Hosams Abu Meri izstāsta visu par gremošanu un atklāj labāko diētu
foto: Rojs Maizītis
Hosams Abu Meri
Runā speciālists

Hosams Abu Meri izstāsta visu par gremošanu un atklāj labāko diētu

"100 Labi padomi Par veselību"

Garstroenterologi ir atbildīgi par visiem gremošanas orgāniem no mutes līdz taisnajai zarnai. Par barības vadu, kuņģi, divpadsmitpirkstu zarnu, tievo zarnu, aknām, aizkuņģa dziedzeri, žultspūsli, resno zarnu un taisno zarnu. To visu gastroenterologs Hosams Abu Meri zina – jā, kā savus piecus pirkstus!

Kā jūs pats rūpējaties par savu kuņģi?

Kā saka latvieši? Kurpnieks bez kurpēm? Tā zināmā mērā ir arī ar mani. Ir kardiologi, kuri pīpē… Bet man ir darbadienas, kad pusdienas nevar dabūt. Tāpēc mums šeit ir skapis, un tajā, protams, ne tik veselīgas lietas… Vēlaties konfekti? Esmu no šīs kastītes jau trīs konfektes apēdis, nav daudz. Ir tējas, tās dzeru ar medu, ir ūdens. Bet tādas neēšanas dienas man nav bieži – varbūt reizi nedēļā.

Kuņģim nepatīk, ja neēdam pusdienas?

Jā, un to mēs uzreiz sajūtam. Kad neēd pusdienas, cilvēks vakariņās apēd divreiz vairāk. Un ēd ātrāk, jo visu dienu nav ēdis, kuņģis sauc: dod man ēst! Skābe ir palielināta, vajag dabūt sāta sajūtu. Tad ātri, ātri saēdas, vēl uz dīvāna pie TV kaut ko ēd… Tas, protams, nav pareizi.

Man paveicies, ka četras darbdienas pusdienas man ir, brokastis paēdu pa ceļam no mājām, un vakariņas vienmēr ir ļoti veselīgas – manai sievai patīk veselīgs dzīvesveids. Dārzeņi, zaļumu salāti visos gadalaikos. Ziemā, rudenī vairāk parādās zupas – ar dārzeņiem, vistas fileju. Mazāk taukainu ēdienu. Darba nedēļā cenšamies ēst veselīgi un regulāri. Tāpēc jūtam, ka pirmdienā ir 2 kg plus, piektdienā – 2 kg mīnus… Jo sestdien un svētdien atļaujamies ēst vairāk un plašāk. Ja aizejam uz restorānu, varam arī iedzert kādu alkoholu.

Jums pašam ir bijušas kuņģa problēmas?

Protams. Un arī ir. Manējās vairāk saistās ar stresu – kā vispār cilvēkiem, kam ir liela slodze un atbildība. Stresa rezultāts ir palielināta kuņģa skābe, dedzinoša sajūta – tagad modernā atviļņa slimība.

Ēdot ļoti veselīgi, stress vienalga var kaitēt kuņģim?

Tas ir iespējams, jā. Pēkšņi dedzina, spiež, ir smaguma un žņaugšanas sajūta. To saka arī mani pacienti – ēd ļoti veselīgi, 4–5 reizes dienā, uzņem šķidrumu, sporto, daudz staigā, un tik un tā… Jā, tas lielā mērā ir no stresa. 40–50 % mūsu pacientu ir funkcionāli kuņģa un zarnu trakta traucējumi, kas saistīti ar stresu, ar laikapstākļiem, ar nervu sistēmu.

Kāda ir labākā diēta, kas ir izdomāta? 

Visās valodās ir teiciens “vecas lietas vienmēr ir vērtīgākas”. Manuprāt, nav labākas diētas par Vidusjūras diētu – tā ir sabalansēta. Ir gan fiziskā aktivitāte, gan graudu lietošana, ogļhidrātu un olbaltumvielu lietošana – un tauku lietošana, kas arī nepieciešama organismam. Nevaram ziemā neēst nekādus taukus! Tos vajag, lai dabūtu enerģiju un siltumu. Arī šobrīd, modernajos laikos, uzskatu, ka tā ir vislabākā diēta.

No Vidusjūras diētas ņemam to uztura piramīdu – katru dienu jāēd saknes, zaļumi, olbaltumvielas. Ogļhidrātiem jābūt mazāk, bet tie jāēd vairāk nekā taukains ēdiens – treknajam ēdienam ir mazs stūrītis piramīdas augšgalā (tātad vienu vai divas reizes mēnesī). Arī ģimenē mēģinām to izpildīt – katru dienu zaļumi, paliela bļoda dārzeņu: tomāti, salātlapas, pētersīļi, piparmētra, gurķītis. Ja apnīk, mainām – vārām, grilējam. Divreiz nedēļā obligāti zivis – vienreiz balto zivi, vienreiz sarkano. Grilēts lasis ir mazāk taukains, turklāt tur ir daudz Omega 3 – sirdij, imūnsistēmai.  Reizi vai divas nedēļā mums ir vista – fileja; gaļu ēdam reizi nedēļā, un viena ir tikai dārzeņu diena. Ogļhidrāti, maize – tas ir tikai brīvdienās, teiksim, ikru maizīte.

