"Mūsu nozarē, vispārējā ķirurģijā, šādu algu nav!" - bijušais RSU rektors par ārstu, kurš mēnesī nopelna 39 000 eiro

Komentējot izskanējušo informāciju, ka kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, ķirurgs nespēja nosaukt nozari, kurā varētu būt tik augsts atalgojuma līmenis. Turklāt tas esot augsts arī, vērtējot Eiropas līmenī, taču būtu atbilstošs ASV līmenim.

"Mūsu nozarē, vispārējā ķirurģijā, šādu algu nav. Grūti teikt, kur maksā," klāstīja Gardovskis, piebilstot, ka tikai "par skaistām acīm" šādu algu diez vai maksātu.

Viņš pieļāva, ka augstāks atalgojuma līmenis varētu būt tiem kolēģiem, kas veic klīniskos pētījumus, jo tie tiek atalgoti labi. Tāpat speciālisti var strādāt vairāk par vienu slodzi, taču šādā gadījumā, veicot vairāk manipulāciju, var ciest darba kvalitāte un šāds cilvēks būs zaudēts ģimenei, jo tai neatliks laika.

"Ārstam ir jāstrādā viena slodze, lai varētu normāli uzturēt ģimeni un dzīvot. Vienai slodzei jānodrošina vidusšķiras augstākā slāņa dzīves līmenis," uzskata ārsts.

Arī viņš atbalsta mediķu šodien rīkoto protesta akciju un sājā dienā ņems brīvdienu, lai gan no rīta vēl plāno apraudzīt tos pacientus, kuriem veikta operācija. Par to, vai piedalīsies akcijā pie Saeimas, Gardovskis vēl nemācēja teikt.

Kā vēstīts, aģentūras LETA rīcībā nonākuši dati, kas liecina, ka klīniskajās universitātes slimnīcās strādājošajiem ārstiem lielākās algas mēnesī svārstās no 3000 eiro līdz 4000 eiro. Savukārt kāda konkrēta ārsta atalgojums pat sasniedz 11 000 eiro. Tāpat arī zināms, ka kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece norādījusi, ka 68% veselības nozarē strādājošo strādā virsstundas, lai saņemtu algu, kura sedz tikai pieticīgākos ikdienas izdevumus. Visvairāk virsstundu strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki, kā rezultātā NMPD vienā mēnesī tiek nostrādāti 60 000 virsstundu.

Viņa arī uzsvērusi, ka plānotais atalgojuma pieaugums nākamgad bija paredzēts tieši medicīnas darbiniekiem, kuri saņem minimālās likmes. Viņa atzīmēja, ka mediķiem, kuri saņem vairāk par minimālo likmi, palielinājums absolūtos skaitļos nemainītos un būtu procentuāli mazāks. Proti, ja rezidenta likme par slodzi ir, piemēram, 950 eiro, tad saņemot papildus 20%, viņu atalgojums pieaugtu par 190 eiro. Savukārt, ja ārsts saņem 1500 eiro, tad maksimālais pieaugums būtu vien 12,7% jeb 190 eiro.

Kā uzsvēris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris uzvērtis, lai gan aptuveni 10% Latvijas medicīnas darbinieku ir Eiropā konkurētspējīgs atalgojums, galvenā problēma ir tajā, ka lielākā daļa joprojām ir tālu no konkurētspējīga atalgojuma saņemšanas.

Tā vietā lai lūkotos uz medicīnas personāla atalgojumu kvantitatīvi, Keris mudina ņemt vērā veselības nozarē strādājošo atalgojuma proporcionalitāti pret vidējo darba samaksu valstī. Šajā ziņā Latvija atpaliek no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupas. Latvijā ārstu atalgojums ir aptuveni divas reizes lielāks par vidējo darba samaksu, kamēr OECD valstīs tas ir 2,5 reizes lielāks, uzsvēra Keris, piebilstot, ka līdzīga atšķirība ir novērojama māsu atalgojuma proporcionalitātē.

Valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad solījusi rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus eiro, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro.

Tomēr veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto finansējumu. 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%, bet, piešķirot tikai valdības iezīmēto finansējumu, algas augtu par aptuveni 10%.