Putekšņu sezona bez ciešanām? Ko man ieteica alergologs
Putekšņu alerģija (jeb sezonālais alerģiskais rinīts) skar arvien vairāk cilvēku, un daudziem tā katru gadu atkārtojas ar līdzīgu intensitāti vai pat kļūst vēl izteiktāka. Alergologi arvien biežāk uzsver, ka nevajag gaidīt pirmos simptomus un tad ķerties pie antihistamīniem. Daudz efektīvāk ir rīkoties profilaktiski pirms aktīvās putekšņu sezonas. Tāpēc, zinot, ka esmu jutīga pret bērzu, lazdu un citu augu putekšņiem, jau marta sākumā vērsos pie alergologa ar jautājumu, ko darīt, lai šogad alerģiskos simptomus mazinātu.
Pavasaris man vienmēr nozīmē šķaudīšanu, tekošu degunu, asarojošas acis un nogurumu. Un scenārijs katru gadu ir viens un tas pats: alerģiskā rinīta simptomi parādās pēkšņi, un es steigā ķeros pie antihistamīniem un deguna aerosoliem. Taču esmu dzirdējusi, ka daudz gudrāk ir nesagaidīt simptomus, bet putekšņu sezonai sākt gatavoties jau laikus.
Alerģisks rinīts ir izmainīta imūnsistēmas reakcija uz ikdienā sastopamiem antigēniem deguna gļotādā – būtībā tas ir deguna elpceļu iekaisums, kura izplatība pēdējās desmitgadēs ir strauji pieaugusi. Alerģiskās slimības kopumā kļūst par arvien nopietnāku veselības problēmu visā pasaulē – tās ietekmē ne tikai fizisko pašsajūtu, bet arī būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem alerģiju izplatība īpaši pieaugusi bērnu un pusaudžu vidū, padarot to par nozīmīgu sabiedrības veselības izaicinājumu. Tas savukārt mudina pētniekus meklēt jaunas pieejas, kā efektīvāk ietekmēt un regulēt imūnreakcijas.1
Dati liecina, ka attīstītajās valstīs līdz pat 30% iedzīvotāju cieš no vienas vai vairākām atopiskām slimībām, piemēram, alerģiskā rinīta, astmas vai atopiskā dermatīta. Lai gan joprojām nav vienas universālas ārstēšanas metodes, galvenā pieeja ir izvairīšanās no alergēna vai medikamentu lietošana simptomu kontrolei.2
Konsultācijas laikā alergologs, izvērtējis manu alerģiju profilu, man par pārsteigumu, ieteica nevis kārtējos medikamentus, bet jau laikus sākt lietot labās baktērijas. Izrādās, šobrīd ir gana daudz pētījumu, kas apliecina, ka būtiska daļa imūnsistēmas darbības ir cieši saistīta ar zarnu mikrobiotu. Viņš to izskaidroja pavisam saprotami: tas, ko mēs ēdam, ietekmē, kādas uzturvielas organisms uzņem, un tas veido mūsu individuālo mikrobiotu. Tas savukārt ietekmē dažādus veselības aspektus, tostarp arī alerģijas. Citiem vārdiem sakot, tas, kas notiek zarnās, ietekmē arī to, kā organisms reaģē uz alergēniem. Tāpēc veselīga un sabalansēta zarnu mikrobiotas uzturēšana var būt nozīmīgs solis alerģiju pārvaldībā. Ja mikrobiotas līdzsvars ir traucēts, organisms kļūst jutīgāks pret apkārtējās vides alergēniem, tostarp putekšņiem.
Pēdējos gados par šo tēmu publicēts arvien vairāk pētījumu. Zinātnieki pēta, vai noteiktas labo baktēriju sugas var palīdzēt mazināt alerģisko reakciju intensitāti, un līdzšinējie rezultāti ir daudzsološi.
Vairāki klīniskie pētījumi liecina, ka atsevišķi labo baktēriju celmi, īpaši Lactobacillus un Bifidobacterium, var uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar sezonālo alerģiju. Tie palīdz samazināt organisma pārmērīgu jutību pret alergēniem un mazināt iekaisuma procesus, kas raksturīgi alerģijām. Turklāt regulāra šo labo baktēriju lietošana var ietekmēt arī simptomu intensitāti, piemēram, samazinot deguna nosprostojumu un acu kairinājumu.3
Labo baktēriju lietošana alerģiju gadījumā var dot vairākus ieguvumus: tā var palīdzēt mazināt sezonālo alerģiju biežumu un simptomus, samazināt histamīna līmeni organismā, kā arī uzlabot laktozes nepanesības izpausmes. Dažos gadījumos tā var arī mazināt piena produktu alerģijas simptomus un ar tiem saistīto diskomfortu.
