Kaulu stresa lūzumi: kādas ir pazīmes un kā tos ārstēt?

Visbiežāk, izdzirdot vārdu “stress’’, mēs iedomājamies nervu spriedzi, taču, runājot par kauliem, stresa lūzumiem nav nekāda sakara ar nervoziem kauliem.

Konsultē Nataļja Meļņikova, traumatoloģe ortopēde, LU pasniedzēja.

Kas ir stresa lūzums?

Stresa lūzumi, ko cilvēki mēdz saukt arī par noguruma vai pārslodzes lūzumiem, rodas atkārtotas vai nepierastas ilgstošas slodzes iedarbības rezultātā. Kauls nespēj izturēt viendabīgas kustības, parādās kaula trauslums, un kādā brīdī kauls pārlūst. Parasti mūsu organisms, tajā skaitā arī kauli, atjaunojas atpūšoties, taču, ja slodze ir par lielu un atpūta nepietiekama, turklāt, ja kaulam jau bijusi neliela mikrotrauma, tad pie attiecīgas ilgstošas slodzes var rasties stresa lūzums.

Kur visbiežāk lūst kauli?

Lielākoties stresa lūzumi ir sportistiem, dejotājiem un cilvēkiem, kuri ilgstoši stāv kājās vai staigā. Visbiežāk kauli lūst pēdā, tie ir pleznas kaulu lūzumi. Parasti stresa lūzumus provocē sports, īpaši pusaudžiem, ja viņi nodarbojas profesionālā līmenī, piemēram, ar mākslas vingrošanu, vieglatlētiku, peldēšanu. Dejotājiem lūzumi parādās pirms lieliem svētkiem, kad katru dienu vairākas stundas no vietas notiek deju mēģinājumi. Stresa lūzumi mēdz būt arī apakšstilba kaulos, lielā lielkaula un mazā lielkaula. Retāk, tomēr ir arī pie mugurkaula. Tos ir diezgan grūti diagnosticēt, bet tādi ir. Nereti stresa lūzumi ir arī rokās.

Kādas ir stresa lūzuma pazīmes?

• Pietūkums

• Sāpes taustot (palpējot) un slodzes laikā

Kā diagnosticē stresa lūzumus?

Pacienti pie ārsta bieži vien atnāk tad, kad sūdzības jau ir ilgāku laiku. Un tad pacients stāsta, ka, atrodoties miera stāvoklī, viss ir kārtībā, bet pie slodzes, veicot noteiktas kustības – ejot vai lēkājot –, sāk sāpēt. Pakāpeniski sāpes kļūst lielākas, tās ir ilgāk un lēnāk, taču atkal – pēc garākas atpūtas norimst. Kad ekstremitātē parādās pietūkums, pacienti sāk domāt, ka vajadzētu pie ārsta. Primāri izmeklēšanā tiek izmantota rentgena metode. Ja kopš lūzuma brīža pagājušas trīs nedēļas, mēs redzēsim lūzumam raksturīgu ainu, bet nedēļu pēc lūzuma var neredzēt pat lūzuma līniju. Ļoti labi diagnozi var apstiprināt magnētiskā rezonanse.

Kā ārstē stresa lūzumus?

Stresa lūzumus ārstē līdzīgi kā citus lūzumus. Ja tas ir pēdā, svarīgi ir samazināt slodzi. Atslogot ekstremitāti, izmantot kruķus, pacelt kāju uz augšu. Tas gan nenozīmē, ka jāsēž vai jāguļ augām dienām. Jābūt arī kustībām. Ne spēcīgām, bet jābūt. Ļoti labas ir fizikālās procedūras un ārstnieciskā vingrošana. Var izmantot arī ortozes un… gaidīt, kamēr kauls saaugs un varēs atgriezties pie ierastās ikdienas.  

Kā izvairīties no stresa lūzuma?

● Nedrīkst strauji uzsākt slodzi, piemēram, skriet maratonu un intensīvi trenēties. Nedrīkst forsēt ar slodzi, kā arī rūpīgi jāizvēlas apavi, kas ir piemēroti skriešanas virsmai.

● Jānosaka riska faktori, kas var izraisīt stresa lūzumu.

● Jāievēro treniņu režīms.

● Būtiska nozīme ir ēšanas ieradumiem. Cilvēkiem ar lielu svaru, tāpat kā anoreksijas pacientiem, pastāv stresa lūzumu risks.

Secinājums ir viens – visu ar prātu, mēru un apdomu!