Konservatīvais ekspremjers Janša atkal vadīs Slovēnijas valdību
Janezs Janša jau bija Slovēnijas premjerministrs 2020. gada 3. marta līdz 2022. gada 1. jūnijam. (foto: Scanpix / AP)
Pasaulē

Konservatīvais ekspremjers Janša atkal vadīs Slovēnijas valdību

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

Slovēnijas parlaments piektdien premjerministra amatā ievēlēja konservatīvo ekspremjeru Janezu Janšu.

Konservatīvais ekspremjers Janša atkal vadīs Slovē...

Par Janšas atgriešanos pie varas nobalsoja 51 parlamenta deputāts, bet 36 balsoja pret, liecina parlamenta spīkera paziņotie rezultāti.

"Slovēnijas attīstība un labklājība ir šīs koalīcijas galvenās prioritātes," parlamentā sacīja Janša.

Janša, kurš vadījis trīs valdības un savas pēdējās valdības laikā bieži konfliktēja ar Eiropas Savienību (ES), izveidoja koalīciju pēc tam, kad iepriekšējais liberālais premjerministrs Roberts Golobs aprīlī paziņoja, ka viņam nav izdevies izveidot valdību.

Goloba pārstāvētā Brīvības kustība (GS) ar nelielu balsu vairākumu uzvarēja martā notikušajās parlamenta vēlēšanās, apsteidzot konservatīvo opozīciju, ko vada Janša.

67 gadus vecais Janša pirmdien paziņoja, ka viņa Slovēnijas Demokrātiskā partija (SDS) ir panākusi koalīcijas vienošanos divām centriski labējām partijām - kristīgo demokrātu partiju "Jaunā Slovēnija" (NSi) un viņa bijušā sabiedrotā Anžes Logara partiju "Demokrāti". Šīm partijām kopā ir 43 no 90 parlamenta deputātu vietām.

Koalīcijas programmā starp prioritātēm ir nodokļu pazemināšana un efektīvākas valsts pārvaldes izveidošana ar decentralizāciju un birokrātijas samazināšanu. "Mēs nodrošināsim lētāku valsti, bet ar labāku kvalitāti," šomēnes žurnālistiem solīja Janša.

Janša ir vairākkārt kritizējis Goloba centriski kreisās koalīcijas valdības tēriņus, solot atjaunot tādas "slovēņu vērtības" kā "tradicionālā ģimene" un "slēgt [valsts naudas] cauruli" nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas uzskatāmas par politiskām partijām. Viņš arī asi kritizējis Slovēnijas 2024. gadā pieņemto lēmumu atzīt Palestīnas valsti un ir aizstāvējis Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, ko iepriekšējā valdība dēvēja par "genocīdu".