Vidusjūras diēta ir laba, jo sabalansē to, kas nepieciešams organismam, un arī ļoti laba kuņģa un zarnu trakta darbībai. Ja ir aizcietējumi, tā uzlabo vēdera izeju, jo cilvēks mazāk lieto miltu izstrādājumus – bāze ir saknes, augļi, tātad šķiedrvielas. Tāpat ar holesterīna līmeni. Tagad ir atklājumi, ka holesterīna problēma ir tikai iedzimta. Ir cilvēki, kam tas ir paaugstināts 20 gadu vecumā, un cilvēki, kuriem ir 80, bet tikko parādījies. Kad organisms noveco, tas ir normāli. Bet 20, 30 gadu vecumā vai pat 15 gados – tas ir ģimenē iedzimts. Līdz ar to pārtikas ietekme nav tik būtiska. Tomēr labāk būtu staigāt ar kopējo holesterīnu 6, nevis 9… Tā ir liela starpība. Dabūt sirds slimības – išēmiju, stenozi vai infarktu – 40 gadu vecumā vai 60 gadu vecumā – ir atšķirība.

Tāpēc šī diēta ir laba arī sirds veselībai. Un vispār fiziskajai formai, ja gribam domāt par savu izskatu. Kas dod to lielo vēderu? Ogļhidrāti ir numur viens, saldumus ieskaitot. Protams, alkohols, arī alus, tāpēc daudziem ir tā sauktais alus vēders.

Katram pacientam stāstāt par ēdienu?

Es cenšos. Bet taču neklausa!

Man ir arī saraksti ar diētām, kas jāievēro uz laiku. Piemēram, paciente, kurai bija 27 kg liekā svara, zaudēja septiņpadsmit. Vienkārši sakārtojot ēdienreižu biežumu, apjomu, bez ogļhidrātiem, arī saldumiem, ar šķiedrvielām un šķidrumu. Tas ne tikai izārstēja kuņģīti, noņēma skābi, bet arī lieko svaru. Bet jautājums, vai cilvēks gatavs to izpildīt. Cilvēks strikti ievēro diētu vienu nedēļu, dzer zāles, pēc divām viņam paliek labāk… Tad atkal sāk ēst, ko grib. Tādā gadījumā pēc zāļu kursa cilvēks jūtas vesels, bet pēc 2–3 nedēļām kuņģa skābes līmenis būs atgriezies.

Pierasts, ka par holesterīnu runā kardiologi. Kā holesterīns ienāk jūsu darba ikdienā? Žultsakmeņi, piemēram, arī varot rasties no holesterīna.

Tas ir citādi. Žultsakmeņi vairāk saistās ar žultspūšļa darbību un sabiezētu žulti. Tie var būt saistīti ar holesterīnu, kas ir šiem akmeņiem pamatā, vai kalcinātu – tad tie ir cietāki akmentiņi. To arī vajag pieminēt, ka tas ir ģenētiski – iemesls numur viens. Iemesls numur divi – ja žultspūslis strādā lēni, žults plūsma ir vāja, žults sabiezē, un tad veidojas šie akmentiņi. Lielā mērā savā praksē redzu, ka tie ir cilvēkiem, kuru vecākiem ir žultspūšļa slimības. Tas var parādīties arī sievietēm pēc grūtniecības – mehāniska ietekme uz vēdera orgāniem, organisms strādā citādi, veidojas žultsakmeņi, bet arī tas ir ģenētiski.

Lielā mērā varam uzzināt par predispozīciju pret visām slimībām, tāpat kā par diabētu, par sirds slimībām, nieru un žultsakmeņu kaitēm. Tāpat arī kuņģa un zarnu slimībām, aizkuņģa dziedzera vai kuņģa vēzi. Mūsdienās ir ģenētiskie testi, ko var veikt, lai to noskaidrotu.

Ir slimības, kuras jums vislabāk patīk ārstēt, jo tās vislabāk ārstējamas?

Jā! Visvieglāk var izārstēt – un cilvēki jūt gandarījumu par atveseļošanos – kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas. Cilvēks jau pirmajā nedēļā jūtas citādi.

Visgrūtāk ārstēt kuņģa un zarnu trakta funkcionālos traucējumus. Parasti nevaram atrast iemeslus – tas ir psihoemocionāls, psihosociāls, tas ir kaut kas cilvēka ikdienas dzīvē. Un ne visi piekrīt, ja viņiem ir vēdera pūšanās, mainīga vēdera izeja vai spiediena sajūta, ka tas saistīts tikai ar nervu sistēmu. Tas ir visgrūtāk. Es uzskatu, ka esmu labs ārsts, – un arī esmu, man ir daudz pacientu, kuri cits citam mani iesaka.

Nākamgad būs 20 gadu darba prakse, pieredze ir liela. Bet, ja redzu pacientu ar kuņģa un zarnu trakta traucējumiem, es droši varu būt viens no sliktākajiem ārstiem viņa dzīvē, noteikti! Jo cilvēki ar šo diagnozi nāk no mūsu slavenākajiem ārstiem – profesora Danilāna, Lejas vai citiem – pie manis vai no manis pie viņiem un stāsta, ka dakteris prasa lielu naudu, izraksta dārgas zāles, bet tas nepalīdz. Kas par dakteri viņš ir?! Ir grūti ārstēt slimību, kas nepāriet mēnešiem, atšķirībā no galvassāpēm, pret kurām iedzer tableti un pāriet.

Nervu sistēmā tas iet dziļumā, jo pacients netiek galā ar savām vēdera izejas problēmām. Pūšanās, duršanas sajūta, jāskrien uz tualeti pēkšņi – tas dzen cilvēku nopietnā stresā, viņam ir depresija, kam viņš savukārt arī netic… Jo “man taču ir labs darbs, laba ģimene, bērni mācās labi, es atpūšos bieži”. Tad es saku: okei, parunāsim, ko jūs darāt katru dienu! No milzīgas slodzes slimo cilvēks, ir pārslodze! Rezultātā organisms saka – pietiek! Gribu gulēt astoņas stundas, nevis sešas, gribu katru dienu divas stundas staigāt svaigā gaisā, negribu sēdēt tikai pie stūres, gribu dzīvi bez stresa.

Cilvēki nesaprot, ka jāpaņem pauze. Man, ārstam, arī ir tā, ka es saprotu, ka tagad nedēļu negribu satikt nevienu cilvēku, tikai savu ģimeni un viss. Tas ir nepieciešams. Bet vai mēs zinām to momentu, kad to vajag darīt? Ne vienmēr. Tāpēc ir šīs veselības problēmas. Protams, kad nepāriet, cilvēks sāk domāt par vēzi, par onkoloģiju. Nonāk aplī, kur visas domas ir sliktas. Ārstēšana ir psihoemocionāla, parasti tas nozīmē diētu, diemžēl reizēm jālieto antidepresanti un simptomātiskie līdzekļi pret vēdera pūšanos – mikroflora, probiotikas un tamlīdzīgi.

Kuri medikamenti kuņģim ļoti nepatīk?

Vispirms ļoti svarīgi ir saprast, ka jebkurš medikaments sastāv no ķīmiskas vielas. Daudzas zāles mēs dabūjam no dabas, bet viss ir pārstrādāts, lai būtu patērējams kā medikaments. Jautājums – kas ir sastāvā? Visi pretsāpju līdzekļi, īpaši nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – ibumetīna grupa ar daudz dažādiem nosaukumiem –, tie visi palielina skābi kuņģī. Ja dzer medikamentus tukšā dūšā – esmu redzējis kuņģus, pilnus ar čūlām, erozijām. Jēlumi, iekaisumi, asiņošanas pazīmju punkti…

Cilvēki, kuriem ir mugurkaula problēmas, locītavu problēmas, vecuma sāpes – pirmais, ko viņš domā, pamostoties no rīta, viņš negrib ēst, viņš grib dabūt projām tās savas sāpes! Un, ja to dara atkārtoti, sākas problēmas. Erozijas var būt ne tikai kuņģī, bet arī tievajā zarnā, resnajā zarnā, var izraisīt vēdera izejas problēmas, čūlas – esmu redzējis arī čūlas ar asiņošanu no pretsāpju līdzekļu hroniskas lietošanas.

Vēl C vitamīns, starp citu, kuņģim nepatīk. Visi skābie produkti. Antibiotikas var ietekmēt kuņģi un mikrofloru. Arī hormonu tabletītes. Bet visindīgākā, visspēcīgākā iedarbība ir pretsāpju līdzekļiem. Un, protams, ķīmijterapijai.

Brokastis ir jāēd?

Domāju, ka tā ir vissvarīgākā ēdienreize. Bet daudzi cilvēki brokastis ēst nemaz negrib. Arī es bērnībā neēdu brokastis. Bet, ja tu ēd brokastis un ēd pusdienas, vakariņas tu ēdīsi ne tik ātri un ne tik daudz.

Daudzi mani pacieti, kuri neēd brokastis, dzer kafiju tukšā dūšā, un viņiem ir sūdzības par dedzināšanu, spiedīgām sajūtām. Vai, piemēram, neēd arī pusdienas, tikai vakariņas. Bet ir jāēd regulārāk! Mazāk, bet regulāri, ik pa trim stundām – vismaz kādu augli. Ir jāguļ naktīs, jāatpūšas, nedrīkst stresot. Šo es varētu runāt un runāt uz riņķi vien.

Tad jau pie jums biežāk atnāk tie, kas ir tievi un maz ēd…

Jā, pareizi. Tie, kam ir liekais svars, parasti nāk kaut kā nopietnāka dēļ un līdz ar to meklē, kā dabūt nost lieko svaru. Tad pirmais jautājums ir – izmeklēt, otrais – kā varam palīdzēt. Vai jāsūta pie dietologa, uztura speciālista vai pie ķirurga. Ķirurgs var ielikt vai nu endobalonu, kas var gada laikā samazināt līdz 20 kg svara, vai jātaisa kuņģa samazināšanas operācija. Šo cilvēku nav tik daudz. Nāk normāla, vidēja svara cilvēki ar tiešām neregulāru dzīvesveidu – neregulāras ēdienreizes, nepietiekams miegs.

