Kad vitamīnus var dabūt tikai ar recepti: kam un kāpēc tas vajadzīgs?

Pret recepti izsniedzami vitamīni

“Ir situācijas, kad ārsts lemj izrakstīt medikamentu, kas satur palielinātu vitamīnu devu, vai arī pacientam ir nepieciešami vitamīni tādā formā, kādā tie iespējami ātri uzsūcas organismā, piemēram, ampulās jeb injicējamu zāļu formā. Vitamīnus, kas reģistrēti kā medikamenti, parasti lieto konkrētu slimību terapijā vai arī tad, ja cilvēks slimo ilgstoši un organismu ir nepieciešams nodrošināt ar kādu noteiktu vitamīnu,” skaidro farmaceite Ieva Virza.

Nereti pieaugušajiem ārsti mēdz izrakstīt receptes D vitamīnam, arī maziem bērniem D vitamīna pilieni ir recepšu zāles. Savukārt C vitamīnu ampulu veidā ārsts var izrakstīt, piemēram, tad, ja ir nopietni traucēta šī vitamīna uzsūkšanās organismā. Dažkārt, ja ir konstatēts C vai B vitamīna deficīts, ir nepieciešamas izrakstīt infūzijas jeb šo vitamīnu intravenozu ievadīšanu, ko parasti veic medicīnas iestādē. 

Lai saprastu, ar ko vitamīni – uztura bagātinātāji – atšķiras no recepšu vitamīniem, jāzina, ka medikamentu reģistrācijai ir krietni stingrākas prasības. Farmaceite norāda: “Ja ražotājs lemj savu produktu reģistrēt kā medikamentu nevis uztura bagātinātāju, tam ir jāizpilda virkne atšķirīgu prasību, turklāt šiem medikamentam jāiziet nepieciešamās klīnisko pētījumu fāzes.”  

Vitamīni kā uztura bagātinātāji

Atšķirībā no zālēm, uztura bagātinātāju reģistrācijas procedūra ir vienkāršāka un tiem ir savs – Uztura bagātinātāju reģistrs. Farmaceite saka: “Ja vitamīni ir reģistrēti kā uztura bagātinātāji, tiem ir pārtikas produkta statuss. Jāsaprot, ka uztura bagātinātāji nav zāles un tātad – neārstē. Vairums vitamīnu patiešām ir reģistrēti kā uztura bagātinātāji un to lietošanas mērķis ir uztura papildināšana vai profilakse, piemēram, ziemas sezonā, kad  nav pieejami vitamīniem bagātie vietējie augļi un dārzeņi, kāda vitamīna papildināšanai organismā svarīgs ir uztura bagātinātājs.” 

Uz uztura bagātinātāja, kas atbilst reģistrācijas prasībām, iepakojuma nebūs norādīts, ka tas ārstē to vai citu slimību, taču var būt veselīguma norādes par pozitīvu ietekmi kādā noteiktā veidā, piemēram, ka D vitamīns var labvēlīgi ietekmēt imūnsistēmas darbību, kaulus.

Farmaceite vērš uzmanību uz to, ka Latvijas tirgū (tiesa, ne aptiekās) var ienākt uztura bagātinātāji, kas nav Latvijā reģistrēti. “Pirms iegādāties nezināmas izcelsmes uztura bagātinātāju, vajadzētu pārliecināties, ka tas ir atrodams Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā. Ja nav, jāpadomā, vai ir vērts riskēt, jo produkts var saturēt veselībai kaitīgas vielas.”

Vienu devu šo, vienu devu to?

Jāņem vērā, ka gan vitamīniem – medikamentiem, gan vitamīniem – uztura bagātinātājiem ir aktīvās vielas, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, var radīt nevēlamas blaknes vai, piemēram, kāda noteikta vitamīna pārprodukciju organismā. 
“Izvēloties uztura bagātinātāju, būtu svarīgi izpētīt sastāvu, un te noteikti var labi palīdzēt farmaceits. Iespējams, multivitamīni, ko klients vēlas iegādāties, satur vitamīnu, ko viņš jau lieto. Pārāk liela ik dienu uzņemta vitamīna deva var nodarīt kaitējumu veselībai. Piemēram, ja lieto multivitamīnu, kas satur D vitamīnu, un kalcija preparātu osteoporozes ārstēšanai, un ir vēlme vēl papildu dzert D vitamīnu, var izveidoties situācija, ka D vitamīna organismā ir par daudz un tas var radīt hiperkalcēmiju – pārmēru lielu kalcija koncentrāciju organismā. Rezultātā var paaugstināties asinsspiediens, pazust apetīte, rasties gremošanas traucējumi, aizcietējums. 

Jāņem vērā arī, ka, lietojot vairākus uztura bagātinātājus, kas paredzēti kādam noteiktam mērķim (matiem, kauliem, imunitātei), taču tiem ir, piemēram, vairākās vienādas sastāvdaļas, turklāt ikdienā tiek lietoti arī medikamenti, visi šie preparāti var nelabvēlīgi mijiedarboties un izraisīt blakusparādības. Arī šis ir svarīgs iemesls, kādēļ savas vēlmes un vajadzības ir jāizrunā ar farmaceitu, jāizstāsta gan par medikamentiem, gan vitamīniem vai vitamīnu un minerālvielu kompleksiem, ko jau lieto,” uzsver farmaceite Ieva Virza.