Slavenā svaigēdāja un vegāne Butenko atzīst, ka maldījusies: "Cilvēks nav šimpanze"
Viena no svaigēšanas kustības iesācējām, pazīstamā svaigēšanas receptūru grāmatu autore – Dienvidoregonas (ASV) universitātes pasniedzēja Viktorija Butenko pēc 20 gadu svaigēšanas un vegānisma diētas ieturēšanas attiekusies no saviem agrākajiem principiem un paziņojusi, ka svaigēšana ir bīstama veselībai.
Butenko pazīstama arī Latvijā, jo latviešu valodā iznākušas vairākas viņas sarakstītās un sastādītās svaigēšanai veltītas grāmatas. Daudzi viņas padomus arī ievēro un uzskata, ka svaigēšana (augļu, dārzeņu, lapu un sēklu lietošana svaigā veidā vai tās apstrādājot ne augstākā par 45 grādiem lielā temperatūrā) un vegānisms (atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes produktiem) ir labas veselības un ilgas dzīvošanas priekšnoteikums.
Tomēr pirms dažiem mēnešiem Butenko nāca klajā ar šokējošo paziņojumu, ka svaigēšana kaitē veselībai un pilnīga attiekšanās no augstā temperatūrā apstrādātas pārtikas un dzīvnieku izcelsmes produktiem ir kaitīga. „Cilvēks nav šimpanze,” paziņoja Dienvidoeregonas universitātes profesore.
Butenko ar ģimeni svaigēšanai pieslējās 1994. gadā, kad viņai un citiem ģimenes locekļiem radās problēmas ar veselību. Profesore uzskatīja, ka zaļais dzīvesveids un jaunā diēta uzlabos veselību. Kaut arī iesākumā veselība tik tiešām uzlabojās, vēlāk tā pasliktinājās. „Svaigēdāji pirmajos mēnešos tik tiešām jūtas lieliski, bet pēc dažiem gadiem rodas problēmas, piemēram, uzmācas drūmas domas, depresija, apātija, neko vairs negribas darīt, gribas sev padarīt galu,” nu atzīst Butenko.
Pēc divu gadu desmitu nodošanās svaigēšanai profesore tagad teic, ka vairs neiesaka simtprocentīgi būt svaigēdājiem. Pie šādas pārliecības viņa nonākusi pēc tam, kad nepilnīgās ēdienkartes dēļ atklājusi veselības problēmas gan sev, gan saviem bērniem. Viņa gan nesaka, ka svaigēšana ir slikta, bet tai vajadzētu būt ar mēru. Pati šobrīd viņa ir svaigēdāja par 80 - 95 procentiem, atkarībā no sezonas.
Butenko izplatījusi videouzrunu saviem piekritējiem, kurā atzīst, ka civilizācijas attīstība aizgājusi pārāk tālu no dabiska dzīvesveida.
„Sākumā, pat vairākus gadus, jutāmies ļoti labi. Bijām enerģijas pilni. Bija veselīga āda, brīnišķīga redze, domu skaidrība. Pēc kādiem septiņiem gadiem parādījās satraucoši simptomi. Bet mēs tik ļoti ticējām, ka svaigēšana ir vienīgais pareizais ceļš, jo dzīvnieki neēd ceptu vai vārītu ēdienu un cilvēki nepiedzimst ar kastroļiem pie nabassaites. (..) Taču galu galā mums nācās no tās atteikties. Sāka parādīties neveselīgi simptomi: izkrist mati, strauji attīstījās zobu kariess – caurumi radās viens pēc otra, sākās kaut kāda „migla” galvā, bija grūti koncentrēties, pasliktinājās atmiņa, radās aizkaitinājums, āda kļuva tik sausa, ka izskatījās veca. Tobrīd mēs izskatījāmies tādi kā izmocīti,” Butenko teikto citē portāls la.lv..