Kādas sūdzības būtu gana nopietnas, bet cilvēki tās neuztver nopietni?

Tāda varētu būt mainīga vēdera izeja ar ik palaikam asins piejaukumu.

Simptoms, kam par iemeslu var būt resnās zarnas vēzis. Cilvēki domā – es paēdu, piemēram, bietes, tāpēc man ir caureja. Nākamajā dienā cietāk – es ēdu maizi. Trešajā dienā nav, pēc trim četrām dienām asinis: oi, man taču ir hemoroīdi visu mūžu! Pie manis atnāk cilvēks, kam resnajā zarnā ir veidojums, liels. Nesakiet man, ka jums nav vismaz gadu asiņu piejaukums fēcēs! Ko jūs gaidījāt, es saku. “Man ir hemoroīdi visu mūžu, ik pa laikam bija asinis…”

Tāpēc cilvēkiem pēc 40–45 gadu vecuma – literatūra saka no 50, bet es iesaku agrāk –, ja pēkšņi mainās vēdera izeja, gan biežums, gan forma, ēdot to pašu, ko parasti, kas mums garšo, un parādās svaigas asinis, ir jāskrien pie gastroenterologa! Ja tās asinis nāk un nāk, katru vai katru otro dienu – nav jāgaida, mīļais draugs! Kamēr nav pēdējā stadija vai vidēja stadija, lai nav metastāzes.

Tas ir ļoti svarīgi jebkurā vecumā. Par to jums arī jāraksta: nav slikti apskatīt, kas ir podā pēc mums! Cilvēkiem dažkārt nav laika. Bet ir jāskatās uz to salvetīti, ar ko slaukās, un jāskatās, kas tur ir iekšā podā.

Vēl viens ļoti svarīgs signāls ir svara zudums. Cilvēks ēd tāpat kā vienmēr, un divu trīs mēnešu laikā bez kādām sūdzībām ir samazinājies svars. Ja mēnesī zaudējat 5 kg, neko nemainot, tad tas arī ir trauksmes signāls. Ir jāiet pie gastroenterologa! Iemesls var būt aizkuņģa dziedzeris, un iemesls var būt kuņģis.

Ja ir kuņģa patoloģija – saslimšana ar nopietnu slimību – vai aizkuņģa dziedzeris – mazspēja plus iespējama onkoloģija –, tad pirmās pazīmes nav sāpes vai smaguma sajūta. Smaguma sajūta un sāpes var būt tikai otrajā vai trešajā stadijā. Sākumā cilvēki neko nezina. Tāpēc redzam, ka atklāj cilvēkam aizkuņģa dziedzera vēzi un pēc mēneša viņš nomirst.  Neko vairs nespēja izdarīt. Tāpat ar kuņģi – trīs mēnešu vai pusgada laikā aiziet.

Nevienam nepārmetu, bet saku – mums ir jāskatās līdzi! Ir ļoti svarīgi apskatīt arī mēli. Ar to es sāku sarunu ar katru pacientu – parādiet mēli! Aplikumi, krāsa, arī mēles reljefs – tas viss norāda kaut ko ar savām izmaiņām. Labi, no rīta ir balta, īpaši cilvēkiem, kuri elpo caur muti, – tad mēle var būt sausāka vai aplikta. Bet, ja ir balts aplikums un jums ir spiedīga sajūta, tas var būt kuņģa skābes dēļ, gastrīts, kuņģa čūla. Arī elpa ir ļoti svarīga: slikta elpa, ar skābes vai asu smaku. Ir dažādas lietas, par ko cilvēkiem jādomā. Ne vienmēr mēs varam pateikt – ai, zobus nemazgāju, tāpēc. Var būt arī iekaisis zobs, kas dod sliktu elpu, bet vismaz ir jāsāk par to domāt! Aiziet pie stomatologa, bet varbūt vajag arī gastroenterologu.

Ceturtā lieta – ja pēkšņi cilvēks sāk just, ka ir rīšanas traucējumi. Pakāpeniski, ne pēkšņi. Disfāgija. Tas varētu būt jebkurā līmenī: kakla līmenī, barības vada – krūšu līmenī un starp kuņģi un barības vadu. Tad nav jāgaida, ir jāaiziet pie gastroenterologa. Var gadīties vienu reizi – ēdu sausu gaļu, šašliku… Bet, ja jūtat, ka tā ir vienmēr ar sausiem produktiem, tā nav jābūt!

Atgriežoties pie asins piejaukuma vēdera izejā, īpaši iesaku tam pievērst uzmanību cilvēkiem pēc četrdesmit. Jā, ir atklāts resnās zarnas vēzis arī 23 gadu vecumā. Retāk, bet ir. Bija arī astoņpadsmitgadīgam pacientam.

Ko jūs domājat par badošanos?

