Padomi atmiņas stiprināšanai ikdienā
Atmiņai ir nozīmīga loma ikviena cilvēka ikdienā, bez tās nav iespējams dzīvot pilnvērtīgi, un pat ikdienišķas darbības var sagādāt milzu grūtības. Atmiņas sarežģītos procesus būtiski ietekmē smadzeņu darbība, un tāpēc tā tiešā veidā atkarīga no mūsu dzīvesveida. Kā iespējams uzlabot atmiņu un kādi vitamīni un minerālvielas nepieciešami smadzeņu darbībai, skaidro aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
“Atmiņa mūsu organismā cieši saistīta ar vispārējo smadzeņu darbību, un to ietekmē mūsu ikdienas ieradumi – pirmkārt, jau uzturs, ko lietojam ikdienā, stress, miegs, arī fiziskās aktivitātes. Tāpat atmiņu var ietekmēt hormoni, ģenētika un arī dažādas slimības, piemēram, izslimots encefalīts. Bieži vien atmiņas traucējumi tiek saistīti ar novecošanos – vecumdienās miega kvalitāte pasliktinās, vairāk tiek lietoti dažādi medikamenti, mainās dzīvesveids, un tas patiesi var negatīvi atsaukties uz atmiņu,” skaidro farmaceite Alīna Fleišmane.
Atmiņas uzlabošanai – miegs, meditācija, svaigs gaiss un prāta treniņi
Ja atmiņa pasliktinājusies, sākotnēji jādomā par dzīvesveida maiņu un jāizslēdz no ikdienas riska faktori, piemēram, nepilnīgs miegs un stress. Ieteicams nodarboties ar jogu un meditāciju – tas uzlabos domāšanu un atmiņu, kā arī atslābinās. Regulārs astoņu stundu miegs nodrošinās smadzeņu spēju strādāt efektīvāk, savukārt svaigs gaiss un fiziskās aktivitātes uzlabos smadzeņu apgādi ar skābekli. Svarīgi arī regulāri trenēt prātu – lai attīstītu atmiņu, ieteicams mācīties svešvalodas, mūzikas instrumentus vai tekstus, piemēram, dzejoļus, no galvas. Tāpat labas atmiņas priekšnosacījums ir pietiekamā daudzumā uzņemti vitamīni un minerālvielas.
8 smadzeņu darbībai nepieciešamie vitamīni un minerālvielas:
- omega-3 taukskābes – pilnvērtīgai smadzeņu darbībai;
- folskābe – smadzeņu šūnu veselībai;
- fosfolipīdi – labas atmiņas saglabāšanai;
- koenzīms Q10 – spēcīgs antioksidants, piedalās enerģijas veidošanās procesos;
- dzelzs – smadzeņu šūnu apgādei ar skābekli;
- selēns – tā deficīts negatīvi ietekmē smadzeņu funkcijas;
- D vitamīns – palīdz saglabāt nervu sistēmas stabilitāti;
- E vitamīns – aizsargā smadzenes no brīvajiem radikāļiem.
Kur atrast smadzeņu darbībai nepieciešamās vielas?
“Profilaktiskos nolūkos, lai izvairītos no iespējamas atmiņas pasliktināšanās, rūpīgi jāseko līdzi, vai ar uzturu tiek uzņemts pietiekams smadzeņu darbībai nepieciešamais vitamīnu un minerālvielu daudzums. Ja tas ir nepietiekams, jāpārskata sava ēdienkarte un, ja nepieciešams, jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu par papildu uztura bagātinātāju uzņemšanu,” skaidro farmaceite Alīna Fleišmane.
- Lasis, sardīnes un citas treknās zivis ir bagātīgs omega-3 taukskābju avots. Šīs taukskābes ļauj smadzeņu šūnu gļotādai saglabāt elastību, tādējādi atmiņas ziņojumi viegli spēj sasniegt nepieciešamo smadzeņu daļu.
- Kokosriekstu eļļā atrodamas labās polinepiesātinātās taukskābes, tai skaitā omega-3, un to ieteicams lietot aptuveni 20 mililitrus dienā. Kokosriekstu eļļu var pievienot smūtijiem vai jogurtam, kā arī izmantot cepšanai.
- Arī valrieksti ir lielisks omega-3 avots. Turklāt šie rieksti satur arī īpašus antioksidantus, kas palīdz aizsargāt smadzenes no brīvajiem radikāļiem.
- Olās atrodams holīns – B grupas vitamīns, kas spēj aizsargāt smadzenes un palīdz uzturēt nervu sistēmas darbību. Visvairāk holīna atrodams olu dzeltenumos. Tāpat to satur arī biezpiens, siers, dzīvnieku gaļa un aknas.
- Zaļā tēja palīdz cīnīties pret dažādām vecuma izraisītām kaitēm, kā arī uzlabo kognitīvās funkcijas un atmiņu.
- L-tirozīns ir aminoskābe, ko smadzenes izmanto, lai ražotu dofamīnu – ķīmisku vielu, kas atbildīga par modrību un atmiņu. Šī viela atrodama vairākos ar proteīniem bagātos pārtikas produktos, piemēram, vistas un tītara gaļā, zivīs, jogurtā, sierā un ķirbju sēklās.
- Tāpat savā uzturā vērts iekļaut arī olīveļļu, ogas, spinātus un tumšo šokolādi.
Pie ārsta jādodas, ja arvien biežāk tiek aizmirstas ikdienišķas lietas
“Ja tiek pamanītas problēmas ar atmiņu, piemēram, tiek aizmirsti bieži izmantojami vārdi, par to nevajadzētu kaunēties, bet gan doties pie ārsta un problēmu risināt. Katram var gadīties, ka kāds vārds “izkrīt” no galvas, un tas ir normāli, bet par atmiņas problēmām var runāt, ja tiek aizmirstas ikdienišķas lietas, piemēram, priekšmetu nosaukumi. Tāpat noteikti vajadzētu uzmanīties pēc galvas traumām – ja gadu pēc galvas traumas novēro kādus simptomus, vajadzētu konsultēties ar ārstu. Problēmas ar atmiņu var rasties arī cilvēkiem, kuriem ir bijušas vairākas spēcīgas narkozes – arī tādās reizēs der apmeklēt ārstu,” iesaka farmaceite