Jau 2016. gada sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē, kurā analizēti randomizēti kontrolēti pētījumi par labo baktēriju ietekmi uz alerģijām, īpaši alerģisko rinītu, tika konstatēts būtisks klīniskais ieguvums. Proti, samazinājās sezonālo alerģiju simptomi, piemēram, deguna un acu kairinājums, kā arī uzlabojās pacientu dzīves kvalitāte.
Savukārt 2022. gada sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē secināts, ka astoņi no deviņiem analizētajiem labo baktēriju veidiem spēja ietekmēt vismaz vienu alerģiskā rinīta klīnisko simptomu.4
Alergologs gan īpaši uzsvēra, ka efekts ir ļoti atkarīgs no konkrētā baktēriju celma – ne visas labās baktērijas dod vienādu rezultātu. Manā gadījumā viņš ieteica konkrētu produktu – LYLBIOTIC –, piebilstot, ka šo labo baktēriju kompleksu atzinusi arī Latvijā vadošā profesionālā organizācija gremošanas veselības jomā – Gremošanas Slimību biedrība. Papildus produkta sastāvā ir arī prebiotika – inulīns – un kapsulām izmantots DRcaps® apvalks, kas palīdz aizsargāt baktērijas no kuņģa skābes iedarbības un ļauj tām aktivizēties tikai pēc nonākšanas zarnās. Svarīgi, ka produkta aprakstā ir skaidri norādīts sastāvs: vienā kapsulā ir 34 miljardi dzīvotspējīgo baktēriju – 8 zinātniski pētītas baktēriju sugas un unikālās Saccharomyces boulardii rauga šūnas. Ieteicamā diennakts deva ir 1 kapsula.
Taujāju ārstam, vai, ja lietošu labās baktērijas, alerģija varētu pilnībā pazust, un viņš atzina, ka tas būtu pārāk optimistiski. Mērķis ir cits: padarīt ziedputekšņu sezonu ievērojami vieglāku un samazināt nepieciešamību pēc medikamentiem. Ideālā gadījumā tas nozīmē, ka simptomi sākas vēlāk, ir vājāki un mazāk traucē ikdienā. Vienlaikus ārsts uzsvēra, ka alerģiskas slimības parasti ietekmē vairāki faktori un individuālas nianses, tāpēc labās baktērijas nevajadzētu uztvert kā vienīgo ārstēšanas metodi. Tās drīzāk kalpo kā vērtīgs papildinājums kopējā alerģijas kontroles plānā.
Nu jau mēnesi uzņemu LYLBIOTIC pa vienai kapsulai dienā, un pagaidām viss ir super – deguns netek, acis neniez, varu elpot brīvi. Turklāt produkta kapsulu apvalks un baktēriju liofilizācijas tehnoloģija ļauj šīs labās baktērijas uzglabāt istabas temperatūrā un ērti paņemt līdzi ikdienas gaitās. Man tas ir svarīgi.
Starp citu, pēdējā mēneša laikā esmu pamanījusi vēl kādu patīkamu efektu – uzlabojusies arī ādas kvalitāte. Praktiski vairs neparādās neglītās aknes pumpas. To, ka labās baktērijas var ietekmēt arī ādas veselību, atceros no kāda raksta, kurā par šo tēmu stāstīja dermatoloģe un preventīvās medicīnas ārste Jana Janovska. Viņa atsaucās uz pētījumiem, kas apliecina, ka mikrobiota ietekmē ādu caur imūnsistēmas un vielmaiņas mehānismiem. Tātad nozīme ir ne tikai ādas kopšanai, bet arī tam, kas notiek organismā: zarnu barjeras stāvoklim, uztura kvalitātei, šķiedrvielu daudzumam un mikrobiotas daudzveidībai. Faktiski tā ir cieši saistīta sistēma starp zarnām, imūnsistēmu un ādu – ja mikrobiota ir līdzsvarā, samazinās iekaisums un nostiprinās ādas aizsargbarjera. Savukārt disbiozes gadījumā iekaisuma signāli var nonākt asinīs un ietekmēt arī ādas stāvokli.
Izskatās, ka man šis pavasaris būs citāds, nevis kārtējais “izdzīvot līdz vasarai”. Vismaz pagaidām varu pilnvērtīgi izbaudīt gaisu, gaismu un ziedēšanu. Ja arī tev šī problēma ir aktuāla, negaidi brīdi, kad simptomi jau pārņem ikdienu. Lai šis pavasaris ir vieglāks – ar brīvu elpu un prieku par katru saulaino dienu!
UZTURA BAGĀTINĀTĀJS. UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVERTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU.
1 Xi Z, Fenglin X, Yun Z, Chunrong L. Efficacy of probiotics in the treatment of allergic diseases: a meta-analysis. Front Nutr. 2025 Mar 4;12:1502390.
2 Yang G, Liu ZQ, Yang PC. Treatment of allergic rhinitis with probiotics: an alternative approach. N Am J Med Sci. 2013 Aug;5(8):465-8.