Par to ir vairāki pētījumi. Tagad ir modē badošanās – fasting diēta. Teikšu godīgi, tas varētu būt labi cilvēkiem, kam ir aizkuņģa dziedzera problēmas. Pēc būtības šī diēta atļauj ēst pēc pusdienas, šīs 6–8 stundas no divpadsmitiem, vieniem līdz sešiem vakarā. Ja visi ēdam tā, protams, mēs zaudēsim lieko svaru. Kāpēc? Šajā laikā cilvēks ir aktīvs, vienalga, strādā smadzenes vai viņš kustas, iet uz darbu, uz mājām – nodedzina kalorijas. Ja ēd pēc sešiem, sēž mājās un neko nedara, tad protams, to visu sakrāj. Šī diēta dod atslodzi organismam, un pēc kāda laika organisms sāk ēdienu, tās kalorijas, kas uzņemtas šajās sešās stundās, izmantot vienmērīgi: pa dienu, vakarpusē un arī guļot pa nakti. Arī naktī vajag kalorijas – strādā smadzenes, asinsrite, miega dziļajai elpošanai vajag kalorijas.

Tā kā šī diēta varētu būt laba. Ir daudz pētījumu – gan ar cilvēkiem, gan laboratorijas dzīvniekiem, žurkām, kas pierāda, ka badošanās pagarina dzīves ilgumu. Bet es vienmēr saku: jāizvērtē individuāli. Tā ar katru diētu – Stokholmas diētu, keto diētu. Visas šīs lietas dažiem cilvēkiem dod rezultātu. Bet ne visiem. Tāpēc ir uztura speciālisti vai dietologi, mūsdienās var veikt asins analīzes, lai redzētu, kuri produkti cilvēkiem ir piemērotāki, kaitīgāki, alerģiski vai nepanesami.

Jebkurā gadījumā ir jāskatās individuāli. Ja cilvēkam ir, piemēram, atvilnis vai kuņģa čūla, vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, badošanās viņam nebūs laba. Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas vai iekaisuma gadījumā ir labi, ja cilvēks ēd biežāk. Daudzi to izārstē bez zālēm, vienkārši ēdot piecreiz dienā mazākas porcijas, un neuzzina vai aizmirst, ka viņiem ir čūla. Pēc dažiem gadiem endoskopijā mēs redzam, ka tā čūla kādreiz ir bijusi.

Par helikobaktērijām. Tas bija tik moderns temats pirms gadiem divdesmit, bet tagad pieklusis. Toties tagad ir mikrobioms.

Tikko atgriezos no gastroenterologu kongresa Vīnē, un es neteiktu, ka par helikobaktērijām tur bija maz lekciju vai maz pētījumu. Tagad meklējam veidus, kā tās ārstēt dažādos reģionos, piemēram, Āfrikā daži medikamenti, antibiotiskie preparāti vairs nedarbojas. Cilvēki tos lieto par daudz, pie jebkurām slimībām, baktērijas kļūst rezistentas. Tiek atklāti jauni medikamenti, ir pētījumi, kā zāles kombinēt, lai helikobaktēriju saslimšanas izārstētu. Tie ir jauni izaicinājumi.

Jauni pētījumi pierāda, ka ar šo infekciju lielā mērā ir saistīts kuņģa vēzis. To esamība par 90–100 % ietekmē divpadsmitpirkstu zarnas čūlas veidošanos, par 80 % – kuņģa čūlas. Tās var veidot hronisku gastrītu, kas, lietojot, piemēram, kādus medikamentus, rada erozijas – stadiju pirms čūlas. Ar laiku šī baktērija var izraisīt arī atrofiju kuņģī, atrofija nozīmē novecošanu. Ja ir kuņģa atrofija, ap 70–80 % ir lielāks risks dabūt kuņģa vēzi.

Par mikrobioma “popularitāti”. Tas, manuprāt, ir, pateicoties milzīgai naudai, ko pētījumos iegulda farmācijas kompānijas. Un tas ir arī modes jautājums. Jo tagad pieeja ir tāda, ka pie jebkuras kuņģa un zarnu trakta slimības mēs varam dot probiotikas. Dodam baktērijas – pienskābes un dažādas citas baktērijas –, lai samazinātu vēdera pūšanos, kairinātās zarnas sindromu, lai uzlabotu imūnsistēmu. Tagad dod probiotikas, pat ja cilvēkam ir herpes! Mēs dodam, ja ir iekaisīgas zarnu slimības, gastrīts – šīs baktērijas palīdz sagremot ēdienu.

Līdz ar to ejam uz to, ka tūlīt būs universāli bezrecepšu medikamenti, ko piedāvā dažādas firmas dažādās formās par dažādām cenām, ko cilvēki var lietot, lai atvieglotu dzīvi.

Protams, es kā ārsts skatos, kā paši savu iekšējo mikrobiomu varam barot ar ēšanu, savu pārtiku. Ēdam skābpiena produktus – kefīru, biezpienu. Arī tur atrodas tā mikroflora. Preparātos šīs vielas ir koncentrētā daudzumā. Kurš var apēst, teiksim, kilogramu biezpiena dienā? Vai divus trīs litrus kefīra izdzert. Biezpienā un kefīrā ir arī cukuri iekšā, tas var radīt vēdera pūšanos. Bet tagad ir mikrofloras preparāti bez laktozes. Līdz ar to labāk paņemt kapsuliņu, nekā dzert tos divus litrus.

Notiek arī pētījumi par to, ar kurām konkrētām labajām baktērijām varam ārstēt to vai citu slimību. Notiek, piemēram, arī pētījumi par mikrobioma baktērijām, ar kurām varētu ārstēt melanomu, tātad ārstēt vēzi.

