Vai tu mēdz aizsapņoties? Patiesībā tas ir ļoti labi! Lūk, kāpēc
Par cilvēkiem, kuri regulāri aizsapņojas, mēdz teikt, ka viņi ir aušas un dzīvo mākoņos. Reizēm arī paši sapņotāji jūtas nedaudz vainīgi, jo straujais dzīves temps pieprasa darīt daudzas lietas vienlaicīgi. Tomēr nesen publicēts pētījums apliecina, ka sapņotāju smadzenes gluži vienkārši darbojas efektīvāk nekā citiem. Re, kā!
Džordžijas Tehnoloģiju institūta pētnieki Dr. Eriks Šūmahers un Kristīne Godvina izpētījuši, ka tiem, kas regulāri aizsapņojas, ir ļoti aktīvas smadzenes un nereti arī augstāk attīstīts intelekts nekā vidējam “parastajam” cilvēkam. Turklāt, aizsapņošanās notiek tieši tāpēc, ka smadzenēm ir tik daudz kapacitātes, ka tās nav iespējams apturēt no aizklīšanas neceļos.
Pētījumā, kas nu publicēts žurnālā "Neuropsychologia", piedalījušies 112 dalībnieki, kuri pētīti ar magnētiskās rezonanses ierīču un IQ testu palīdzību. Secinājumi bija patīkami pārsteidzoši: tie, kuri bieži aizsapņojās, testus veica labāk. Ierīces arī uzrādīja augstāku aktivitāti tajos smadzeņu apgabalos, kas atbild par mācīšanos un atmiņu. Attiecīgi, veicot vienkāršākus uzdevumus, smadzenes paralēli izklaidējas sapņojot, jo tām gluži vienkārši ir garlaicīgi. Ja esi kādreiz “aizklīdis” sarunas vai sapulces laikā, un tad pieslēdzies atpakaļ, nezaudējot notiekošā paveidienu, tā ir skaidra pazīme, ka esi gudra! Vai nav lieliski?
Tiesa, jāpiebilst, ka psihologi aicina pārāk neaizrauties ar dzīvi sapņu pasaulē, jo pārliecīga tendence var liecināt par trauksmi, depresiju un vēlmi aizbēgt no realitātes. Tomēr nelielās devās nomoda sapņi var sniegt vairākus ieguvumus:
Sapņošana attīsta iztēli un radošumu
Nereti aizsapņošanās noved ne vien pie patīkamām muļķībām, bet arī reāliem, noderīgiem risinājumiem. Sapņojot mēs nomierināmies, un, kad esam mierīgi un atslābuši, pie mums ierodas vislabākās idejas. Iespējams, tādēļ mākslinieki daļēji dzīvo paši savā pasaulē. Runā, ka arī Einšteins savu relativitātes teoriju esot izdomājis nomoda sapņos.
Sapņošana pazemina asinsspiedienu
ASV Stresa centra pētniekiem izdevās atklāt, ka nomoda sapņošana līdzinās hipnozei, kam ir ārkārtīgi nomierinoša iedarbība. Tā samazina stresa līmeni un pazemina asinsspiedienu. Tādēļ iekļauj darba dienaskārtībā sapņošanas pauzi, lai pasaudzētu savus nervus!
Sapņošana liek mums justies mīlētiem
Tā kā lielākā daļa nomoda sapņu saistās ar citiem cilvēkiem, un sapņos mēs izspēlējam vien patīkamus scenārijus, tas liek mums justies mīlētākiem un novērtētākiem. Turklāt, runa nav par sapņiem ar Breda Pita piedalīšanos – sapņi par laiku, kas pavadīts ar mīļajiem un tuviniekiem, būs pat vērtīgāki.
Tāpēc nejūties vainīga, kad darbā tavas domas atkal būs aizklīdušas kur citur. Pats galvenais – pēc sapņošanas ķeries klāt arī darbiem!
Avots: sciencedaily.com
Reklāmraksts sadarbībā ar SIA "Sanofi-aventis"
