē kaulu minerālo blīvumu
1. Ģenētika
Ģenētikai ir būtiska loma kaulu veselībā, tā nosaka aptuveni 60–80 % kaulu minerālā blīvuma variāciju starp indivīdiem. Ja pirmās pakāpes radiniekiem ir bijuši kaulu lūzumi vai diagnosticēta osteoporoze, palielinās risks arī viņu pēcnācējiem.
2. Uzņemtais kalcijs un D vitamīns
Pētījumi rāda, ka kalcija un D vitamīna uzņemšana kopā palielina kaulu minerālo blīvumu un samazina kaulu lūzumu risku. Kalcijs ir galvenā minerālviela kaulos un zobos, nodrošinot to stiprību un izturību. D vitamīns uzlabo kalcija uzsūkšanos zarnās un tā izmantošanu kaulu stiprināšanā. Bez pietiekama D vitamīna nodrošinājuma kalcija uzņemšana ar uzturu var nebūt efektīva, jo organisms to nespēj pienācīgi absorbēt.
3. Vecums
Ar vecumu kauli kļūst trauslāki, īpaši pēc 50–65 gadu vecuma, gan vīriešiem, gan sievietēm, tikai attīstības temps, cik ātri kauli kļūst trausli, starp dzimumiem ir atšķirīgs. Palielinoties iedzīvotāju vecumam un dzīvildzei, osteoporozes izplatība kļūst arvien plašāka.
4. Hormonālais stāvoklis
Hormonu līdzsvara traucējumi var izraisīt kaulu blīvuma samazināšanos un palielināt osteoporozes risku, piemēram, sievietēm menopauzes laikā (parasti pēc 50 gadu vecuma), kad estrogēna līmenis strauji krītas. Arī agrīnas menopauzes iestāšanās līdz 45 gadu vecumam un menstruāciju trūkums vairāk nekā vienu gadu līdz 40–45 gadu vecumam (ģenētiskas patoloģijas vai kādu ķirurģisku manipulāciju dēļ) izraisa paātrinātu kaulu masas zudumu. Tāpat vīriešiem ar zemu estrogēna līmeni, piemēram, hormonālu traucējumu gadījumā, ir lielāks kaulu zudums.
5. Medikamenti
Osteoporozes attīstību var veicināt, piemēram, glikokortikosteroīdi (prednizolons, metilprednizolons, deksametazons), medikamenti vairogdziedzera pastiprinātas darbības samazināšanai.Testosteronu pazeminoši preparāti, ko izmanto priekšdziedzera vēža ārstēšanā.
6. Slimības
Arī atsevišķas slimības var veicināt osteoporozes attīstību, piemēram, reimatoīdais artrīts, pastiprināta vairogdziedzera funkcija, mieloma, hroniska nieru slimība.
7. Mazkustīgums
Mazkustīguma vai ilgstoša gultas režīma nepieciešamības gadījumā (pacientiem pēc smagām operācijām, ievainojumiem vai progresējošām slimībām) bieži attīstās kaulu masas zudums, jo kauli netiek pakļauti mehāniskai slodzei, piemēram, ja ir insults, multiplā skleroze, Pārkinsona slimība, mugurkaula traumatisks bojājums, politrauma.
8. Ķermeņa svars
Ja tas ir mazāks nekā 58 kilogrami. Piemēram, modelēm, kuru svars ir 35–40 kg, kaulu trauslums ar laiku attīstīsies daudz straujāk nekā sievietēm, kuru svars ir atbilstošs normai, jo nepietiekama tauku un muskuļu daudzuma dēļ kauliem trūkst mehāniskās slodzes, kas stimulētu kaulu stiprināšanos.
9. Nepietiekama olbaltumvielu uzņemšana
Ja netiek uzņemts nepieciešamais minimums – 1,1 g olbaltuma uz 1 kg ķermeņa svara (piemēram, psihisku slimību ietekmē, ja ir smaga onkoloģija, ja veikta kuņģa un zarnu operācija un olbaltums organismā neuzsūcas).
10. Rase
Āfrikas izcelsmes cilvēkiem parasti ir augstāks kaulu minerālu blīvums salīdzinājumā ar eiropiešiem vai Āzijas izcelsmes cilvēkiem, kam ir mazāks kaulu blīvums un lielāks osteoporozes risks vecumā. Dažādu rasu pārstāvji arī atšķirīgi sintezē D vitamīnu saules gaismā, kas ietekmē kalcija uzsūkšanos un līdz ar to kaulu veselību.
Kad ieteicams veikt osteodensitometriju
* Sievietēm pēc 65 gadu vecuma un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma.
* Sievietēm līdz 65 gadu vecumam un vīriešiem līdz 70 gadu vecumam, ja ir faktori, kas var veicināt osteoporozes attīstību (piemēram, kaulu netraumatiski lūzumi, smēķēšana, auguma garuma samazinājums vai mugurkaula krūšu daļas izteikts izliekums – kifoze un skolioze).
* Ja tiek lietoti medikamenti, kas var veicināt osteoporozes attīstību, piemēram, prednizolons, tamoksifēns (sievietēm ar krūts vēzi), androgēnnomācošie medikamenti (vīriešiem ar priekšdziedzera vēzi).
* Ja ir kāda slimība, kas var veicināt osteoporozes attīstību, piemēram, reimatoīdais artrīts, celiakija, mieloma.
* Ja ilgstoši ir piespiedu mazkustīgums kādas citas saslimšanas dēļ.
Osteodensitometrijas ieguvumi
1. Ar DXA iespējams atklāt samazinātu kaulu minerālo blīvumu un diagnosticēt osteoporozi.
2. Ja ar DXA ir diagnosticēta osteoporoze, ārsts var izrakstīt valsts kompensētos medikamentus tās ārstēšanai. Kopš 2024. gada 1. jūlija osteoporozes medikamentu valsts kompensācijas apmērs sievietēm un vīriešiem ir 75 procenti. Kompensācija piemērojama pacientiem ar un bez lūzumiem osteoporozes dēļ neatkarīgi no dzimuma. Patlaban Latvijā ar valsts kompensāciju pieejama lielākā daļa osteoporozes medikamentu (antiresorbtīvie medikamenti un osteoanabolie medikamenti).
3. Ja osteoporoze jau ir diagnosticēta un tiek ārstēta, ar DXA var izvērtēt ārstēšanas efektivitāti: vai ārstēšanu nepieciešams turpināt/pārtraukt, vai nepieciešama medikamentu nomaiņa.
Lai konsultācija pie speciālista noritētu optimāli, LOKMSA izstrādājusi noteikumus par nepieciešamiem dokumentiem, ierodoties pirmo reizi uz konsultāciju. Vairāk informācijas: www.osteoporozesasociacija.lv.