Teiciens “kuņģis ar visu tiks galā” atbilst patiesībai?

Jā. Ja godīgi, mēs redzam, ka daži cilvēki var akmentiņus ēst un viņiem viss ir kārtībā. Kuņģim ir ļoti liela privilēģija – tur ir skābes. Un skābēm pretī nekas nevar stāties. Skāba vide pH 1,5 – pH 2, kāda ir kuņģī, var sadalīt visu.

Mana pieredze – ziniet, kāpēc man šeit darbā ir tāds uzvalks un tādas kurpes? Kad biju jauns ārsts, man likās, ka man vajag labas kurpes, negribu valkāt čības! Kad strādāju ar aparātu, ar kuru paņem kuņģa sulu, nopilēja daži pilieni… Un – uzreiz drēbes ir sabojātas, kurpes ir sabojātas! Vai caurums, vai krāsa pazūd – momentā! Tik spēcīga ir kuņģa sula. Jā, pēc būtības kuņģis ar visu tiks galā. Taisnība.

Ar ko mēs visvairāk maitājam kuņģi? Alkohols, citi produkti – kas dara kuņģim visvairāk pāri?

Neteikšu, ka alkohols dara pāri kuņģim, esmu redzējis alkoholiķus ar ļoti labu kuņģi. Varbūt viņam ir čūla no helikobaktērijām, ko viņš nejūt, jo nepārtraukti lieto alkoholu, ar spirtu dezinficē, un čūla sēž tur bez iekaisuma. Alkohols varētu ietekmēt skābes līmeni, arī tad, ja ir atvilnis, īpaši gāzētie alkoholi. Prosecco, ko sievietes mīl, šampanietis, skābs vīns, alus. Alus visvairāk dod skābes palielināšanos, atvilni, atraugas.

Kuņģis pats par sevi ir muskulatūra – ja ēdat tik daudz kā sakļauta dūre, tad varat ēst jebkuru ēdienu! Bet – tikai tādā lielumā, tad jūs jūtaties labi. Tad kuņģim nav problēmu. Taču pasākumos apēdam pat trīs dūru daudzumā un vēl vairāk!

Ja ēdam sabalansēti, nav problēmu. Arī ass ēdiens nav problēma kuņģim, ja kuņģis ir trenēts. Indieši ēd asus ēdienus kopš bērnības, dod bērniem čili ar karotīti. Kas viņam notiks? Nekas nenotiks. Ja mēs aizbraucam uz Indiju pirmoreiz, pirmajā dienā sēžam 24 stundas tualetē, kamēr iztīrīsies zarnu trakts. Organismam jāpierod. Protams, ja parādās čūla vai dedzināšana, tādi produkti ir jāaizliedz. Bet saku godīgi – kad biju jauns ārsts, pieturējos pie tā, kas rakstīts, ko drīkst dot ēst. Tagad es saku pacientam: ievērojiet diētu, bet, kad jutīsities labi, pamēģiniet atjaunot iepriekšējo ēdienkarti, ēdiet to, kas jums garšo! Bet atkal – ne tik daudz, nesakombinējot visu slikto kopā.

Tā ka mani uzskati ar laiku mainās. Es arī redzu un skatos pacientu kuņģus. Reizēm ir tādas sūdzības, ka es domāju – nezinu, kas tajā kuņģī būs… Būs sabojāts un jāoperē. Kuņģis izskatās perfekti, un ar tādām sūdzībām! Nāk cits – viņam tikai spiež. Un tu redzi tādas problēmas – nu, kā viņš vispār staigā!

Tā ka, pirmkārt, mums ir jāskatās tā ēšanas piramīda, tad ģenētiskā predispozīcija. Un trešais – jāskatās uz pietiekamu miegu. Tas, kas vissliktāk ietekmē kuņģi, ir negulēšana. Kvalitatīvam miegam jābūt 7–8 stundas dienā; 5–6 stundas dziļā miega – tas ir labākais ārstēšanas līdzeklis jebkurai problēmai.

Par kuņģi jau cilvēki saprot, kas tur notiek. Bet kas notiek aizkuņģa dziedzerī?

Aizkuņģa dziedzerim ir divas nopietnas problēmas. Pirmais – akūts pankreatīts, tātad akūts aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas varētu būt letāls. Iemesli dažādi. Viens no iemesliem var būt dzeršana – vienreiz dzīvē, un ar to arī pietiek. Vai apēst kādreiz kaut ko ļoti taukainu kā lasi, un tas izraisa pankreatītu. Vai cilvēkam ir akmentiņš žultspūslī, ko viņš pat nezina. Tik neliels akmentiņš, bet, kad ka tas ieiet žultsvadā, to nosprosto, un aizkuņģa dziedzeris vairs nevar izdalīt savas sulas, tās paliek iekšā, un rodas akūts iekaisums. Parasti tas sākas ar ļoti spēcīgām sāpēm pie krūškurvja, kuņģa vidusdaļā, augšdaļā, un tās var izstarot uz muguras vidusdaļu, starp pleciem. Sāpes paliek tik spēcīgas, ka nav izturamas, tad arī cilvēks nonāk slimnīcā.

