Mazpazīstamais karalis un palīgs - kvercetīns

Reklāmas projekts

Jauns.lv

Kvercetīns ir flavonoīds, kas atbildīgs par dažādām garšām un krāsām augos, tas atrodams augļos, dārzeņos, šokolādē, kaņepēs, sarkanvīnā, olīveļļā. To dēvē arī par P vitamīnu. Kvercetīnam sāka pievērst īpašu vērību, kad tika atklāts, ka tam ir spēcīga pretiekaisuma un imunitāti stiprinoša spēja.

Vai kvercetīnam piemīt antioksidanta īpašības?

Ir pierādīts, ka kvercetīns var darboties kā spēcīgs antioksidants. Kvercetīns ir polifenols, to raksturo savienojuma molekulārā struktūra, kas ļauj ziedot elektronu vai ūdeņraža atomu, lai neitralizētu brīvos radikāļus, nestabilas molekulas organismā, kas bojā šūnas, tādējādi izraisot slimības un novecošanos. Tieši tāpēc kvercetīnu uzskata par iedarbīgu antioksidantu. Kā zināms, brīvie radikāļi mūsu organismā izraisa iekaisumu, savukārt antioksidanti palīdz tos “nomedīt” un neitralizēt slimības izraisošos brīvos radikāļus.

Kādos gadījumos vēl var palīdzēt kvercetīns?

Pateicoties kvercetīna plašajai pretvīrusu darbībai, tas var kavēt vairākus patogēna virulences posmus – vīrusa iekļūšanu šūnā, tā replikāciju jeb vairošanos un proteīnu sintēzi. Šo terapeitisko efektu var pastiprināt, ja kvercetīnu uzņem kopā ar C vitamīnu.

Kvercetīns darbojas arī kā imūnmodulators, spēj novērst vīrusu iekļūšanu šūnās un to vairošanos. Turklāt tas var palīdzēt daudzu vīrusu infekciju gadījumos. Svarīgi uzsvērt, ka kvercetīna virucīdās īpašības darbojas arī pret SARS-Cov-2, būtiski palīdzot organismam ar pretiekaisuma un antioksidanta efektu.
Turklāt kvercetīns piesaista cinku un darbojas sinerģiski ar C vitamīnu – ja ir šāda kopīga iedarbība, organisms var maksimāli pretoties vīrusiem. Pašreizējās pandēmijas apstākļos šī viela ir īpaši nozīmīga, jo riska zonā nonāk oksidatīvais stress, iekaisuma procesi un asins sarecēšanas spēja.

Var teikt, ka kvercetīnam vajadzētu būt vienam no ikdienas komponentu klāsta, lai būtu maksimāli nodrošināta aizsardzība pret vīrusiem un vērtīgs ieguvums veselībai.

Kādos pārtikas produktos ir kvercetīns?

Āboli satur kvercetīnu, kā arī pektīnu, veselībai labvēlīgo šķiedrvielu. Lai ēdot ābolus gūtu pēc iespējas vairāk labuma, ko var sniegt kvercetīns, šos augļus baudiet nemizotus.
Iespējams, esat dzirdējuši, ka tumšā šokolāde satur spēcīgus antioksidantus. Viens no tiem arī ir kvercetīns.
Kvercetīnu satur visas sīpolu šķirnes, bet, zinot, ka kvercetīns ir pigments, ir skaidrs, ka tas būs augstākā koncentrācijā sarkanajos, nevis dzeltenajos sīpolos.

Kvercetīna daudzums (mg) uz 100 g porciju:
lupstāja lapas – 170mg;
kaperi –180mg;
sarkanie sīpoli – 42mg;
griķi – 43mg;
āboli – 4mg;
mellenes 3mg.
Labākais veids, kā uzņemt iespējami vairāk kvercetīna – lietojiet vairāk šos pārtikas produktus.
Ja šos produktus ēdīsiet katru dienu, organisms spēs uzņemt no 100līdz 300mg kvercetīna.
Tomēr lielākā daļa klīnisko pētījumu uzrāda labākus rezultātus, ja tiek lietoti 500-1000mg kvercetīna dienā.

Lai saņemtu šādu daudzumu, iespējams ikdienas maltītes papildināt ar “Imunosil ViruFix”, kas ir spēcīgs bioaktīvs komplekss – nodrošina ar kvercetīnu 500mg; D vitamīnu 4000IU; C vitamīnu 1000mg, Zn 19,9mg un melotonīnu 2mg. Tieši šāds komplekts palīdzēs imunitātes stiprināšanā un organisma cīņā ar vīrusiem.