Kā atpazīt vairogdziedzera problēmas?
Ja ar vairogdziedzera problēmām neesam saskārušies, tad ikdienā, visticamāk, neiedomājamies par tā nozīmi mūsu organismā. Vairogdziedzeris nodrošina mūsu organisma vielmaiņu un regulē tā funkcijas. Kādas ir biežāk sastopamās vairogdziedzera saslimšanas un kā tās atpazīt? Ko darīt vairogdziedzera veselības profilaksei? Stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un "BENU Aptiekas" farmaceite Zanda Ozoliņa.
Vairogdziedzeris atrodas kakla priekšpusē, tieši zem vairogskrimšļa, tā forma atgādina mazu tauriņu. Vairogdziedzera galvenie hormonu bioloģiskie efekti ir termoģenēzes regulācija, ietekme uz ogļhidrātu un taukmaiņu, augšanas un attīstības nodrošināšana, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane. Tā galvenā funkcija ir nodrošināt vielmaiņu organismā. Vairogdziedzeris regulē organisma funkcijas, vienmērīgi izdalot hormonus asinīs.
Izplatītākās problēmas
Par vairogdziedzera problēmām var liecināt palielināts, asimetrisks vairogdziedzeris, kā arī sāpes vai diskomforts kakla priekšējā daļā, aizsmakums un rīšanas grūtības. Hipertireozes un hipotireozes (jeb vairogdziedzera pastiprinātas un nepietiekamas darbības) gadījumā tiek ietekmētas visas orgānu sistēmas, skaidro ģimenes ārste.
Pie hipertireozes var novērot tahikardiju, sirds ritma traucējumus, paaugstinātu asinsspiedienu, biežākas stenokardijas lēkmes, raksturīga ātra un sekla elpošana, aizdusa. Var būt tendence uz biežāku vēdera izeju, caureja, pastiprināta ēstgriba, slāpes, poliūrija, smagos gadījumos var būt deģeneratīvi aknu bojājumi. Tāpat pastiprinās svīšana, āda ir silta, mikla, bieži vien pievienojas ādas strutainās infekcijas.
Mati ir trausli, pastiprinās to izkrišana, nagi trausli un lūstoši. Var būt nieze, nātrenes tipa izsitumi, vitiligo. Nereti attīstās pretibiāla miksedēma (ādas izmaiņas). Samazinās muskuļu masa, kontraktilitāte, parādās roku trīce. Pieaug osteoporotisko lūzumu risks, jo attīstās osteoporoze. Tāpat 25-50% gadījumu var novērot orbitopātiju. Asins ainā novērojama anēmija, viegla neitropēnija, limfocitoze. Var kristies svars.
Savukārt hipotireozes gadījumā var novērot sausu ādu, tā var būt dzeltenīga un zvīņojoša. Tāpat novēro pavājinātu svīšanu un salīgumu. Mati ir sausi un plāni. Raksturīgs arī nogurums, vājums, miegainība, atmiņas traucējumi, depresija un samazināta spēja koncentrēties. Runa var būt lēna, balss aizsmakusi. Pieaug ķermeņa masa uz pieaugošo tūsku fona. Zarnu trakta darbība ir novājināta, kā dēļ attīstās aizcietējumi. No kardiovaskulārās sistēmas vēro bradikardiju un palielinātu perifērisko asinsvadu pretestību.
Biežāk vairogdziedzera saslimšanas ir iegūtas vai autoimūnas nekā iedzimtas.
Tomēr arī autoimūnu saslimšanu gadījumā ļoti liela nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai, kā arī ārējās vides ietekmei, piemēram, joda trūkums, infekcija, grūtniecība.
Iedzimtu hipotireozi vēro aptuveni 1:4000 jaundzimušajiem. Arī hipertireoze bērnu vecumā ir samērā reta patoloģija un bērnu un pusaudžu vecumā galvenokārt saistās ar autoimūnu etioloģiju. Savukārt pēc 60 gadu vecuma pieaug saslimstība ar hipotireozi.
Vairogdziedzera veselības profilakse
Lai samazinātu risku vairogdziedzera saslimšanām ikdienā, ir nepieciešams uzņemt atbilstošu daudzumu joda, stāsta ģimenes ārste. Hormonu sintēzei nepieciešamo jodu jodīdu veidā cilvēks uzņem ar uzturu. Pieaugušajiem iesaka uzņemt 150-200 mikrogramus joda dienā, bet grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā ieteicamais joda daudzums pieaug līdz 250 mikrogramiem dienā. Vecumā līdz 5 gadiem joda nepieciešamais daudzums dienā ir 90 mikrogrami, no 6 līdz 11 gadiem – 120 mikrogrami, no 12 gadu vecuma – 150 mikrogrami dienā.
Jāņem vērā, ka nozīmīgi riska faktori ir smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, saskare ar ķīmiskām vielām un UV stari.
Vai jāveic profilaktiskas pārbaudes?
Profilaktiski veikt pārbaudes nebūtu nepieciešams, izņēmums ir jaundzimušie, kam veic skrīningu pirmajās 48-72 stundās uz iedzimto hipotireozi, skaidro Zitmane.
Ja ir sūdzības par veselības stāvokli, vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs, vai ir nepieciešami papildu izmeklējumi. Ja ir aizdomas par vairogdziedzera saslimšanu, asins analīzēs tiks noteikts TSH (tireotropais hormons) un, ņemot vērā situāciju, iespējams, būs jāveic vairogdziedzera ultrasonogrāfija (USG). Ja TSH ir izmainīts, tad būs nepieciešami papildu izmeklējumi, ko nozīmēs endokrinologs. Tālākā taktika un ārstēšana ir atkarīga no asins analīžu un USG rezultātiem. Vairogdziedzera slimību ārstēšana noteikti jāuztic speciālistam- endokrinologam.
Farmaceita padoms
"BENU Aptiekas" farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta – tiroīdā hormona veidošanas procesā nepieciešams jods, B grupas vitamīni nodrošina pareizu vairogdziedzera darbību, selēns nodrošina pareizu vairogdziedzera metabolismu, savukārt cinks piedalās tiroīda hormona sintēzes procesos.
Jodu varam uzņemt ar pārtiku – tas plaši izplatīts jūras zālēs, piemēram, jūras kāpostos (laminārija), kā arī ikdienas pārtikā tiek plaši lietota jodētā sāls.
Tikmēr B grupas vitamīni visvairāk izplatīti ir graudaugos, rudzu maizē. Savukārt selēnu pārsvarā uzņemam ar gaļu vai ar Brazīlijas riestiem.
Cinks sastopams austerēs, liellopa un jēra gaļā, kā arī riekstos un sēklās. Tāpat, ja nepieciešams, vairogdziedzera veselībai var lietot atsevišķi selēna saturošus uztura bagātinātājus, bet par joda saturošajām piedevām ieteicams konsultēties ar speciālistu. Ikdienā ieteicams uzņemt tikai ar pārtiku vai lietojot uzturā jodēto sāli – uzsver farmaceite.
Vairogdziedzera veselībai ikdienā ieteicama bezglutēna pārtika, kā arī probiotiķu lietošana. Vēlams mazināt stresu un uzlabot sava miega kvalitāti, sakārtojot savu ikdienas ritmu.