Otrs, kas būtu nopietns, vēlu atrasts aizkuņģa dziedzera vēzis. Tas var būt veidojums kaut kur, kas neietekmē dziedzera funkcijas. Cilvēks ēd, ēd, bet organisms reaģē, vēzis dod svara zudumu.

Par trešo – tā ir mazspēja. Aizkuņģa dziedzerim ir divas funkcijas – endokrīnā un eksokrīnā. Endokrīnā – visi hormoni, kas rūpējas par mūsu cukura līmeni, visi iekšēji asinīs izdalītie hormoni, kas ir svarīgi mūsu ikdienas dzīvei. Eksokrīnā – saistīta ar fermentiem. Šeit runājam par spēju sagremot ogļhidrātus, taukus, visu, ko ēdam. Ja dziedzerim ir mazspēja – ja ilgstoši ir cukura diabēts, ja ilgstoši lieto alkoholu, lieto toksiskas vielas, dzīvo toksiskā vidē (piemēram, krāsotājs, kurš visu mūžu nelieto masku) –, arī var dabūt pankreatītu vai aknu bojājumus. Jo indes visu laiku aiziet asinīs.

Ar laiku tas var izraisīt endokrīno vai eksokrīno mazspēju. Ja tā ir endokrīnā, tad ir cukura diabēts, ja eksokrīnā, tad cilvēks vairs nesagremo ēdienu. Un tāpēc, ēdot kaut ko treknu vai lielas porcijas, cilvēks var just, ka viņam ir smaguma sajūta, iespējama šausmīga pūšanās un ar putrveida vēdera izeju, ar traki nepatīkamu smaku. Fermentu ir tik maz, ka nevar sagremot. Tāpēc ir jādzer fermenti papildus pie ēdienreizes, lai cilvēks var sagremot. Eksokrīnā mazspēja tātad varētu būt gan ar pūšanos, gan smaguma sajūtu, gan taukainu, mīkstu vēdera izeju – tie ir simptomi.

Latvijā aizkuņģa dziedzera vēzis ir samērā reti. Visvairāk ir hroniskais pankreatīts, tā ir daudz, un 70–80 % gadījumu iemesls ir alkohols. Akūts pankreatīts ir problēma, kas var piemeklēt reizi dzīvē, un, ja veiksmīgi, tad ātri pāriet. Ja neveiksmīgi, var būt pat letāls, jo ir tik spēcīgs iekaisums, ka izraisa nekrozi. Tiek pilnīgi bojāts aizkuņģa dziedzeris, un cilvēks nevar dzīvot bez aizkuņģa dziedzera. Bez daļas var, bet ne bez visa.

Attīrīšanās kūres – vai cilvēkam vispār vajag attīrīties?

Tās gan ir muļķības! Daži cilvēki saka – es braucu uz Indiju vai kaut kur, mēnesi ēdam rīsus, soju, dzeram kaut kādu šķidrumu… Dzer arī bērzu sulas tepat, protams, tas izraisa čurāšanu vairāk, iztīra asinis. Kad mums ir vīruss, visi dzeram tik daudz šķidruma, tējas un vitamīnus. Tad mēs arī attīrāmies.

Jā, arī, kad ēdam arbūzu. Arī, kad cilvēkam ir caureja – piecas septiņas reizes dienā, tur nekas nepaliek tievajā zarnā. Es taču taisu kolonoskopiju, dodu zāles, lai sagatavotu kolonoskopijai – viņš izdzer zāles, vienu dienu viņam ir caureja, nākamajā dienā zarna ir tīra!

Attīrīšanās ir arī, ja reizi gadā aizbrauc paēst kaut kur veselīgi, pastaigāt svaigā gaisā, padzert labas, dabiskas sulas. Ja padzer netradicionālās medicīnas preparātus, kas izraisa nedaudz caureju. Padzer kaut kādus vitamīnus, ēd normāli un guļ normāli – tā arī ir attīrīšanās!

Žultspūsli mēs vēl nepieminējām…

Žultspūslim ir viena funkcija – sakrāt no aknām žultsskābes un tās izdalīt, kad cilvēks sāk ēst. Kad mums sāk kustēties mute, tad tās izdalīt. Un izdalīt vairāk, kad ēdam kaut ko taukainu, treknu, lai šo ēdienu varam sagremot. Ja ir žultsakmens, lūdzu, neēdiet treknu, jo tas pastiprina šo žultspūšļa funkciju, un jūs varat dabūt sāpes, vēdera pūšanos vai caureju.

Akūtu holecistītu – žultspūšļa iekaisumu – lielā mērā saista ar to, ka mums žultspūslī ir vai nu akmentiņš, vai sabiezēta žults, kas neiet ārā viegli un rezultātā izraisa iekaisumu. Tad ir sabiezēta žultspūšļa siena, simptomi ir temperatūra, sāpes labajā paribē – ir jāizoperē žultspūslis.

