Sabiedrība

Latvijā plāno iegrožot ieceļotāju straumi no trešajām valstīm

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Tuvākajos mēnešos Iekšlietu ministrija nodos izskatīšanai valdībā migrācijas ierobežošanas plānu. Tas paredzēs ieviest kvotas ieceļotājiem no trešajām valstīm. Pirmo reizi arī noteiks valstis, kuru pilsoņiem būs liegts ieceļot Latvijā terorisma draudu dēļ, vēsta 360TV Ziņas.

Latvijā plāno iegrožot ieceļotāju straumi no treša...

Iekšlietu ministrijas skatījumā ir pienācis laiks noteikt stingrākas migrantu kvotas. Pašreiz Latvijā uzturas 110 tūkstoši ieceļotāju no trešajām valstīm, kas esot krietni par daudz mūsu nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju.

“Mums ir kopumā jāattiecas daudz stingrāk uz šim ieceļošanas iespējām. Ņemot vērā to, ka iestāžu kapacitāte jau ir sasniegusi savu maksimumu. Te būtu runa par iespējamām kvotām iespējamiem migrantiem, respektīvi, nosacījumiem cik tad daudz vispār var valstī ieceļot. Jo mēs redzam, ka šī atzīme jau faktiski ir sasniegta,” stāsta iekšlietu ministrs Jānis Dombrava. 

Nesen Tadžikistāna pievienota to valstu sarakstam, kuru piederīgie, ieceļojot Latvijā, tiek pakļauti padziļinātām Valsts drošības dienesta pārbaudēm. Šis saraksts varētu kļūt vēl garāks. Valsts drošības dienests brīdina par pieaugošiem terorisma draudiem, palielinoties ieceļotāju skaitam no islāma valstīm.

“Terorisma draudi ir klātesoši arī Latvijas drošības telpai. Mēs redzam, ka mūsu valstī pieaug iedzīvotāju skaits no Āzijas un Āfrikas valstīm, kurās dominējoša reliģija ir islāms. Rezultātā mums arī attiecīgi palielinās arī musulmaņu radikalizācijas draudi. Un vienlaicīgi mēs nevaram izslēgt citu ekstrēmu ideoloģiju klātbūtni,” tā Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.

Vēl viens jauninājums - pilnīgs liegums ieceļot Latvijā personām, kas nāk no reģioniem, kas saistīti ar terorismu. “Mēs redzam, ka ir pietiekami daudz šīs sagruvušās valstis, kur arī ir problēmas iegūt kvalitatīvu informāciju par personām. Gluži vienkārši tie dati tur trūkst. Tur nav kvalitatīva informācija, ko saņemt no policijas vai citām kompetentajām struktūrām. Un tāpēc mēs radām paši sev ļoti lielus drošības izaicinājumus, ja mēs atļaujam šādām personām ieceļot mūsu valstī,” papildina Dombrava.

Konkrētas valstis ministrs atteicās nosaukt. Taču runa varētu būt par tām, kurās plosās pilsoņu kari, uz kurām ANO sūta miera uzturētājus vai kuru valdības netiek galā ar teroristiskām organizācijām.