
Valsts tiešā līdzdalība ekonomikā nevis sarūk, bet pieaug

Valsts tiešā līdzdalība ekonomikā Latvijā nevis sarūk, bet pieaug, un valsts un pašvaldību uzņēmumi aizņem aizvien lielāku daļu no ekonomikas – TV24 priekšvēlēšanu diskusijā “Runāsim atklāti!” secina “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs Juris Pūce.
Kā diskusijā norādīja Pūce, jautājums par valsts un pašvaldību uzņēmumu ietekmes mazināšanu sabiedrībā un politiskajos gaiteņos virmo jau sen, taču reāla rīcība līdz šim ir izpalikusi. Viņš jauno premjeru Andri Kulbergu aicināja rūpīgi pārmeklēt sava kabineta atvilktnes, lai atrastu vēl Krišjāņa Kariņa laikā noslēpto dokumentu.
"Man ir konkrēts padoms Kulbergam, ko tagad nododu caur Aivu [Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna(AS)]: lai jaunais premjers atrod sarakstu ar izvērtējumu, ko savulaik Kariņš ielika sava kabineta atvilktnē. Lai Kulbergs paskatās savā kabinetā, ko tagad visiem rāda, varbūt kaut kur atvilknē tas saraksts ir," ironiski aicināja politiķis.
Pūce uzsvēra, ka uzņēmēji dabiski tiecas uz lielāku peļņu, tāpēc konkurences veicināšana un brīva tirgus nodrošināšana ir tiešs valsts pienākums. Taču reālā prakse Latvijā rāda pilnīgi pretēju ainu – mēs nespējam tikt vaļā ne no viena valsts vai pašvaldības uzņēmuma, kas negatīvi ietekmē valsts ekonomisko asinsriti.
Kā spilgtu piemēru politiķis minēja bezgalīgās un neauglīgās diskusijas galvaspilsētā. "Mēs desmit gadus diskutējam, vai Rīgai vajag vai nevajag 'Rīgas namu pārvaldnieku', un nevaram atbildēt. Tallinā tādas pārvaldības nav, bet mums vajag!" norādīja Pūce.
Pūces paustajai kritikai pilnībā piekrita arī Aiva Vīksna, skaidri uzsverot, ka valstij ar uzņēmējdarbību nav jānodarbojas. Viņa atzina, ka Latvijā valsts intervence ir pārāk liela, jo pašlaik darbojas aptuveni 70 valsts un pašvaldību uzņēmumu.
Vīksna pauda cerību, ka situācija beidzot mainīsies: "Mēs runājām un Kulberga kungs piekrīt, ka ir jātaisa revīzija, to neviens neapšauba. To darīs. Uzņēmējdarbībā tāpat kā mežā ir jābūt savai ekosistēmai. Latvijā ir lielie, mazie un vidējie uzņēmumi un mazajiem visgrūtākais sākumā ir tieši birokrātija. Katram ir jābūt savai vietai.”