Otrais – ja cilvēkam ir akmentiņš, ar kuru staigā gadiem nezinot, tas ir liels un, paldies Dievam, nav tik maziņš, lai aizietu pa kopējo žultsvadu un izraisītu problēmas, tad parasti laiku pa laikam jūt smaguma sajūtu vai spazmas labajā paribē, tās augšdaļā vēdera dobumā. Protams, var būt pūšanās vai smaguma sajūta pēc ēšanas, negaidīta caureja – arī tas varētu būt saistīts ar žultspūsli.

Uzskatu, ka pēc 40 gadiem katram cilvēkam reizi gadā vai divos ir jāuztaisa ultrasonogrāfija, tur var apskatīt gan aknas, gan žultspūsli, daļēji arī aizkuņģa dziedzeri. Un cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma nebūtu slikti reizi gadā uztaisīt pilnās asinsainas analīzi, pārbaudīt holesterīnu. Vīriešiem pārbaudīt prostatu, sievietēm aiziet pie ginekologa, pārbaudīt, kas ir ar krūtīm. Domāt mazliet plašāk par obligāto veselības pārbaudi.

Kas jauns un lielisks ir parādījies no aparātiem, ar ko jūs strādājat?

Es esmu endoskopists. Sāku strādāt šeit, Diagnostikas centrā, 2003. vai 2004. gadā. Biju pēdējo gadu rezidentūrā, un man bija jāstrādā ar fibroaparātu – tātad jāskatās ar acīm. Ne ar lielo videoekrānu. Kas ļoti atvieglo dzīvi – tās ir tehnoloģijas. Var precizēt patoloģijas, jo bilde ir palielināta, liela uz ekrāna. Nāk klāt arī NBI – iekrāsošana, ir vairākas funkcijas, ar kurām vari noskaidrot, vai tas veidojums ir labdabīgs vai ļaundabīgs. Ar krāsām var identificēt sīkas patoloģijas, ko agrāk nevarēja redzēt.

Tagad ir mākslīgā intelekta endoskopija, ar to nesen sākām Latvijā trenēties – aparāts pats dod gan skaņu, gan zīmi, ka, lūk, šeit ir jāskatās. Redzam, ka ir polips, kam agrāk paietu garām.

Protams, kas var būt labāks par magnētisko rezonansi! Vienubrīd bijām laimīgi, ka mums ir datortomogrāfija, jo tajā redzam visu. Tagad redzam, ka to, ko tomogrāfijā nevar redzēt, var ar rezonansi. Un ar katru rezonansi nāk jaunas funkcijas. Arī endoskopijai ir jaunas funkcijas.

Protams, procedūras atbrīvo – es nevaru iedomāties uztaisīt dienā 20 izmeklējumus ar acīm kā agrāk. Tagad mēs to varam.

Interesanti, ka arī jūsu jomā tik liela nozīme ir iedzimtībai.

Ja ģimenes anamnēzē ap 40 gadiem mammai vai tēvam ir bijis žultsakmens, aizejiet uz sonogrāfiju! Ja jūsu vecākiem ap 50 gadiem ir bijis kuņģa vēzis, vajag ap 30 gadu vecumā pirmoreiz un tad ik pa trim gadiem uztaisīt endoskopiju. Ja dzimtā ir bijis resnās zarnas vai aizkuņģa dziedzera vēzis, tāpat ir reizi gadā jāiet uz sonogrāfiju, jāiet pie daktera un jārunā par to.

Mums ir jāsāk domāt laikus – profilaktiski. Lai katru lietu atklātu daudz agrāk, sākuma stadijā. Lai Latvijā nav tik daudz jātērē naudas medicīnai, lai tā aiziet kaut kur citur: sportam, veselīgam dzīvesveidam. Un otrais – lai nebūtu tik daudz miršanas gadījumu. Pie mums onkoloģijā un sirds slimībās ir vēl augsts miršanas procents, salīdzinot ar Eiropas attīstītākajām valstīm, Angliju vai Franciju, piemēram.

Ir tik daudz bezrecepšu medikamentu kuņģa problēmām. Ko jūs par tiem domājat?

Ar tiem var mēģināt ārstēt vieglus simptomus. Bet ne gadiem ilgi. Katram medikamentam, vitamīnu preparātam lietošanas sākuma stadijā ir placebo efekts – mēs gribam ticēt, un tas nostrādā. Dod pozitīvu efektu, jo mēs domājam – man varētu būt vieglāk. Ja dakteris izraksta zāles, pirmajās nedēļās tās dod pozitīvu efektu, vēlāk vairs ne, cilvēks iet pie nākamā daktera – tas pats… Un katrs nākamais dakteris dod to pašu preparātu, tikai ar citu nosaukumu… Jo vajag taču, pacientam gribas atvieglot simptomus.

Uzskatu, ka medicīnas preparāti, vitamīni, viss, ko dzeram bez pārtraukuma, var arī kairināt kuņģi. Man bija paciente, kura četrus gadus bija dzērusi C vitamīnu. Protams, tagad gripas sezonā varam mēnesi vai divus padzert C vitamīnu. Es esmu arī par D vitamīnu lielajās devās rudens un ziemas sezonā. Taču cilvēki dzer uztura bagātinātājus par 200 eiro mēnesī! Bet iedomājieties, cik Omega 3 kapsulas jums jāizdzer, kaut tikpat labi varat apēst lasi vienreiz vai divreiz nedēļā – par to pašu naudu!