NBS: iespējamais drons Latvijas gaisa telpā varētu būt nācis no Krievijas

Informācija tiek sniegta pieļāvuma formā, jo gaisā paceltajiem NATO iznīcinātājiem vizuālu identifikāciju virs Latvijas nav izdevies veikt.

"Attiecīgi lidojošo objektu nenotrieca, jo nebija šīs vizuālās identifikācijas," pauž NBS.

NBS rīcībā patlaban nav informācijas par objekta atrašanās vietu, proti, vai tas ir atstājis Latvijas gaisa telpu, vai tomēr nogāzies Latvijas teritorijā. NBS patlaban vēl pārbauda gaisa novērošanas sensoru datus iespējamā drona lidojuma trajektorijas noskaidrošanai. Tāpat NBS pārbaudot, vai šis lidojošais objekts vispār uzskatāms par dronu.

Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle informēja, ka otrdien, saņemot informāciju par gaisa telpas apdraudējumu, gaisā paceltas NATO lidmašīnas, kuras patrulēja gar gaisa telpas austrumu robežu.

NBS turpinot novērot iespējamo objektu, izsludināja šūnu apraides brīdinājumus dziļāk Latvijas teritorijā, ne tikai Latgales novados. Tas līdz šim bija plašākais novadu skaits, kuru iedzīvotāji brīdināti par gaisa telpas apdraudējumu.

Vispirms ap plkst. 12 par apdraudējumu gaisa telpā tika ziņots Krāslavas un Ludzas novados, bet vēlāk šīs teritorijas pakāpeniski papildināja ar Rēzeknes, Preiļu, Madonas, Cēsu, Gulbenes, Smiltenes un Valmieras novadiem, līdz neilgi pēc plkst. 14 tika paziņots, ka apdraudējums ir noslēdzies. Notikumu attīstība lika pieļaut, ka drons no Latgales pārlidojis Latvijas teritoriju, līdz nonācis Valmieras novadā, kur attiecīgi vai nu nokritis, vai varētu būt nonācis Igaunijā.

Paralēli dienas vidū tika ziņots, ka NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs otrdien virs Igaunijas notriecis dronu. Kā informēja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, drons notriekts virs Vertsjerva ezera Igaunijas dienvidos. Dienvidigaunijā dronu apdraudējums bija izsludināts no plkst. 12 līdz plkst. 12.45, tātad tas noslēdzās agrāk nekā Latvijā.

KVC vadītāja rīcībā patlaban neesot informācijas, ka Igaunijā notriektais drons būtu tas pats, kurš ielidoja Latvijā. Patlaban ir zināms, ka tika sekots vienam mērķim, taču plašāka informācija būšot pieejama vēlāk.

Tāpat paralēli bija vērojams liels elektrības atslēgumu skaits Latvijas austrumu daļā, vienbrīd tam pat pārsniedzot 60 000 klientu. Zīle uzsvēra, ka centra rīcībā nav informācijas par to, ka Latgalē un daļā Vidzemes konstatētie elektroapgādes traucējumi būtu saistīti ar dronu incidentu. Pēc Zīles rīcībā esošās informācijas, traucējumi radušies saistībā ar plānotajiem remontiem un tīkla pārslodzi.

Tāpat Zīle norādīja, ka patlaban tiek novērota intensīva Krievijas informatīvā kampaņa pret Latviju, proti, tiek izplatīti apzināti meli, ka Latvija it kā esot atļāvusi izmantot savu gaisa telpai Ukrainai un no valsts teritorijas uzbrukt Krievijai. Šos melus var uzskatīt par turpinājumu jau martā sāktajai dezinformācijas kampaņai, atzīmēja amatpersona.

Kā ziņots, līdzīgus šūnu apraides paziņojumus Latgales iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā saņēmuši arī iepriekš, un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā tas notika maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.

Cilvēki līdz šim šādos incidentos nav cietuši, bet pēdējais gadījums Rēzeknē noveda vispirms pie aizsardzības ministra un pēc tam arī visas Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas.