Nelaimīgs kritiens, kas beidzas ar lūzumu. Traumatologs nosauc brīdinošus simptomus, kad steidzami jādodas pie ārsta

Ja uzreiz nevērsies pie ārsta...

Krītot cilvēki visbiežāk salauž potīšu, pleca un apakšdelma kaulus. Kad kritiena brīdī ir aizņemtas rokas, nokrīt uz pleca, to bojājot. Savukārt, krītot atmuguriski, var salauzt lāpstiņu.

Interesanti, ka ne vienmēr uzreiz ir skaidrs, ka kauls lūzis, ir pat situācijas, kad cilvēks vairākas dienas staigā ar lauztu augšdelma vai citu kaulu. Ja pēc traumas vēl kādu laiku var normāli dzīvot un kustēties, tas nozīmē, ka lūzums ir stabils un bez nopietnas nobīdes. Šādi lūzumi parasti nav jāoperē.

Pirmās bīstamās nedēļas

Pirmajās nedēļās pēc lūzuma veidojas lokāls asinsizplūdums, jo tiek bojāts kauls. Divu nedēļu laikā tūska un asinsizplūdums pakāpeniski uzsūcas. Tas var veicināt kaulu lūzumu sekundāru nobīdi. Uzreiz pēc traumas veic rentgenu, vajadzības gadījumā roku vai kāju imobilizē ar ģipsi, un parasti ķirurgs iesaka pēc 7–10 dienām atkārtoti veikt rentgenu, lai pārliecinātos, vai kauls nav nobīdījies. Ja tas notiek, nepieciešama operācija; ideālais laiks operācijai ir pirmās divas nedēļas pēc traumas. Pie ārsta jādodas nekavējoties reizēs, kad saglabājas sūdzības vai situācija pasliktinās, sāpes palielinās. Tādā gadījumā traumatologs var nozīmēt arī datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, lai lemtu par turpmāko ārstēšanu.

Ko darīt, ja kauls saaug nepareizi?

Reizēm kauli saaug nepareizi, jo lūzuma brīdī vai vēlāk nobīdās, un tas nav izlabots. Ne vienmēr tās ir sliktas ziņas, jo organisms labi pielāgojas visdažādākajām situācijām. Piemēram, klasiska trauma – krītot uz pleca, cilvēks salauž atslēgas kaulu. Šis kauls var saaugt ar nobīdi, un tas netraucēs kustināt roku. Iespējams, vizuāli atšķirsies no otra atslēgas kaula. Tāpat var notikt ar augšdelma kaula lūzumu – tas var saaugt ar nobīdi, roka var palikt deformēta vai īsāka par otru, tomēr kustības tas netraucē. Vienlaikus tas nenozīmē, ka ar deformāciju jāsamierinās, jo mūsdienās šādus vizuālus defektus iespējams labot ķirurģiski. Tagad krietni biežāk nekā agrāk lūzumus operē, jo tehnoloģijas ļauj fiksēt lauztus kaulus ar minimālu ķirurģisku iejaukšanos, līdz ar to arī komplikāciju iespējamība ir krietni mazāka. Tas gan nenozīmē, ka pat trim dažādiem pacientiem ar identiskiem lūzumiem būs vienāda ārstēšana. Izstrādājot ārstēšanas plānu, traumatologam jādomā par katru konkrēto pacientu, viņa vajadzībām un organisma atjaunošanās spējām.

Kāpēc nedzīst?

Mēdz būt situācijas, kad lūzums nedzīst. Visbiežāk tā notiek, ja fiksācija nav pietiekami laba un kaulu fragmenti kustas. Otrs biežākais iemesls – infekcija, kas attīstās pie vaļēja lūzuma. Abos gadījumos jāmaina ārstēšanas plāns. Tomēr ir reizes, kad rentgens uzrāda, ka lūzums dzīst lēni. Tādos gadījumos svarīga ir pacienta pašsajūta – ja cilvēks var normāli funkcionēt, kustības nav ierobežotas, tad nav pamata par to uztraukties.

Bez vingrošanas neiztikt

Bez fizioterapijas atgūt kustīgumu un spēku rokā vai kājā ir grūtāk. Nopietnāka fizioterapija lauztajā vietā jāsāk, tiklīdz rentgenā var redzēt kaula saaugšanas pazīmes, bet tas nenozīmē, ka nav jākustina nekas cits. Piemēram, ja ir traumēts plecs, jākustina elkonis un plaukstas locītava. Ja ir lūzums apakšdelmā, jākustina pirksti. Tas jādara, tiklīdz sāk mazināties sāpes, lai uzlabotu asins cirkulāciju, mazinātu asinsizplūdumus un tūsku, nezaudētu kustību amplitūdu locītavās un vēlāk būtu vieglāk izstrādāt kustības lauztajā vietā. Pilnīga atjaunošanās parasti notiek pēc 3–6 mēnešiem, nopietnākos gadījumos pēc gada.

Trīs brīdinoši simptomi, kas liecina, ka bez kavēšanās jāvēršas pie ārsta.

1. Deformācija traumētajā vietā nozīmē, ka kauls ir lūzis, nobīdījies vai izmežģījies.

2. Sāpes naktī. Nereti pēc kritiena, aizejot mājās, cilvēks uz sasistās vietas uzliek aukstumu, bet naktī jūt sāpes. Tas ir signāls, ka kauls varētu būt lauzts.

3. Kustību ierobežojumi. To ne vienmēr jūt uzreiz, dažkārt tikai nākamajā rītā, kad traumētā vieta ir pietūkusi.